Jautājums: Uzņēmumam, PVN maksātājam, pieder ēka, kurai uzsākta rekonstrukcija. Pēc rekonstrukcijas pabeigšanas ēka tiks izmantota ar PVN apliekamajiem darījumiem - viesu izmitināšanas pakalpojumiem. Rekonstrukcijas darbu veikšanai noslēgts uzņēmuma līgums ar Būvuzņēmēju, PVN maksātāju. Pamatojoties uz Būvuzņēmēja tāmēs uzrādīto materiālu sortimentu un skaitu, Uzņēmums dažus būvmateriālus plāno iepirkt pats un nodot Būvuzņēmējam rekonstrukcijas darbu veikšanai. Materiālu iegāde plānota no trešajām valstīm. Pēc materiālu izmantošanas būvniecības procesā Uzņēmums nopirktos un Būvuzņēmējam nodotos būvmateriālus plāno norakstīt uz rekonstrukcijas izmaksām saskaņā ar apstiprināto Būvuzņēmēja aktu par izpildītajiem darbiem kārtējā mēnesī. Paredzēts, ka šajā gadījumā minētie materiāli aktā par izpildītajiem darbiem, tāpat kā tāmē, tiek uzrādīti tikai pēc sortimenta un skaita, jo tos Uzņēmums nopirka pats un Būvuzņēmējam par minētājiem materiāliem maksāt nav pamata. Lūdzam sniegt skaidrojumus par Uzņēmuma iepirkto materiālu nodošanas Būvuzņēmējam noformēšanas kārtību un PVN likuma normu piemērošanu aprakstītajā situācijā. Vai pareiza būs sekojoša kārtība:

1. Materiālu iegāde no trešajam valstīm - PVN tiek aprēķināts un samaksāts kopā ar muitas maksājumiem un deklarācijā tiks atskaitīts kā priekšnodoklis, materiālus Uzņēmums uzskaita kā krājumus; 2. Materiālu nodošana Būvuzņēmējam - saskaņā ar preču piegādes dokumentu vai pieņemšanas-nodošanas aktu - rēķins netiek izrakstīts un līdz ar to PVN netiek aprēķināts, jo materiāli paliek Uzņēmuma īpašumā; 3. Pušu apstiprināts akts par izpildītajiem būvdarbiem - Būvuzņēmējs izraksta rēķinu bez PVN ar atsauci uz reverso PVN kārtību (142.pants) un Uzņēmums paša iegādātos materiālus noraksta no krājumiem uz rekonstrukcijas izmaksām pēc sortimenta un daudzuma, kas norādīts minētajā aktā; 4. Uzņēmums uz saņemtā no Būvuzņēmēja rēķina pamata veiks PVN aprēķināšanu un deklarācijā uzrādīs arī kā priekšnodokli. Vai, ņemot vērā, ka materiālu saņemšanas vieta būs būvlaukums (Uzņēmumam nav noliktavu) un materiālu nodošana Būvuzņēmējam notiks bez materiālu pārvietošanas, Uzņēmumam ir tiesības saskaņot ar piegādātāju, ka rēķinā (invoice) uzreiz kā saņēmēju norādīt Būvuzņēmēju, bet Uzņēmumu - kā maksātāju? Vai šajā gadījumā Uzņēmumam rodas pienākums noformēt vel kādus dokumentus saistībā ar materiālu nodošanu Būvuzņēmējam?

Atbildi sagatavoja MAIJA ĶUDA, Mg. oec., Grāmatvežu sertifikācijas centra izpilddirektore, koledžas Grāmatvedība un Finanses finanšu grāmatvedības pasniedzēja.

Būvuzņēmējs slēdzot līgumu ar Uzņēmumu sagatavo būvniecības tāmi, kurā ir norādītas materiālu, darba spēka un mehānismu ekspluatācijas izmaksas. Līgumā būvdarbu vērtībai ir jāsakrīt ar tāmes kopējām izmaksām. Ja Uzņēmums vēlas pats pirkt materiālus no trešajām valstīm, varu piedāvāt divus variantus.

1.variants

Uzņēmums nopērk materiālus, samaksā PVN kopā ar muitas maksājumiem un atskaita PVN kā priekšnodokli un tālāk izraksta pavadzīmi Būvuzņēmējam par iegādātiem materiāliem un piemēro PVN vispārējā kārtībā, bet Būvuzņēmējs atskaita priekšnodokli.Šajā gadījumā Būvuzņēmējs tāmi nemaina un par izpildītiem darbiem sagatavo aktus, kuros ir norādītas izlietoto materiālu vērtība.un izraksta rēķinus atbilstoši 142.panta nosacījumiem. Šajā gadījumā nav jāmaina noslēgtā līguma summa un arī koptāmes izmaksas.

2.variants

Būvuzņēmējs izmaina koptāmi tajā nenorādot materiālu izmaksas, abi darījuma partneri paraksta grozījumus pie galvenā līguma izmainot līguma summu. Šajā gadījumā Uzņēmējs nopērk materiālus, samaksā PVN kopā ar muitas maksājumiem un atskaita PVN kā priekšnodokli   Būvuzņēmējs par izpildītiem darbiem sagatavo aktus, kuros nav norādītas izlietoto materiālu vērtība.un izraksta rēķinus atbilstoši 142.panta nosacījumiem. Šajā gadījumā Būvuzņēmējs sagatavo Uzņēmumam vēl aktus par izlietotiem materiāliem būvniecībā.

 Jūsu piedāvātajā variantā jautājums ir par Būvuzņēmēja izmaksām un ieņēmumiem. Ja Būvuzņēmēja sagatavotajā tāmē ir uzrādīti materiālu izmaksas,un uz tā pamata arī sagatavo aktus un izraksta rēķinas, bet materiālus nenopērk tad nav arī tiesības šis izmaksas iekļaut peļņas vai zaudējumu aprēķinā un rezultātā Būvuzņēmējam veidojas nepamatoti liela peļņa par kuru būs jāmaksā Uzņēmuma ienākuma nodoklis.