Jūlijā un augustā Latvija saņēmusi Eiropas Komisijas maksājumus – 297 miljonus eiro
Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro. Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma. Par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi Ministru kabinetā ikmēneša informatīvo ziņojumu par Kohēzijas politikas ES fondu investīciju progresu. Līdz ar sekmīgu iepriekšējā plānošanas perioda pabeigšanu un esošā perioda intensīvāku projektu ieviešanu Latvija jūlijā un augustā ir saņēmusi ievērojamus Eiropas Komisijas (EK) maksājumus – kopā 297 miljonus eiro.
Ir saņemti un izmantoti 100% Latvijai piešķirtā ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas perioda finansējuma.
Par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” ieviešanu EK ir izmaksājusi Latvijai 85,6 miljonu eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un 77,0 miljonu eiro Kohēzijas fonda (KF) noslēguma maksājumus. Tāpat arī par darbības programmu “Uzņēmējdarbība un inovācijas” Latvija no EK ir saņēmusi ERAF noslēguma maksājumu 34,8 miljonus eiro. Jau ziņots, ka 2017. gada 29. decembrī Latvija no EK saņēma 29,2 miljonu eiro Eiropas Sociālā fonda (ESF) noslēguma maksājumu par sekmīgi ieviesto darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”.
Lai pilnībā izpildītu saistības pret EK par jau saņemtajiem iepriekšējā perioda maksājumiem, Latvijai līdz 2019. gada 31. martam ir jāinformē EK par “lielo” projektu Paula Stradiņa slimnīcas būve “A1” un Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra pilnīgu pabeigšanu, sasniegtajiem mērķiem un objektu funkcionālo izmantojumu. Pēc ziņojuma saņemšanas EK pieņems lēmumu par veiktā 24 miljonu eiro ERAF līdzfinansējuma saglabāšanu.
Līdzīgi arī projektā Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra tā īstenotājam Rīgas Brīvostas pārvalde (RBP) līdz 2019. gada janvārim ir jānodrošina projekta mērķu pilnīga sasniegšana, lai nezaudētu piešķirto 75,8 miljonu eiro KF finansējumu. FM skatījumā šis projekts joprojām ir augsta riska zonā, jo atlicis ļoti maz laika projekta pabeigšanai un vēl darāmo darbu ir pietiekami daudz, lai konstatētu būtisku riska līmeņa samazinājumu. Tādēļ FM aicinājusi RBP un Satiksmes ministriju kā atbildīgo ministriju ar īpašu atbildību un rūpību sekot progresam un veikt pēc iespējas biežāku risku pārvērtējumu un pasākumus to mazināšanai.
Notiek arī intensīva esošā ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda investīciju ieviešana.
Jūlijā no EK ir saņemti kārtējie maksājumi – 15,2 miljonu eiro ESF un 66,6 miljonu eiro ERAF finansējuma par līdzšinējo progresu ES fondu projektu ieviešanā.
Ziņojums par ES fondu investīciju progresu līdz šī gada jūlijam ir pieejams ES fondu mājaslapā.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.