Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un 12. septembra valdības sēdē izskatīšanai iesniegusi informatīvais ziņojumu “Par tūristu mītņu un īstermiņa mītņu īres regulējumu”. Ziņojumā norādīts, ka Eurostat pieejamie dati  par pirmajiem deviņiem 2022. gada mēnešiem liecina, ka pērn no janvāra līdz septembrim kopskaitā tūristi tiešsaistes platformās rezervēja 866,8 tūkst. nakšu Latvijas naktsmītnēs. Salīdzinājumam, 2022. gadā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pārskatā par viesnīcu un citu tūristu mītņu darbību iegūtie dati no attiecīgā tipa mītnēm (viesu dzīvokļi, apartamenti, brīvdienu mājas, atpūtas namiņi, kotedžas un tamlīdzīgās mītnes) liecina, ka tūristi tajās pavadījuši 709 tūkst. nakšu. Daļa datu pārklājas tiešsaistes platformu datos un CSP pārskata datos, tādēļ no tiem nav iespējams precīzi apzināt īstermiņa īres mītņu tirgus daļu.

No Tūrisma likuma regulējuma izriet, ka tad, ja persona ierodas Latvijā un izīrē uz vienu nakti dzīvokli, pieņemams, ka šī persona atbilst tūrista un tūrisma definīcijai. Savukārt Dzīvojamo telpu īres likums neattiecas uz dzīvojamo telpu īslaicīgu (sezonālu) lietošanu atpūtas un tūrisma vajadzībām. Līdz ar to tūristu mītnes un īstermiņa mītnes īres darījums, jeb dzīvojamās telpas izīrēšana īslaicīgi, tiesiski nošķirams pēc tā, vai attiecīgā dzīvojamā telpa (dzīvoklis) tiek lietota pastāvīgai dzīvošanai vai tūrisma vajadzībām. Ja īstermiņa īres mītnē, tai skaitā dzīvoklī, tiek izmitināts ārzemnieks un tur tiek veikta saimnieciskā darbība, attiecīgi izīrētājam ir jānodrošina ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšana, kā to paredz Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 226 "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību".

Lai precizētu, kādi spēkā esošie tiesību akti un noteikumi attiecas uz īstermiņa īres mītnēm, EM uzskata, ka ir nepieciešams identificēt uz īstermiņa īres mītnēm attiecināmās prasības un atbilstoši izstrādātu grozījumus Tūrisma likumā.

Īstermiņa īres tirgum raksturīgs augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, kas būtiski sekmē negodīgu komercpraksi un kropļo tirgu.

Attiecīgi, lai mazinātu fizisko personu nereģistrētu saimniecisko darbību nekustamo īpašumu izīrēšanas jomā, tostarp - nelegālo izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas riskus, tādējādi mazinot ēnu ekonomiku īstermiņa īres mītņu jomā, kā arī, lai nodrošinātu pilnvērtīgu statistikas datu ieguvi, apzinot patiesos īstermiņa īres mītņu tirgus apmērus, nepieciešama rīcība īstermiņa īres mītņu identificēšanas jeb reģistra izstrādē un jauna datu uzskaites rīka izstrādē.

Patlaban Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodrošinātās izplatītākās iespējas, kā veikt īstermiņa īres saimnieciskās darbības, vienlaikus nodrošinot, ka tiek maksāti nodokļi, ir:

1. reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam;
2. reģistrēties kā mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājam. MUN likme apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma pārsniegumam virs 25 000 eiro gadā – 40%
3. Nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam (paziņot VID par saimnieciskās darbības nereģistrēšanu). Šajā gadījumā nodokļa maksātājs nav tiesīgs piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu. Tāpat nodokļa maksātājam ir pienākums piecu darba dienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, kā arī no līguma darbības izbeigšanās dienas informēt par to VID, iesniedzot kopiju līgumam, kas noslēgts par nekustamā īpašumam izīrēšanu vai iznomāšanu. VID neprasa iesniegt īres līguma kopijas personām, kuras informējušas par noslēgtu sadarbības līgumu ar interneta platformām (piemēram, airbnb.com, booking.com), šādā gadījumā tiek reģistrēta informācija par sadarbības līgumu, līdz ar to katrs konkrētais gadījums reģistrēts netiek. Ienākumam piemēro iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi 10% apmērā.

EM ieskatā, nebūtu atbalstāms aizliegt dzīvojamo māju un dzīvokļa izmantošanu tūrisma pakalpojumu sniegšanai, tomēr nepārprotami jādefinē, kādi papildu ierobežojoši nosacījumi vai prasības būtu piemērojamas attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm kā izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas atsevišķu sektoru.

