Grāmatvežiem ir svarīgas jaunajā gadā aprēķinos piemērojamās normas — vai tās atšķirsies vai neatšķirsies no iepriekšējām, kā arī šo normu piemērošanas kārtība. Neskatoties uz to, ka vairākums «ciparu» palikuši nemainīgi, 2023. gadā būs arī relatīvi retāk sastopamas situācijas.

Informācija algas grāmatvežiem

Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi, jau divas reizes pēc kārtas Ministru kabineta noteikumi Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» tika paredzēti piemērošanai trīs gadu periodā (2018.–2020. un 2021.–2023. gadā). Līdz ar to vēl vienu gadu lietosim iepriekš noteiktās VSAOI likmes un citādas gaidīsim, tuvojoties 2024. gadam. 

Tātad paliek spēkā:

• 34,09% (23,59% + 10,5%) — pamatlikme;
• 30,02% (20,77% + 9,25%) — pensionāriem;
• 31,07% — pašnodarbinātajiem;
• 29,36% — pašnodarbinātajiem pensionāriem;
• 31,70% (21,94% + 9,76%) — ja piešķirta izdienas pensija vai persona ar invaliditāti ir valsts speciālās pensijas saņēmēja.

Nav grozīti Ministru kabineta noteikumi Nr. 676 «Noteikumi par neapliekamā minimuma (NM — 500 eiro) un nodokļa atvieglojuma (par apgādājamajiem) apmēru (250 eiro) iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai».

Maksimālā neapliekamā minimuma apmērs tiks piemērots ienākuma summai līdz 500 eiro, un neapliekamā minimuma piemērošana beidzas, kad ienākums sasniedz 1800 eiro mēnesī. Jebkurš darba ņēmējs var (un drīkst) atteikties no neapliekamā ienākuma piemērošanas, piemēram, ja viņa ieņēmumi ir lielāki nekā iepriekš, lai pasargātu sevi no pienākuma nākamgad piemaksāt IIN, bet atsevišķos gadījumos saņemt «trīspadsmito» algu. Arī gadījumā, kad darbavietā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa un ieņēmumi nesasniedz 1667 eiro mēnesī, var vienoties ar grāmatvedi (vai atzīmēt EDS) vēlamo IIN likmi — 23%.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme algotā darba ienākumam līdz 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī) paliek 20% apmērā, pārsnieguma summai — 23%, bet tikai līdz summai 78 100 eiro, kad likme pieaug līdz 31%.

Paliek spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 138 «Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojumiem personām ar invaliditāti (I un II grupa — 1848 eiro gadā (154 eiro mēnesī), III grupa — 1440 eiro gadā (120 eiro mēnesī)), politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem (1848 eiro gadā (154 eiro mēnesī))».

No 2023. gada 1. janvāra grozīti Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros (620 eiro) un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu». 

Stundas tarifa likmes ieteicams meklēt un izmantot Labklājības ministrijas mājaslapā — lm.gov.lv (https://www.lm.gov.lv/lv/minimala-darba-alga).

Savukārt IIN likuma 2023. gada redakcijas 12. panta 5. daļā noteikts, ka personām, kurām piešķirta pensija (..), neapliekamais minimums ir 6000 eiro gadā (500 eiro mēnesī — pensionāra neapliekamais minimums). 

Šo minimumu piemēro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Ienākuma nodokļa likme pensijām un citiem sociālajiem pabalstiem — 20%.

Svētku dienas, pārceltās dienas un papildu brīvdienas

1 Ja svētku dienas — 4. maijs, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma diena un 18. novembris — iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu (likums «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām»). Tātad 2023. gadā ir divas šādas brīvdienas — 10. jūlijs un 20. novembris.

• darbiniekam saskaņā ar darba laika tabeli ir virsstundas (piemaksa vismaz 100%);
• darbiniekam nav virsstundu, jo kādā citā šā mēneša dienā ir piešķirta brīvdiena. 

