Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu.

Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja ir Latvijas Republikas komersants, kuras pamatdarbības veids ir holdingkompānijas darbība (kods 64.20, NACE 2.0 red.). Iesniedzējai ir ieguldījumi vairākās meitas sabiedrībās (līdzdalības apmēri no 85% līdz 100%). 2015.gadā, apstiprinot gada pārskatus par 2014.gadu, atsevišķu meitas sabiedrību dalībnieku sapulcē, tika pieņemti lēmumi par dividenžu izmaksu mātes sabiedrībai.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 37.3.apakšpunktam, aprēķināto dividenžu summa tiek atzīta Sabiedrības ieņēmumos mēnesī, kad ir pieņemts dalībnieku sapulces lēmums par dividendēs izmaksājamo peļņas daļu.

Iesniedzējas valdes loceklis (turpmāk tekstā - Valdes loceklis) ir nerezidents un pilda savus pienākumus pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu. Iesniedzēja nav noslēgusi darba līgumu ar Valdes locekli un 2015.gadā Iesniedzēja nenodarbina nevienu citu darbinieku (grāmatvedības, konsultāciju, juridiskos, biroja uzturēšanas pakalpojumu Iesniedzējai nodrošina cits neatkarīgs komersants atbilstoši noslēgtajam līgumam).

Ņemot vērā konkrētās situācijas aprakstu, Iesniedzēja lūdz sniegt uzziņu, atbildot uz šādiem jautājumiem.

1. Vai Iesniedzējas ienākumi no dividendēm no līdzdalības radniecīgas sabiedrības kapitālā, atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” 36.4.apakšpunktam, ir iekļaujami peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī „Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto sabiedrību kapitālos” un tie nav uzskatāmi par apgrozījumu, t.i. ieņēmumiem no kapitālsabiedrības pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.⁹daļas izpratnē un (Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 18.8.apakšpunkta izpratnē)?
2. Iesniedzēja lūdz paskaidrot, no kādas summas ir pienākums maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un algas nodokli saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 2.⁹daļu, ja Valdes loceklis ir ārzemnieks (citas valsts pilsonis un rezidents). Vai tas ir minimālās mēneša darba algas apmērs - 360.00 EUR 2015.gadā, nevis divkāršs mēneša vidējās bruto darba samaksas apmērs iepriekšējā gadā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu „Par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanas kārtību” 11.punktu (765 EUR no 2015.g.1.aprīļa).

Uzziņa nepieciešama, lai Iesniedzēja pareizi piemērotu likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta 2.⁹daļu (par kapitālsabiedrību valdes locekļu ienākumu) konkrētajā tiesiskajā situācijā.

VID Iesniedzējai lūdza sniegt papildu informāciju, norādot konkrēti, kādas valsts piederīgais ir Iesniedzējas valdes loceklis un vai tas sociālā nodrošinājuma jomā vienlaikus ir pakļauts kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktiem. Iesniedzēja papildu ziņās sniedza informāciju, ka sociālā nodrošinājuma jomā Iesniedzējas valdes loceklis nav pakļauts kādas citas Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību aktiem, ir Uzbekistānas Republikas pilsonis un tam ir piešķirts Amerikas Savienoto Valstu nodokļa rezidenta statuss (ir izsniegta uzturēšanās atļauja Green Card).

VID, izvērtējot Iesniedzējas iesniegumā uzdotos jautājumus, plūdza Finanšu ministrijai tiesisko palīdzību uzziņas sagatavošanā jautājumā, vai konkrētajā tiesiskajā situācijā, ievērojot Gada pārskata likumā ietvertās prasības, peļņas vai zaudējumu postenī saņemtās dividendes ir jāietver postenī „Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto sabiedrību kapitālos” vai postenī „Neto apgrozījums”, kurā tiek atzīti pamatdarbības ieņēmumi, kā arī vai, nosakot ar algas nodokli apliekamu ienākumu kapitālsabiedrības valdes loceklim saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.⁹daļu, kapitālsabiedrības pamatdarbības ieņēmumos var ieskaitīt kapitālsabiedrības ieņēmumus no dividendēm, neatkarīgi no tā kādā peļņas vai zaudējumu aprēķina postenī tās tiek ietvertas.

