Lietā tiek noskaidrots, kurš likums ir jāpiemēro, lai administratīvi teritoriālās reformas gaitā pareizi izbeigtu darba tiesiskās attiecības ar jaunizveidotajā pašvaldībā iekļautās pašvaldības domes izpilddirektoru?

Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 27. decembra spriedums lietā Nr. SKC–733/2023 (C73536622)

Lietas faktiskie apstākļi

2020. gada 23. jūnijā stājās spēkā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, saskaņā ar kuru, apvienojot pilsētas un vairāku novadu pašvaldības, tika izveidota jauna pašvaldība. 

Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 6. punkta nosacījumiem par pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanu līdz dienai, kad 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldību domes lemj par izpilddirektora iecelšanu amatā, ir atbildīgs tās pašvaldības izpilddirektors, kurā līdz vēlēšanām bija lielākais iedzīvotāju skaits atbilstoši aktuālajiem Iedzīvotāju reģistra datiem 2021. gada 1. janvārī. 

Pēc 2021. gada 21. jūnija notikušajām pašvaldību vēlēšanām prasītājs bija atbildīgs par jaunizveidotās pašvaldības iestāžu un pašvaldības kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanu. 

2022. gada 13. maijā prasītājs saņēmis pašvaldības uzteikumu, kas pamatots ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu (tiek samazināts darbinieku skaits).

Uzteikumā norādīts, ka administratīvi teritoriālās reformas ceļā jaunizveidotā pašvaldība, ievērojot tās domes priekšsēdētāja 2021. gada 28. oktobra rīkojumu, ir veikusi sešu apvienoto pašvaldību izpilddirektoru izvērtēšanu nolūkā izvēlēties vislabāko jaunizveidotās pašvaldības izpilddirektora amata kandidātu. Pretendents, kurš izvērtēšanā ieguvis visaugstāko vērtējumu, atteicies ieņemt amatu. Tāpēc ar domes lēmumu izsludināts atklāts konkurss izpilddirektora amatam. Tā kā prasītājs savu kandidatūru dalībai konkursā nav pieteicis, pašvaldības izpilddirektora amatā iecelts kandidāts, kurš uzvarēja konkursā. Līdz ar to ar prasītāju 2022. gada 13. jūnijā tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības. 

Prasītājs uzteikumu apstrīdēja tiesā, un pirmās un apelācijas instances tiesas prasību apmierināja. Vienlaikus apgabaltiesa norādīja, ka atjaunot prasītāju iepriekšējā amatā nav iespējams, jo iestāde, kurā prasītājs bija izpilddirektors, vairs nepastāv, un amats (attiecīgās pašvaldības domes izpilddirektors) arī vairs nepastāv. Taču ņemams vērā, ka gadījumā, ja darbinieka amata vieta vai struktūrvienība, kurā darbinieks pildījis savus darba pienākumus, likvidēta un tādēļ nav iespējams izpildīt Darba likuma 124. panta prasības, tad darbinieks ir atjaunojams darbā pie attiecīgā darba devēja – pašvaldības. 

Par spriedumu kasācijas sūdzību iesniedza prasītājs, savukārt, atbildētāja iesniedza kasācijas pretsūdzību.

Senāta atziņas

Senāts atzina par pamatotiem tos atbildētājas pretsūdzības argumentus, kas saistīti ar tiesību normu konkurences noteikumu neievērošanu un speciālo tiesību normu neņemšanu vērā un spriedumu atcēla. Senāts izteica turpmāk minētās atziņas atziņas:

Speciālās normas izpilddirektora atbrīvošanai

Lielākās jaunizveidotajā pašvaldībā iekļautās pašvaldības izpilddirektora darba tiesiskas attiecības netiek izbeigtas ar jaunizveidotās pašvaldības domes pirmās sēdes dienu, bet gan uz likuma pamata turpinās, attiecīgajam izpilddirektoram faktiski iegūstot jaunizveidotās pašvaldības izpilddirektora amata pienākumu izpildītāja statusu līdz brīdim, kad viņa darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, jaunizveidotās pašvaldības domei pieņemot lēmumu par izpilddirektora iecelšanu amatā, ja vien šis lēmums neattiecas uz viņu pašu. 

Darba līguma uzteikumam vispārīgi piemērojami Darba likuma noteikumi. Tomēr jāņem vērā, ka darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, šis likums (Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums) un citi normatīvie akti (sk. Darba likuma 1. pantu), kā arī saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta sestās daļas 2. punktu, ja konstatē pretrunu starp vienāda juridiska spēka vispārējo un speciālo tiesību normu, vispārējo tiesību normu piemēro tiktāl, ciktāl to neierobežo speciālā tiesību norma. 