Vēl viena neparasta darba diena 2023. gadā ir 5. maijs. Šajā gadījumā darbojas Darba likuma norma, kas minēta 133. pantā: 

Par darba dienas pārcelšanu 2023. gadā ir izdots MK rīkojums Nr. 443 (2022. gada 21. jūnijā), saskaņā ar kuru 5. maijs ir pārcelts uz 20. maiju. 

Jāpiebilst, ka darba dienas pārcelšana citiem uzņēmumiem un organizācijām ir brīvprātīga, jo ne jau visiem tas ir vajadzīgs (vai iespējams). Tomēr gandarījumu sagādā fakts, ka šoreiz pārcelšana notika uz mēneša trešo sestdienu (uz 20. maiju), nevis uz otro sestdienu (uz 13. maiju), kura ir tieši pirms Mātes dienas (14. maijā).

Jebkurā gadījumā jāņem vērā, ka darba stundu (vai darba dienu) skaits mēnesī no pārcelšanas nemainās. Šāda diena ir apmaksājama tikai vienu reizi: vai nu 5., vai 20. datumā. 

Darba devējs nepārceļ 5. maiju

Ja darbiniekam 5. maijā bija jāstrādā, tā diena būs apmaksāta. Ja 5. maijā darbinieks bija slims (apmaksa atkarīga no slimības dienas kārtas numura) vai atvaļinājumā (apmaksa aprēķināta pirms atvaļinājuma), tad viņam šī diena tiks atbilstoši apmaksāta. Savukārt 20. maijs tiks uzskatīts par parasto sestdienu, kurā nav jāstrādā. 

Darba devējs pārceļ 5. maiju uz 20. maiju

Ja darba devējs pārcēla 5. maiju uz 20. maiju un firma 5. maijā nestrādāja (neviens nav saņēmis šīs dienas apmaksu), tad 20. maijā darbiniekiem bija jābūt darbā un par to jāsaņem apmaksa. Ja 20. maijā darbinieks būtu slims vai atvaļinājumā, viņam šāda sestdiena būtu attiecīgi apmaksāta.

Jāņem vērā, ka analoģiska situācija var izveidoties arī citos mēnešos (svētku sakarā). 

NB! Ja pārceļamā diena ir pirmssvētku diena (piemēram, starp brīvdienu un svētku dienu), tad jāņem vērā, ka paliek spēkā pirmssvētku dienas samazinātais stundu skaits. Ja pārceltā darba diena bijusi ar normālo darba stundu skaitu, var gadīties, ka, pārceļot to uz kādu sestdienu, tā kļūs par pirmssvētku dienu (ar saīsināto darba laiku). Iepriekšējos gados šāda situācija veidojās, pārceļot darba dienu uz sestdienu pirms Mātes dienas.

Jaungada jautājums Nr.1

Neskatoties uz to, ka atvaļinājuma perioda kalendāra un apmaksājamo dienu noteikšanas un apmaksas principi gadiem nav mainīti, arvien vispopulārākais Jaungada jautājums ir saistīts ar atvaļinājumu, kas sākas decembrī un pāriet uz janvāri. Pirmkārt, tāpēc, ka ik gadu «dzimst» jauni grāmatveži ar mazāku darba pieredzi. Otrkārt, tāpēc, ka svētku dienas gadās gan darba dienās, gan brīvdienās. Treškārt (tas gan raksturīgs tieši 2023. gadam), no 1. janvāra ir palielināta minimālā mēneša alga. 

Pirmā situācija — darbinieks iesniegumā norāda atvaļinājuma periodu no decembra (datums) līdz janvārim (datums). Ja šajā periodā ir kādas svētku dienas, atvaļinājuma periods par tām netiek pagarināts. Vienkārši svētku dienas nav uzskatāmas par atvaļinājuma dienām. Tāpēc grāmatvedim vispirms jānosaka, cik kalendāra dienu ir izmantotas no gadā paredzētajām 28 (precīzāk — no četrām kalendāra nedēļām). Pārējās dienas varētu būt jau izmantotas vai tiks izmantotas vēlāk. Un tad jānosaka, cik darba dienu šajā periodā ir jāapmaksā. 