 Finanšu ministrija sniedza šādu tiesisko palīdzību.

Saskaņā ar Gada pārskatu likuma 1.panta pirmo daļu šis likums attiecas uz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Latvijā reģistrētām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 300 000 euro (turpmāk arī — sabiedrība).

Vienlaicīgi Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka Gada pārskatu likuma 1.panta trešajā daļā ir noteikts, ka šis likums neattiecas uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrību formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām, kā arī alternatīvo ieguldījumu fondiem, kuri dibināti kā komercsabiedrības.

Gadījumā, ja Iesniedzēja ir Gada pārskatu likuma subjekts, tad sabiedrībai attiecībā uz dividenžu ieņēmumu atzīšanu ir jāpiemēro Gada pārskatu likuma un Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 „Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi” (turpmāk – Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumi Nr.488) prasības.

Gada pārskatu likuma 21.pantā ir noteikts, ka neto apgrozījums ir ieņēmumi no sabiedrības pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 36.punktu ieņēmumus no sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām atspoguļo šādos peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos: dividendes (arī ārkārtas dividendes) no ieguldījumiem citas sabiedrības kapitālā – postenī „Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus” (Ministru kabineta 2011.gada 21.jūnija noteikumu Nr.488 36.4.apakšpunkts).

Ņemot vērā minēto, sabiedrībai saņemtās dividendes no meitas uzņēmuma ir jānorāda postenī „Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus”.

Atbildot uz 2.jautājumu par likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli normu piemērošanu” 8.panta 2.⁹daļas piemērošanu, Finanšu ministrija informēja, ka Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumu Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 18.⁸punkts nosaka, ka, piemērojot likuma 8.panta 2.⁹daļu, kapitālsabiedrības apgrozījums ir ieņēmumi no kapitālsabiedrības pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu. Šāds normas interpretējums ir attiecināms uz standarta situāciju, kad uzņēmuma pamatdarbība ir preču vai pakalpojumu piedāvāšana.

Tomēr gadījumā, kad saimnieciskās darbības veids ir „holdingkompāniju darbība”, kuras rezultātā atbilstoši Gada pārskata likuma normām postenī „neto apgrozījums” netiek uzrādīti galvenie ieņēmumi no pamatdarbības, bet tie tiek uzrādīti citos posteņos, lai interpretētu normu pēc tās mērķa un noteiktu apgrozījumu likuma 8.panta 2.⁹daļas piemērošanai, šajā specifiskajā gadījumā pie postenī „neto apgrozījums” norādītajām summām summē tos posteņus, kuros norādīti ienākumi no pamatdarbības, t.i., dividendes un citus līdzīgus ieņēmumu posteņus, kuri tieši saistīti ar pamatdarbības jomu.

VID savukārt uzziņā norāda, ka, saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.⁹ daļu, uzskata, ka kapitālsabiedrības valdes loceklis guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajam minimālās mēneša darba algas apmēram kārtējā taksācijas gada mēnesī, kad kapitālsabiedrībā nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību, kura nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru, ja attiecīgā taksācijas gada mēneša apgrozījums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru.

Tādējādi, ja kapitālsabiedrības apgrozījums mēnesī pārsniedz 1800 euro un kapitālsabiedrībā nav neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās mēneša algas apmērā, ir uzskatāms, ka valdes loceklis ir guvis ar algas nodokli apliekamu ienākumu.

Ievērojot Finanšu ministrijas tiesiskajā palīdzībā sniegto viedokli, kā arī nodokļu normatīvajos aktos noteikto attiecībā uz valdes locekļa domājamo ienākumu, konkrētajā tiesiskajā situācijā, mēnesī, kad Iesniedzēja guva pamatdarbības ieņēmumus no dividendēm (laika periodā no 2015.gada 14.aprīļa līdz 2015.gada 15.jūnijam), kas pārsniedza 1800 euro un Iesniedzējai nebija neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas guva atlīdzību vismaz minimālās mēneša algas apmērā izpildījās likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.panta 2.⁹ daļā noteiktie kritēriji un Iesniedzējai bija pienākums maksāt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un algas nodokli par valdes locekli no objekta, kas ir minimālās algas apmērā, t.i. 360 euro.