0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

VISI RAKSTIBilances TV: Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā atkal pieaug; tiek slēpta piektdaļa peļņas

Bilances TV: Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā atkal pieaug; tiek slēpta piektdaļa peļņas

Ar nepatīkamu ziņu trešdien, 14. maijā, nāca klajā gadskārtējā Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma autori - kā izrādās, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, ēnu ekonomika Latvijā atkal ir pieaugusi, kam par galveno iemeslu bijusi būvniecības nozare. Preses konferencē masu medijiem pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga)pasniedzējs un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, iepazīstināja ar indeksa galvenajiem rādītājiem, savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Jānis Endziņš un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone runāja par iespējamajiem problēmas risinājumiem likumdošanas līmenī. Pētījums rāda, ka pērn ēnu ekonomikas apmērs Latvijā pēc diviem samazinājuma gadiem atkal pieaudzis, kāpjot no 21,1 uz…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Ar nepatīkamu ziņu trešdien, 14. maijā, nāca klajā gadskārtējā Ēnu ekonomikas indeksa pētījuma autori - kā izrādās, atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, ēnu ekonomika Latvijā atkal ir pieaugusi, kam par galveno iemeslu bijusi būvniecības nozare. Preses konferencē masu medijiem pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga)pasniedzējs un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, iepazīstināja ar indeksa galvenajiem rādītājiem, savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Jānis Endziņš un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone runāja par iespējamajiem problēmas risinājumiem likumdošanas līmenī. Pētījums rāda, ka pērn ēnu ekonomikas apmērs Latvijā pēc diviem samazinājuma gadiem atkal pieaudzis, kāpjot no 21,1 uz 23,8 % no IKP, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas turpinājis samazināties - abās valstīs tagad tas ir tikai nedaudz virs 15 procentiem. Interesanti, ka ēnu ekonomikas lielāko īpatsvaru veido nevis "aplokšņu algas", bet gan peļņas slēpšana - Latvijā apmēram piektā daļa no peļņas tiek slēpta. Dramatisku kāpumu ēnu ekonomikas sektorā uzrādījusi tieši būvniecība - aprēķini pētījumā liecina, ka 45% būvniecības norisinās ēnu zonā. Gadu iepriekš šis īpatsvars bija tikai 17%. Straujo kāpumu eksperti skaidro ar to, ka būvniecībā pērn kopumā ievērojami pieaugusi ekonomiskā aktivitāte, ar masīvu nelegālo būvmateriālu apgrozījumu tirgū, kā arī ārvalstu kapitāla finansētiem būvniecības darījumiem Jūrmalā un Rīgā, kur nereti notiekot "interesantas lietas". Jānis Endziņš uzsvēra, ka ēnu ekonomikas mazināšanai līdzētu nodokļu likmju samazināšana, kā arī mikrouzņēmuma nodokļa "neaiztikšana". Tāpat esot nepieciešams atjaunot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, jo iepriekšējā plāna darbības laikā ēnu ekonomika sarukusi. Ināra Pētersone uzsvēra vairākus iespējamos risinājumus, kas ieviešami likumdošanas līmenī - piemēram, Publisko iepirkumu likuma grozījumiem, kas ļautu izslēgt no iepirkumiem uzņēmumus, kuros vidējā alga ir zemāka par nozares vidējo, turklāt attiecinot šo prasību arī uz apakšuzņēmējiem. Savukārt "izvilkt no pagrīdes" nelegālos komersantus varētu, piemērojot tiem amnestiju par līdzšinējo nodokļu nemaksāšanu, ja tie apņemas turpmāk tos maksāt. Vienlaikus Pētersone uzskata, ka būtu nepieciešama sodu neizbēgamība un pietiekama bardzība, lai nodokļu nemaksātāji saprastu, ka izdevīgāk ir būt likumpaklausīgiem. Tāpat VID vadītāja atbalstītu arī strīdīgo ierosmi paredzēt atbildību arī aplokšņu algas saņēmējam, ne tikai darba devējam.   SSE Riga ēnu ekonomikas indekss tiek noteikts kopš 2009. gada, izmantojot Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas. Saskaņā ar pētījumu, Latvijas ēnu ekonomikas augstākais punkts tika sasniegts 2010. gadā, bet zemākais - 2012. gadā. Pētījuma autors ir SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un līdzautors ir SSE Riga docētājs Dr. Tālis Putniņš. Pētījumu finansē SEB banka. Pētījums pilnā apjomā publicēts SSE Riga mājas lapā http://www.sseriga.edu/en/centres/csb/shadow-economy-index-for-baltics/. Pētījuma prezentāciju latviešu valodā var lejuplādēt: sseriga_evu_ekonomikas_indekss_2013_prezentacija.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058