Brīvo darbvietu skaits un to īpatsvars kopējā darbvietu (aizņemto un brīvo) skaitā kopš 2010. gada ir pakāpeniski audzis. 2017. gada 1. ceturksnī brīvo darbvietu īpatsvars sasniedza 1,8 %, kas ir nedaudz zemāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienībā (1,9 %). Lietuvā no visām darbvietām brīvas bija 1,6 %, bet Igaunijā – 2,0 %.

Sabiedriskajā sektorā šī gada 1. ceturksnī bija 5,8 tūkst. brīvo darbvietu jeb 2,0 % no visām sabiedriskā sektora darbvietām, privātajā sektorā – 9,9 tūkst. jeb 1,6 %.

Aizņemto darbvietu skaits valstī gada laikā pieaudzis par 4,6 tūkst. jeb 0,5% - no 875,6 tūkst. 2016. gada 1. ceturkšņa beigās, līdz 880,2 tūkst. šī gada 1. ceturkšņa beigās. Salīdzinot ar 2016. gada beigām, darbvietu skaits samazinājies par 4,1 tūkst. jeb 0,5 %. No visām aizņemtajām darbvietām 2017. gada 1. ceturksnī 591,5 tūkst. jeb 67,2 % bija privātajā sektorā, un gada laikā to īpatsvars kopējā brīvo darbvietu skaitā valstī pieauga pavisam nedaudz – par 0,1 procentpunktu.

Tāpat kā gadu iepriekš arī 2017. gada 1. ceturksnī visvairāk vakanču tika piedāvātas dažādu nozaru speciālistu, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku, vecāko speciālistu un kvalificētu strādnieku un amatnieku profesijās. Salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, no minētajām profesiju pamatgrupām pieprasījums visstraujāk audzis pēc pakalpojumu un tirdzniecību darbiniekiem – par 15,6 % un vecākajiem speciālistiem – par 15,1%.

No pārējām profesiju pamatgrupām gada laikā straujāk brīvo darbvietu skaits audzis iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā. Savukārt mazāk vakanču šī gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada atbilstošo periodu tika piedāvātas kvalificētajiem lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbiniekiem un kalpotājiem.

2017. gada 1. ceturkšņa beigās visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā nozarē bija valsts pārvaldē – 4,7 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 2,4 %, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, būvniecības, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarēs – 2,2 %, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,1 %, apstrādes rūpniecības un enerģētikas nozarēs – 2,0 %.

No Latvijas reģioniem augstākais brīvo darbvietu īpatsvars 2017. gada 1. ceturksnī bija Rīgas reģionā - 2,1 % no visām darbvietām reģionā (10,5 tūkst.), zemākais – Vidzemes reģionā (1,0 % jeb 0,6 tūkst.). Gada laikā pieprasījums pēc darbaspēka straujāk audzis Vidzemes, Latgales un Zemgales reģionā.

Brīvo darbvietu skaita pārmaiņas profesiju pamatgrupās 2016. un 2017. gada 1. ceturksnī

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada 1. ceturksni, aizņemto darbvietu skaits visstraujāk audzis informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē – no 29,5 tūkst. līdz 31,7 tūkst. jeb 7,5 %, būvniecībā – no 50,4 tūkst. līdz 52,0 tūkst. (3,2 %), veselības un sociālās aprūpes nozarē – no 64,0 tūkst. līdz 65,4 tūkst. (2,1%), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija nozarē – no 7,6 tūkst. līdz 7,7 tūkst. (2,1 %) un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – no 36,4 tūkst. līdz 37,1 tūkst. (1,9%).

Gada laikā darbvietas 0,2–0,9 % robežās samazinājās vairākās nozarēs: izglītības, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu, nekustamo īpašumu, enerģētikas, finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, apstrādes rūpniecībā un tirdzniecībā. Visstraujākais kritums bija vērojams citu pakalpojumu (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu  nozares) nozarē – 5,5 %.

Plašāka informācija par aizņemtajām un brīvajām darbvietām Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā “Aizņemtās un brīvās darbvietas, apmaksātais darba laiks – Galvenie rādītāji”. Dati par aizņemtajām un brīvajām darbvietām 2017. gada 1. ceturksnī publicēti datubāzē sadaļā “Aizņemtās un brīvās darbvietas, apmaksātais darba laiks” (īstermiņa statistikas dati un ikgadējie statistikas dati).