JAUTĀJUMI UN ATBILDESBilance: Transfertcenu dokumentācija: quo vadis*, Latvija?

Bilance: Transfertcenu dokumentācija: quo vadis*, Latvija?

02/04/2012

Sniedzam Jums iespēju iepazīties ar rakstu "Transfertcenu dokumentācija: quo vadis*, Latvija?", kas publicēts žurnālā Bilance (nr. 3 (279). Raksta autors REMI TROHS (REMI TROCH), BDO Zelmenis & Liberte Starptautisko nodokļu nodaļas direktors. Arvien vairāk valstu, ne tikai Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), bet arī citur pasaulē, ir iesaistījušās globālā cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ieviešot transfertcenu dokumentācijas (turpmāk – TCD) regulējumu. Latvija ir sekojusi šim piemēram, izstrādājot grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Šī raksta sagatavošanas brīdī likumprojekts jau ir iesniegts izskatīšanai Saeimā. Jāpiebilst, ka mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā jau ir spēkā likuma normas par TCD. (Uz brīdi,…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Sniedzam Jums iespēju iepazīties ar rakstu "Transfertcenu dokumentācija: quo vadis*, Latvija?", kas publicēts žurnālā Bilance (nr. 3 (279). Raksta autors REMI TROHS (REMI TROCH), BDO Zelmenis & Liberte Starptautisko nodokļu nodaļas direktors. Arvien vairāk valstu, ne tikai Eiropas Savienībā (turpmāk – ES), bet arī citur pasaulē, ir iesaistījušās globālā cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ieviešot transfertcenu dokumentācijas (turpmāk – TCD) regulējumu. Latvija ir sekojusi šim piemēram, izstrādājot grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”. Šī raksta sagatavošanas brīdī likumprojekts jau ir iesniegts izskatīšanai Saeimā. Jāpiebilst, ka mūsu kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā jau ir spēkā likuma normas par TCD. (Uz brīdi, kad raksts tiek publicēts plz.lv, pēc Saeimas budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sniegtās informācijas, grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”pieņemti 1. lasījumā, un 2. lasījumā šie grozījumi varētu tikt skatīti šā gada aprīļa otrajā pusē, turklāt jāņem vērā, ka šie grozījumi saistīti arī ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Kooperatīvo sabiedrību likumā, Latvijas Sodu izpildes kodeksā", likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un Komerclikumā - plz.lv red. piezīme.) TCD pirmsākumi ir meklējami 1976. gadā, kad toreizējās 12 ES dalībvalstis noraidīja priekšlikumu ieviest direktīvu, kas novērstu dubulto aplikšanu ar nodokļiem grupas uzņēmumu vidū, iebilstot, ka “dalībvalstis nelabprāt atteiktos no ievērojamas daļas savas fiskālās neatkarības transfertcenu jautājumos, kuros iepriekš nav bijuši kopīgi noteikumi”. Bija vajadzīgi 14 gadi, lai panāktu vienošanos šajā jautājumā. 1990. gada 23. jūlijā, pamatojoties uz Romas līguma 220. pantu, tika parakstīta starpvaldību konvencija 90/436/EEC: “Vajadzības gadījumā dalībvalstis rīko savstarpējas sarunas, lai nodrošinātu šādas savu pilsoņu intereses:(..) atceltu nodokļu divkāršu uzlikšanu Kopienā(.).” Šī konvencija ir labāk zināma kā Arbitrāžas konvencija un paredz: ja sarunās par nodokļu konvenciju nodokļu administrācijas nepanāk vienošanos par nodokļu divkāršas uzlikšanas atcelšanu (saskaņā ar konvenciju vienošanās panākšana nav obligāta), nodokļu maksātājs var vērsties ar iesniegumu par savu situāciju kompetentajās valsts iestādēs, kurām divu gadu laikā ir jāpanāk vienošanās, un šoreiz tā ir obligāta. Latvija Arbitrāžas konvenciju parakstīja 2007. gada martā, un tā ir piemērojama no 2007. gada 1. jūnija. Arbitrāžas konvencijai un Rīcības kodeksam uzņēmējdarbības nodokļu jomā (1997. g.) sekoja Lēmums par Rīcības kodeksu attiecībā uz transfertcenu dokumentāciju 2006. gadā. Šis Lēmums nav ne direktīva, ne