EP aicina mainīt netaisnīgus sociālekonomiskos modeļus radošajās profesijās
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 21. novembrī pieņēma priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) pasākumiem, lai uzlabotu dzīves un darba apstākļus mākslas, kultūras un radošo nozaru profesionāļiem. Likumdošanas iniciatīvā, kas pieņemta ar 433 balsīm par, 100 pret un 99 atturoties, EP uzsver, ka atšķirības starp dalībvalstu sociālajām sistēmām, mākslinieku definīcijām un noteikumiem, kas regulē pašnodarbinātību, rada nevienlīdzīgus apstākļus ES mākslinieku starpā. Nozare, kurā nodarbināti 3,8% ES darbaspēka un kura veido 4,4% no IKP, nav pietiekami aizsargāta. Tai raksturīgi netipiski darba modeļi, neregulāri ienākumi un mazāk iespēju slēgt koplīgumus, tāpēc lielā daļā dalībvalstu pastāv liels…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
iegādājies BilancePLZ abonementu
Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 21. novembrī pieņēma priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) pasākumiem, lai uzlabotu dzīves un darba apstākļus mākslas, kultūras un radošo nozaru profesionāļiem.
Likumdošanas iniciatīvā, kas pieņemta ar 433 balsīm par, 100 pret un 99 atturoties, EP uzsver, ka atšķirības starp dalībvalstu sociālajām sistēmām, mākslinieku definīcijām un noteikumiem, kas regulē pašnodarbinātību, rada nevienlīdzīgus apstākļus ES mākslinieku starpā.
Nozare, kurā nodarbināti 3,8% ES darbaspēka un kura veido 4,4% no IKP, nav pietiekami aizsargāta. Tai raksturīgi netipiski darba modeļi, neregulāri ienākumi un mazāk iespēju slēgt koplīgumus, tāpēc lielā daļā dalībvalstu pastāv liels risks, ka mākslinieku darbs būs nepietiekami apmaksāts vai nebūs neapmaksāts. Tāpat šīs nozares profesionāļi vairāk pakļauti ļaunprātīgai fiktīvai pašnodarbinātībai un autortiesību piespiedu izpirkuma līgumiem. Tekstā norādīts, ka jaunas problēmas varētu radīt arī digitālās tehnoloģijas, piemēram, ģeneratīvais mākslīgais intelekts.
Likumdošanas iniciatīva
Parlaments aicina veidot ES sistēmu, kurā apvienoti likumdošanas un neleģislatīvie instrumenti, lai uzlabotu sociālos un profesionālos apstākļus un radītu līdzvērtīgus apstākļus visiem ES māksliniekiem un kultūras darbiniekiem. EP deputāti prasa, lai šī sistēma ietvertu:
direktīvu par pienācīgiem darba apstākļiem un pareizu nodarbinātības statusa noteikšanu kultūras un radošajās nozarēs strādājošiem speciālistiem;
Padomes lēmumus strādāt pie ES standartiem šajā nozarē, izmantojot Eiropas platformu, kas ļautu apmainīties ar paraugpraksi un veidot savstarpēju izpratni starp dalībvalstīm;
pielāgot nākamā cikla ES programmas, kas finansē radošos un kultūras jomas profesionāļus, (piemēram, "Radošā Eiropa" un "Apvārsnis Eiropa"), lai ES un līdzekļu saņēmējiem būtu pienākums ievērot Starptautiskās Darba organizācijas, dalībvalstu vai kolektīvās darba un sociālās saistības un nodrošināt, ka mākslinieki ES finansētajos projektos vienmēr saņemtu atlīdzību, tostarp par laiku, kas pavadīts mēģinājumos vai sagatavojot finansējuma pieteikumus.
Turpmākie soļi
Komisijai tagad ir trīs mēneši laika, lai sniegtu atbildi, vai nu informējot Parlamentu par pasākumiem, ko tā plāno veikt, vai arī norādot iemeslus, kādēļ tā atsakās ierosināt tiesību aktu atbilstoši Parlamenta pieprasījumam.
Vispārīga informācija
2022. gadā visā ES gandrīz trešdaļa (31,7%) kultūras un radošajās nozarēs strādājošo bija pašnodarbinātie (salīdzinājumā ar vidēji 13,8% visā ekonomikā).
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.