Izpilddirektoru (kā darbinieku) skaita samazināšana ir tikusi noteikta ar likumu, jo likumā paredzēta pašvaldību skaita samazināšana, apvienojot tās. Likums apvienojamo pašvaldību izpilddirektoriem ir zināms un nav atsevišķi jāpaziņo. 

Pārejas noteikumos ietvertas speciālās tiesību normas paredz īpašu izņēmumu no vispārējā noteikuma par jaunizveidoto pašvaldību kā tajā apvienoto (iekļauto) pašvaldību – likvidēto publisko tiesību juridisko personu – tiesību un saistību, tātad arī darba tiesisko attiecību pārņēmēju. Proti, attiecībā uz lielākās jaunizveidotajā pašvaldībā iekļautās pašvaldības izpilddirektoru izņēmuma kārtā paredzēts konkrēts darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamats (apstāklis, kura iestāšanās pati par sevi izbeidz darba tiesiskās attiecības) – jaunizveidotās pašvaldības domes pieņemts lēmums par izpilddirektora iecelšanu amatā. 

Tādējādi speciālās tiesību normas ierobežo Darba likumā noteiktās darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtības, kas ir vispārīga, piemērošanu. 

Savukārt, ja darba tiesiskās attiecības izbeidzas uz likuma pamata, tad darba devēja dokumentam, ar kuru tiek paziņots par attiecīgā likumā noteiktā pamata esību, nav uzteikuma nozīmes. 

Par VARAM metodikas „spēku”

Likums „Par pašvaldībām” (redakcijā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim) noteica kārtību, kādā pašvaldības izpilddirektors ieceļams amatā. Atbilstoši minētā likuma 21. panta pirmās daļas 11. pun­ktam izpilddirektora iecelšana ir vienīgi pašvaldības domes kompetencē, un saskaņā ar minētā likuma 68. panta pirmo daļu izpilddirektoru tā ieceļ pēc domes priekšsēdētāja priekšlikuma. Lai nodrošinātu jaunizveidoto pašvaldību darbības uzsākšanu, ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 8. punktu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) tika uzdots izstrādāt metodiku, kuras 4.4.2. apakšpunktā cita starpā norādīts, ka saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu un ievērojot Darba likumā ietverto regulējumu, dome var izvēlēties izpilddirektoru no jau esošiem kandidātiem, ņemot vērā iepriekšējo darba pieredzi, kvalifikāciju un rezultātus (sk. „Metodika 2021. gada apvienoto pašvaldību darbības uzsākšanai” 8. lpp.). 

Tas vien, ka VARAM izstrādātajā metodikā atrodama norāde uz Darba likuma regulējumu saistībā ar jaunizveidotajā pašvaldībā iekļauto pašvaldību izpilddirektoru izvērtējumu veikšanu, vai Valsts darba inspekcija domes rīcībā ir saskatījusi Darba likuma noteikumu pārkāpumu, nenozīmē, ka administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā veiktas izpilddirektora darba tiesisko attiecību izbeigšanas procesā piemērojams Darba likuma regulējums. 

VARAM izstrādātā metodika ir iekšējs normatīvs akts, kas privātpersonām nepiešķir tiesības un neuzliek pienākumus, tāpat kā neuzliek pienākumu pašvaldībai, par ko liecina arī darbības vārda „var” izmantošana. 

Nav izslēgts, ka, piemērojot iepriekš norādītās speciālās tiesību normas, pašvaldība jeb tās domes priekšsēdētājs (kuram ar likumu piešķirtas tiesības virzīt pašvaldības izpilddirektora amata kandidātu apstiprināšanai domē) izpilddirektora izvēles procesā pēc analoģijas var izmantot Darba likuma 108. pantā ietverto metodoloģiju. Taču attiecīgās metodoloģijas neievērošana nevar padarīt par spēkā neesošu darba tiesisko attiecību izbeigšanu, kas notikusi iestājoties likumā paredzētajam apstāklim. 

Savukārt konkursa kārtības izmantošana vispārīgi ir atzīstama par labo praksi.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada marta (129.) numurā.

• Pamatojums darbinieka atstādināšanai ilgāk par trim mēnešiem
• Ceļa zīmju kontekstā svētku dienai un vispārējai brīvdienai ir atšķirīgas tiesiskās sekas

BJP NUMURU E-ARHĪVS