konvencija – tam ir tikai rekomendējošs raksturs. Ko šis Lēmums ietver? Tas iesaka TCD veidot kā divus atsevišķus failus: galveno failu, kas ietver standartizētu informāciju, kas piemērojama daudznacionālu uzņēmumu grupas ietvaros, un atsevišķu valstu failu, kas attiecas tikai uz konkrēto valsti. Kam šī dokumentācija ir jāsagatavo? Kā zināms, katrai valstij ir savas prasības, taču Rīcības kodekss rekomendē TCD sagatavot daudznacionāliem uzņēmumiem. Saskaņā ar OECD Transfertcenu noteikšanas vadlīnijām, uz kurām balstīts arī Rīcības kodekss: - daudznacionāls uzņēmums ir uzņēmums, kas ir daļa no daudznacionālu uzņēmumu grupas, - daudznacionālu uzņēmumu grupa ir saistītu uzņēmumu grupa, kurai ir reģistrēta uzņēmējdarbība divās vai vairākās valstīs. Tātad nepastāv nekādu konkrētu kritēriju - ne apgrozījuma apjoms, ne darījumu esamība grupas ietvaros. Tādējādi šis kodekss attiecas pat uz “mazām” daudznacionālu uzņēmumu grupām, kaut arī tam, kā minēts iepriekš, ir tikai rekomendējošs raksturs. Ko ietver katrs TCD fails? Galvenā faila saturs: (a) uzņēmējdarbības un darbības stratēģijas vispārējs apraksts, ieskaitot iespējamās izmaiņas darbības stratēģijā salīdzinoši ar iepriekšējo pārskata gadu, (b) daudznacionālu uzņēmumu grupas organizatoriskā, juridiskā un operacionālā struktūra (ieskaitot organizācijas struktūru, grupas dalībnieku sarakstu un aprakstu par mātes uzņēmumu dalības lielumu meitas uzņēmumu kapitālā), (c) vispārējs apraksts par saistītajiem uzņēmumiem, kas iesaistīti kontrolētos darījumos ar dalībvalstu uzņēmumiem; (d) vispārējs apraksts par kontrolētiem darījumiem ar saistītiem dalībvalstu uzņēmumiem, ieskaitot vispārēju aprakstu par: (i) darījumu plūsmu (materiāli un nemateriāli īpašumi, pakalpojumi u.c.), (ii) rēķinu plūsmu un (iii) darījumu plūsmas apjomiem; (e) vispārējs apraksts par darījumos veiktajām funkcijām, uzņemtajiem riskiem un apraksts par iespējamām izmaiņām funkcijās un riskos salīdzinoši ar iepriekšējo pārskata gadu, piemēram, kļūšana no piegādātāja par komisionāru; (f) nemateriālie īpašumi (patenti, tirdzniecības zīmes, zīmoli, know-how utt.) un samaksātā vai saņemtā autoratlīdzība; (g) daudznacionālu uzņēmumu grupas savstarpējo darījumu transfertcenu noteikšanas politika vai apraksts par grupas transfertcenu noteikšanas sistēmu, kas izskaidro uzņēmuma transfertcenu atbilstību tirgus cenām; (h) saraksts ar izmaksu sadales līgumiem, iepriekšējām vienošanām ar nodokļu administrāciju un uzziņām, kas attiecas uz dažādiem transfertcenu aspektiem, kam ir ietekme uz grupas dalībvalstu uzņēmumiem, un (i) katra iesaistītā nodokļu maksātāja apņemšanās pieprasījuma gadījumā laikus sniegt papildu informāciju saskaņā ar konkrētā nodokļu maksātāja valsts likumiem. Atsevišķu valstu faila saturs: Šim failam ir jāsatur šāda informācija: (a) uzņēmējdarbības un darbības stratēģijas detalizēts apraksts, ieskaitot iespējamās izmaiņas darbības stratēģijā salīdzinoši ar iepriekšējo pārskata gadu; (b) informācija (apraksts un izskaidrojums) par uz konkrētām valstīm attiecināmiem kontrolētiem darījumiem, ieskaitot: (i) darījumu plūsmu (materiāli un nemateriāli īpašumi, pakalpojumi u.c.), (ii) rēķinu plūsmu un (iii) darījumu plūsmas apjomiem; (c) salīdzinošā analīze: (i) produkta vai pakalpojuma raksturiezīmes, (ii) funkcionālā analīze (veiktās funkcijas, izmantotie aktīvi, uzņemtie riski), (iii) līgumiskie nosacījumi, (iv) ekonomiskie apstākļi un (v) specifiskas darbības stratēģijas; (d) izvēlētās un pielietotās transfertcenu noteikšanas metodes (vai arī vairāku metožu) apraksts, proti, kāpēc tika izvēlēta konkrētā transfertcenu noteikšanas metode un kā tā tika pielietota; (e) būtiska informācija par iekšējiem un/vai ārējiem salīdzināmajiem rādītājiem (ja tāda ir