Grozījumi Darba likuma 149. panta piektajā daļā, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Minētā tiesību norma juristu aprindās ir izraisījusi diskusiju par tās piemērošanu laikā, tādēļ žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numurā Baiba Rudevska, Dr.iur., zvērinātu advokātu biroja VARUL vecākā juriste, padomniece, rakstā "Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā no 2015. gada 1. janvāra"  sniedz atbildi uz minēto problēmjautājumu.

Rakstā autore min, ka pirms 2015. gada 1. janvāra Darba likuma (turpmāk – DL) 149. panta piektās daļas redakcija bija šāda: „Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis.”

Savukārt 2015. gada 1. janvārī spēkā stājās DL 149. panta piektās daļas jaunā – papildinātā – redakcija: „Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.“

Kā redzams, likumdevējs ir novērsis Latvijas tiesu praksē iepriekš izveidoto situāciju, kurā ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšanu darbinieks varēja prasīt par laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu. Tagad darbinieki var prasīt atlīdzību par visu periodu, par kuru nav bijis izmantots ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, tomēr jāņem vērā, ka prasījumam par neizmantotā atvaļinājuma atlīdzināšanu naudā divu gadu procesuālais noilguma termiņš joprojām tiek saglabāts (DL 31. pants).

Raksta secinājumos Baiba Rudevska norāda: ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku tiek izbeigtas 2015. gada 1. janvārī vai vēlāk un darbinieks līdz šim datumam nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu (tātad nav vēl realizējis savas tiesības uz atvaļinājuma izbaudīšanu pilnībā vai daļēji), tad darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Tātad šādā gadījumā būs piemērojama DL 149. panta piektās daļas jaunā redakcija. Savukārt, ja darba tiesiskās attiecības ar darbinieku tikušas izbeigtas līdz 2015. gada 1. janvārim un viņam tajā brīdī bijis neizmantots ikgadējais apmaksātais atvaļinājums, tad ir piemērojama DL 149. panta piektās daļas vecā redakcija, kuru Augstākās tiesas Civillietu departaments interpretēja kā tādu, kas deva tiesības kompensēt naudā atvaļinājumu tikai par pēdējo pusotru gadu. Tātad galvenais laika atskaites punkts ir darba tiesisko attiecību izbeigšanas diena (līdz 2015. gada 1. janvārim vai pēc tā), kas parasti sakrīt arī ar visu darbiniekam pienākošos naudas summu izmaksas dienu (DL 128. panta pirmā daļa).

Visu rakstu, kurā skaidrota jaunās likuma normas piemērošana, varat lasīt žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI septembra numurā.

Žurnālu  abonēt var šeit.