Mazliet citādi jārīkojas, ja atvaļinājums ir pieprasīts uz kalendāra vienībām (kā rakstīts Darba likuma 149. pantā — uz nedēļām). Arī tad atvaļinājuma periodā esošie svētki netiek uzskatīti par atvaļinājumu un netiek ieskaitīti 28 kalendāra dienās. Šāds atvaļinājums kļūst garāks par četrām nedēļām, var mainīties arī apmaksājamo darba dienu skaits.

NB! Darba likumā nav noteikts, ka atvaļinājuma laikā būtu jāapmaksā 20 darba dienas — tas ir tikai viens no iespējamajiem gadījumiem!

Shēma

Atvaļinājuma apmaksai jānosaka stundas (vai dienas) vidējā izpeļņa, balstoties uz datiem par darba samaksu pēdējos sešos kalendāra mēnešos, un tie ir jūnijs — novembris (sk. 1. tabulu).

Minimālās stundas tarifa likmes ir apskatāmas Labklājības ministrijas mājaslapā (https://www.lm.gov.lv/lv/minimala-darba-alga).

Stundas vidējā izpeļņa atvaļinājuma apmaksai:

2926,13 / 1022 = 2,8631

Darbinieka decembra atvaļinājuma laikā ir 14 apmaksājamās dienas (110 stundas) un to apmaksa sastāda 314,94 eiro (2,8631 x 110). Savukārt par nostrādātajām pirms atvaļinājuma septiņām dienām (56 stundām) apmaksa ir 159,09 eiro (56 x 2,8409), kopā par decembri 474,03 eiro. 

Šāda situācija veidojas neapmaksātās svētku dienas un divu pirmssvētku dienu «īso» stundu dēļ (sk. turpmāk DL 159. pantu).

474,03 + 28,41 (10 x 2,8409) = 502,44 eiro

Saskaņā ar šādu aprēķinu darbiniekam ir apmaksātas visas decembra stundas, t.sk. svētku stundas, kas sakrīt ar darbinieka darba dienu, un divas pirmssvētku dienās nenostrādātas stundas:

1. tabula

Par pielīdzināšanu 620 eiro

Redzot, ka kopsumma par janvāri nesasniedz 620 eiro, rodas pirmais jautājums — vai darba devējam ir pienākums to palielināt?

Grāmatvežus mulsina DL 75. panta 2. daļā noteiktais: ja aprēķinātā mēneša vidējā izpeļņa par darbu normāla darba laika ietvaros ir mazāka nekā spēkā esošā minimālā mēneša darba alga, mēneša vidējā izpeļņa izmaksājama spēkā esošās minimālās mēneša darba algas apmērā.

Lai arī gribētos palielināt iepriekš noteikto janvāra apmaksas summu, neredzu tam pamatojumu, jo atvaļinājuma naudu kopā ar darba apmaksu par janvāri nevar uzskatīt par mēneša vidējo izpeļņu (par ko ir runa minētajā 75. panta 2. daļā). 

Neder arī arguments, kuru atceras pieredzējušie grāmatveži, par kādreiz DL 75. pantā esošo 10. daļu, kas lika pielīdzināt aprēķināto summu aktuālajai (lielākai) algai. Šī norma atcelta ar 2004. gada 22. aprīļa grozījumiem Darba likumā.

Tas nozīmē, ka jāpaļaujas uz darba devēja labo gribu vai jāgaida Valsts darba inspekcijas profesionāļu komentāri. Bet ilgi negaidiet (sk. DL 159. pantu)!

2023. gada darba laika kalendārs

2023. gada minimālās stundas tarifa likmes

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada janvāra (493.) numurā.