pieejama); (f) apraksts par grupas transfertcenu noteikšanas politikas ieviešanu un piemērošanu. Nepastāv konkrētu noteikumu par to, kādam tieši ir jāizskatās failu saturam un kā tam jābūt organizētam un pasniegtam. Tas ir atstāts nodokļu maksātāja ziņā un ir atkarīgs no daudznacionālo uzņēmumu grupas struktūras sarežģītības pakāpes un katras konkrētās valsts likumdošanas specifiskajām prasībām. Latvijas likumprojekts lielā mērā ir ES TCD lēmuma “kopija”, taču ar dažām pievienotām ekstrām. Saraksts ir diezgan garš. Tas attiecas uz nodokļu maksātājiem (rezidentiem – uzņēmumiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām), kuru neto apgrozījums pārskata gadā pārsniedz vienu miljonu latu un darījuma summa pārsniedz 10 000 latu un kuri veic darījumus ar: 1) saistītām personām (uzņēmumiem), kas ir ārvalstu sabiedrības; 2) saistītām personām (uzņēmumiem), kas ar nodokļu maksātāju veido likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 14.1 pantā noteikto uzņēmumu grupu; 3) komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām, kuras ir atbrīvotas no uzņēmumu ienākuma nodokļa vai kuras izmanto Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides; 4) saistītām personām, kas ir fiziskas personas; 5) citām komercsabiedrībām vai personām, ja tās atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās. Piezīme: tātad divas Latvijas saistītas personas, kur vienam uzņēmumam pieder 60% otra uzņēmuma daļu, nav pakļautas TCD prasībām, ja šīs personas neatbilst nevienai no iepriekš minētajām kategorijām. Savukārt, ja šādus darījumus mātes uzņēmums veiktu, piemēram, ar Igaunijas vai Lietuvas uzņēmumu, kurā tam arī pieder 60% daļu, tad šie darījumi būtu pakļauti TCD prasībām. Manuprāt, tas nav pieņemami gan no ES diskriminācijas nepieļaušanas politikas viedokļa, gan arī neatbilst diskriminācijas nepieļaušanas pantam nodokļu konvencijās. TCD failam ir jāietver šāda informācija: 1) nodokļu maksātāja darbības nozares vispārējs apraksts – īss nodokļu maksātāja pēdējo gadu darbības izklāsts, kas ietver: a) informāciju par nozari (attīstības tendences, raksturīgākās īpatnības), kurā nodokļu maksātājs darbojas, b) ekonomisko un juridisko faktoru analīzi, kas ietekmē nodokļu maksātāja preču un pakalpojumu cenu noteikšanu, c) attiecīgās komercdarbības vides raksturojumu (konkurence, realizācijas iespējas un citi tirgus faktori), d) nemateriālā īpašuma aprakstu, kam varētu būt potenciāla ietekme nodokļu maksātāja un ar to saistītā uzņēmuma darījuma vērtības (cenas) noteikšanā, e) informāciju par darījumos veiktajām funkcijām, uzņemtajiem riskiem un izmatotajiem (iesaistītajiem) aktīviem; 2) nodokļu maksātāja un ar to saistīto personu grupu organizatoriskā un juridiskā struktūra un to savstarpējā saistība; 3) informācija par nodokļu maksātāja darbības stratēģiju – tirgus stratēģiju, produkcijas (pakalpojumu) izplatīšanas mārketinga stratēģiju un vadības stratēģiju, kas var ietekmēt cenu noteikšanu darījumam ar saistīto personu; 4) saistīto personu savstarpējos komercdarbības procesus paskaidrojoša informācija – saistīto personu grupas locekļu funkcijas, ar tām saistītie riski un izmantotie aktīvi, kā arī iesaistīto pušu loma un atbildība, informācija par nodokļu maksātāja darbības reorganizāciju, kuras rezultātā saistītiem uzņēmumiem tiek nodotas vai no tiem tiek pārņemtas uzņēmējdarbības funkcijas, aktīvi vai riski par tirgus cenai atbilstošo atlīdzību; 5) produkta vai pakalpojuma apraksts, kas attiecas uz konkrēto darījumu ar saistīto personu; 6) darījumi ar saistīto uzņēmumu un ar uzņēmumu saistīto personu, līgumiskie nosacījumi; 7) nodokļu maksātāja turpmākās darbības prognoze atbilstoši noslēgtajam darījumam ar saistīto personu; 8) izvēlētās metodes apraksts, lai noteiktu