Kā apmaksājama svētku diena 9. jūlijs un brīvdiena – 10. jūlijs?
Pēc Valsts darba inspekcijas informācijas
Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena ir noteikta par svētku dienu, atgādina Valsts darba inspekcija (VDI). Ja svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu. Ņemot vērā, ka 2023. gadā 9. jūlijs ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena, kas iekrīt svētdienā, 2023. gada 10. jūlijs ir brīvdiena. VDI ieskatā, tā kā 2023. gada 10. jūlijs ir noteikts par papildu brīvdienu, tiek samazināts darba dienu skaits. Tāpēc darbiniekam, kurš netiek nodarbināts 2023. gada 10. jūlijā, bet būtu veicis…
Saskaņā ar likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” 1. pantu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena ir noteikta par svētku dienu, atgādina Valsts darba inspekcija (VDI). Ja svētku diena iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darba dienu nosaka par brīvdienu.
Ņemot vērā, ka 2023. gadā 9. jūlijs ir Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma diena, kas iekrīt svētdienā, 2023. gada 10. jūlijs ir brīvdiena.
VDI ieskatā, tā kā 2023. gada 10. jūlijs ir noteikts par papildu brīvdienu, tiek samazināts darba dienu skaits. Tāpēc darbiniekam, kurš netiek nodarbināts 2023. gada 10. jūlijā, bet būtu veicis darbu, ja nebūtu noteikta brīva diena, pamatojoties uz Darba likuma 74. panta pirmo un trešo daļu ir izmaksājama atlīdzība, tādējādi nodrošinot, ka darba dienu skaita samazināšanas dēļ darbiniekam netiek samazināta darba samaksa.
Ja darbinieks tiks nodarbināts 2023. gada 10. jūlijā, var veidoties virsstundu darbs.
Saskaņā ar Darba likuma 144. panta otro daļu, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu darba gaitu, atļauts nodarbināt darbinieku svētku dienā, piešķirot viņam apmaksātu atpūtu citā nedēļas dienā vai izmaksājot atbilstošu atlīdzību. Līdz ar to ikvienam darbiniekam, kas tiek nodarbināts svētku dienā, ir tiesības uz apmaksātu atpūtu citā nedēļas dienā vai atbilstošu atlīdzību. Savukārt Darba likuma 68. panta pirmajā daļā noteikts, ka darbinieks, kas veic virsstundu darbu vai darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100 procentu apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
Tātad gadījumā, ja darbinieks veiks darbu svētku dienā - 2023. gada 9. jūlijā, pusēm ir tiesības vienoties par šāda darba kompensācijas mehānismu – apmaksātu atpūta citā nedēļas dienā vai piemaksu.
Ja darba devējs par svētku dienu nepiešķir atpūtu citā dienā, var veidoties arī virsstundas, par kurām izmaksājama atsevišķa piemaksa par virsstundu darbu atbilstoši Darba likuma 68. panta noteikumiem. Tādējādi, ja darbs svētku dienā vienlaikus veido arī virsstundu darbs, darba devējam par šādu darbu papildus nolīgtajai darba algai ir jāizmaksā gan piemaksa par virsstundu darbu, gan piemaksa par darbu svētku dienā. Abas piemaksas summējas, tās neaizstāj viena otru. Šādu viedokli paudis arī Augstākā tiesas SenātaCivillietu departaments 2005. gadā, sniedzot atbildes uz jautājumiem par Darba likuma normu piemērošanu.
Vienlaikus VDI vērš uzmanību uz to, ka saskaņā ar Darba likuma 136. panta devīto daļu līdz ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstoši nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību. Darba likuma 136. panta desmitajā daļā noteikts, ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas, bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.