Turklāt daži tiesību akti ir piemērojami pēc pakalpojuma sniegšanas veida un būtības nevis pēc tā, kur fiziski tiek sniegts pats pakalpojums. Līdz ar to vērtējama ir nepieciešamība veikt skaidrojošo darbu īstermiņa īres mītņu īpašniekiem attiecībā uz tiem piemērojamo normatīvo aktu ievērošanu atkarībā no pakalpojuma sniegšanas veida. Tā, piemēram, uz tiem varētu attiekties Autortiesību likuma normas, ja izīrētā telpā tiek atskaņota mūzika u.tml.

EM norāda, ka nepieciešama rīcība, lai samazinātu nelegālo tūrisma pakalpojumu sniegšanas riskus, kā arī nodrošinātu pilnvērtīgu statistikas datu ieguvi, apzinot patiesos īstermiņa īres mītņu tirgus apmērus un izvērtētu kopējās tūristu plūsmas. Attiecīgi ir nepieciešams pilnveidot jau esošu vai izstrādāt jaunu datu ieguves rīku attiecībā uz īstermiņa īres mītnēm un tajās sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi mazinot ēnu ekonomikas riskus īstermiņa īres mītņu pakalpojumu jomā.

Izvērtējot Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu dažādās pieejas un ņemot vērā ES izdoto regulējumu attiecībā uz tiešsaistes platformām, EM secina, ka Padomes Direktīvas (ES) 2021/514, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā (DAC7) ieviešana būtiski palīdzēs mazināt nelegālu tūrisma pakalpojumu sniegšanas risku. DAC7 mērķis ir pastiprināt nodokļu pārredzamību ES ietvaros. Taču tajā pašā laikā, lai pilnvērtīgi uzraudzītu īstermiņa īres pakalpojumu nozari, ir jāizveido pilnīgas uzraudzības un statistikas datu vākšanas mehānisms.

Kā pirmais un jau īstenotais solis ēnu ekonomikas apkarošanai īstermiņa īres mītņu jomā ir DAC7 transponēšana Latvijas likumdošanā. 2023. gada 1. janvārī spēkā stājās grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas uzliek par pienākumu digitālajām platformām sniegt informāciju par platformu pārdevēju ieņēmumiem. Detalizētāk DAC7 prasības Latvijas likumdošanā plānots iestrādāt caur Ministru kabineta noteikumiem “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot platformas”. Transponējot DAC7 Latvijas likumdošanā, VID ir iespējams labāk izsekot tos tirgotājus, kas veic savu darbību tiešsaistes platformās, ieskaitot mājokļu saimniekus, kuri piedāvā īstermiņa īres pakalpojumus.

Kā otrais solis īstermiņa īres regulējuma pilnveidei ir šobrīd izstrādē esošā Regula par datu vākšanu un kopīgošanu izmitināšanas vietu īstermiņa īres pakalpojumiem atbilstoši NACE 2.red. grupai 55.20, kas nodrošinās sektora caurspīdīgumu, jo tā paredz pienākumu dalībvalstīm ieviest īstermiņa īres vienību un izīrētāju reģistru. Šāds reģistrs lielā mērā atvieglos tiešsaistes platformu dalībnieku identificēšanas procedūru, katrai īstermiņa īres īpašumu vienībai tiktu piešķirts savs unikāls reģistrācijas numurs. Turklāt reģistrs var būt arī pielāgota jau funkcionējoša datubāze.

Tādēļ, lai samazinātu nelegālo tūrisma pakalpojumu sniegšanas riskus, kā arī nodrošinātu pilnvērtīgu statistikas datu ieguvi īstermiņa īres mītņu pakalpojumu jomā, ir jāveic papildus izvērtējums par jauna īstermiņa īres mītņu reģistra izveidi vai esošo datubāžu pielāgošanu minētās regulas ieviešanas nolūkā Latvijā. Izvērtējuma rezultāti apkopojami iesniedzami Ministru kabinetā līdz 2024. gada beigām, kas ir aptuveni gads līdz plānotajai regulas ieviešanai Latvijā. Tāpat jāvērtē, vai nepieciešams izstrādāt grozījumus Tūrisma likumā vai citos spēkā esošajos tiesību aktos.

Lasiet arī:

• Pie kādiem nosacījumiem izmitināšanas pakalpojumu sniedzējs var piemērot samazināto PVN likmi?
• Kā kārtot grāmatvedību dzīvokļu izīrēšanas gadījumā?
• Nekustamā īpašuma izīrēšana/iznomāšana un PVN