darījuma cenas (vērtības) atbilstību tirgus cenai (vērtībai); 9) atkarībā no izvēlētās metodes – salīdzināmu nesaistītu komersantu finanšu rādītāju analīze vai nesaistītu komersantu salīdzināma darījuma cenas un piemērota atbilstoša darījuma cenas analīze; 10) citi dokumenti, kas pamato piemēroto cenu darījumos ar saistītiem uzņēmumiem – savstarpēji līgumi, izmaksas pamatojoši dokumenti, uzņēmuma valdes, akcionāru (daļu turētāju) padomes sapulču lēmumi. Minētā informācija ir jāglabā 5 gadus un jāiesniedz nodokļu administrācijai mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Ja tā netiek iesniegta noteiktajā termiņā, nodokļu administrācijai ir tiesības noteikt darījumu tirgus cenu (vērtību) pēc tās rīcībā esošās informācijas. Cik detalizētai ir jābūt šai informācijai? Diez vai mazs daudznacionāls uzņēmums nodrošinās tikpat detalizētu informāciju kā, piemēram, gigantiskais Coca-Cola konglomerāts, tomēr TCD ir tāpat jāsagatavo. TCD var sastāvēt gan no 70 lapām, gan vairākiem simtiem lapu... Tā sagatavošanai būs nepieciešama gan uzņēmuma vadītāja, gan finanšu direktora, gan ekonomistu, juristu, nodokļu konsultantu iesaistīšana, nemaz nerunājot par tulkiem... Valoda, kādā ir jāiesniedz TCD, nav minēta sagatavotajos grozījumos. Savukārt, 23. pants manis iepriekš pieminētajā lēmumā uzsver: „Ne vienmēr dokumentiem ir jābūt pārtulkotiem valsts valodā. Lai minimizētu izmaksas un novērstu kavēšanos tulkošanas dēļ, dalībvalstīm ir jāpieņem dokumenti svešvalodā tiktāl, cik tas ir iespējams. Attiecībā uz ES TCD nodokļu administrācijām ir jābūt gatavām pieņemt galveno failu valodā, kas attiecīgajā dalībvalstī ir bieži lietota un vairumam saprotama. Uzņēmumiem ir jānodrošina galvenā faila tulkojums tikai tādā gadījumā, ja tas ir objektīvi nepieciešams un ja ir saņemts īpašs pieprasījums.” Domājams, ka Latvijas nodokļu administrācija tomēr pieprasīs TCD tulkojumu latviešu valodā, tā kā angļu, vācu vai franču valoda varētu arī netikt uzskatīta par „bieži lietotu un vairumam saprotamu” valodu. Īpaši pozitīvi vērtējama grozījumos paredzētā iespēja noslēgt iepriekšēju vienošanos (angliski – Advanced Pricing Agreement jeb APA) ar nodokļu administrāciju par tirgus vērtības (cenas) noteikšanu konkrētam darījumam vai darījumu veidam, ja darījuma vai plānotā darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz vienu miljonu latu gadā. Ja uzņēmums ir rīkojies atbilstoši noslēgtās iepriekšējās vienošanās nosacījumiem un tā saimnieciskajā darbībā nav notikušas izmaiņas, kas ir pretrunā ar šo iepriekšējo vienošanos, nodokļu administrācijai nav tiesību nodokļu revīzijā (auditā) precizēt konkrētam darījumam vai darījumu veidam noteikto tirgus vērtību (cenu). Nobeigumā jāuzsver, ka šādi likuma grozījumi bija sagaidāmi – mūsdienu pasaulē, kur, lai mazinātu krāpšanos ar nodokļiem, informācijas apmaiņa starp valstīm ieņem aizvien nozīmīgāku lomu, kā arī to, ka vairākums dalībvalstu, ieskaitot Igauniju un Lietuvu, jau ir ieviesušas TCD prasības, Latvija nevarēja kļūt par melno avi ES ģimenē. Dura lex sed lex. Bene exeat. ** Lai viss labi beigtos! * Kurp ej? (latīņu val.) ** Likums ir bargs, bet tas ir likums. Ļaujiet tam iet uz priekšu (latīņu val.)

Atgādinām, ka plz.lv abonenti, kas izvēlējušies Bilances Zelta komplektu, saņem pieejas paroles gan plz.lv, gan drukāto žurnālu Praktiskais Likumdošanas Ziņnesis, gan žurnālu Bilance un papildu tematiskos pielikumus par grāmatvedības un likumdošanas jautājumiem, kā arī atlaides uz Bilances semināriem. Vairāk par žurnālu Bilance un arī Bilances Zelta komplektu Jūs varat uzzināt šeit.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

Bilance: Transfertcenu dokumentācija: quo vadis*, Latvija?

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €