Individuālajiem uzņēmumiem (IU), kas ir saimnieciskās darbības forma, ko nereti izvēlas ārpakalpojumu grāmatveži, ir savas nianses gan juridisko nosacījumu, gan nodokļu maksāšanas ziņā, kas mazliet atšķiras no prasībām, kas ir spēkā sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), gan no tām, kas jāizpilda individuālajiem komersantiem (IK) un pašnodarbinātajiem.

“Ja esat ārpakalpojumu grāmatveži, pievērsiet uzmanību – individuālajiem uzņēmumiem ir neliela, tomēr sava specifika,” brīdina Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore.

Individuālā uzņēmuma statuss ir juridiska persona, tomēr, atšķirībā no SIA, tā īpašnieks pret kreditoriem atbild ar visu savu personīgo mantu. Arī īpašnieka personīgās mantas izmantošanā uzņēmuma vajadzībām regulējums līdzinās IK/ pašnodarbinātajiem – līgumu slēgt šajā gadījumā nav nepieciešams.

IU īpašnieka sociālā apdrošināšana

Īpaši specifisks ir individuālā uzņēmuma īpašnieka sociālās apdrošināšanas regulējums. “Ne visi to zina, jo tas nav ierakstīts likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, bet gan likuma pārejas noteikumos – 34. un 35. punktā,” uzmanību vērš I. Leibus.

No minētajiem noteikumiem izriet, ka individuālā uzņēmuma īpašniekam ir trīs iespējas:

• 1) slēgt darba līgumu ar savu IU un maksāt sociālās iemaksas par sevi kā par darba ņēmēju vispārējā kārtībā;
• 2) pašam uzņēmumā nestrādāt un par sevi sociālās iemaksas nemaksāt, bet pieņemt darbā uzņēmuma pārvaldnieku, par kuru maksā sociālās iemaksas kā par darba ņēmēju (nekādā gadījumā – ne kā par pašnodarbināto!);
• 3) ja uzņēmuma īpašnieks nav ne noslēdzis darba līgumu ar  IU, ne arī pieņēmis darbā pārvaldnieku, tad, saskaņā ar minētajiem noteikumiem, īpašnieks tik un tā tiek pielīdzināts darba ņēmējam, par kuru sociālās iemaksas jāmaksā vismaz no minimālās darba algas.

No tā izriet, ka, atšķirībā, piemēram, no zemnieku vai zvejnieku saimniecībām,

individuālā uzņēmuma īpašniekam nav iespējas maksāt sociālās iemaksas par sevi kā pašnodarbinātajam!

“Līdz ar to faktiski kā visizdevīgākā vērtējama pirmā opcija – slēgt ar savu IU darba līgumu. Tāpēc, ka bieži vien individuālajam uzņēmumam nav tik liels apgrozījums, lai maksātu nodokļus no minimālās algas. Pirmajā variantā ir iespēja noslēgt līgumu par saīsinātu darba laiku un maksāt sociālās iemaksas no reālās darba samaksas,” skaidro eksperte.

Nodokļu maksāšanas īpatnības

Uzņēmuma nodokļi individuālajiem uzņēmumiem atšķiras atkarībā no tā, vai uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 300 000 eiro slieksni gadā. Ja šis slieksnis sasniegts, jāmaksā uzņēmumu ienākuma (UIN) nodoklis. Kamēr šis slieksnis nav sasniegts, ir izvēles iespēja – maksāt UIN vai iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Taču, maksājot UIN, atkal jāņem vērā individuālā uzņēmuma specifika:

Ja uzņēmums nav SIA, bet individuālais uzņēmums vai zemnieku/zvejnieku saimniecība, UIN tiek maksāts nevis no dividendēm (jo šīm saimnieciskās darbības formām tādu nav), bet gan no dividendēm pielīdzinātā ienākuma.

Nodokļa likmes ir līdzīgas kā dividenžu gadījumā – no peļņas, kas gūta laikā no 2012. līdz 2017. gadam, vēl līdz 2020. gada beigām var maksāt 10% iedzīvotāju ienākuma nodokli. Līdz ar to, ja šāda peļņa vēl saglabājusies, “ieteicams to sadalīt dividendēs pielīdzinātajam ienākumam vēl šogad, jo tad par to vēl iespējams aprēķināt 10% nodokli, savukārt no 2021. gada par to pašu peļņu būs jāaprēķina jau 20%. Izmaksāt iespējams arī vēlāk, bet svarīgs ir aprēķina brīdis.” 

Uz peļņu, kas gūta, sākot no 2018. gada, spēkā ir jaunais uzņēmumu ienākuma nodokļa regulējums – dividendēm pielīdzinātās izmaksas apliek ar 20% likmi.

Grāmatvedības kārtošanā IU ievēro tās pašas prasības, kas attiecas uz SIA, IK un pašnodarbinātajiem – proti, viss atkarīgs no apgrozījuma lieluma. Ja tas sasniedz 300 000 eiro gadā, grāmatvedība jākārto divkāršā ieraksta sistēmā ar visām no tā izrietošajām sekām (uzkrāšanas princips naudas uzskaitē, grāmatvedības politikas izstrāde, reģistros – virsgrāmata un grāmatvedības konti, jāsniedz gada finanšu pārskats un UIN deklarācijas), ja nesasniedz – vienkāršā ieraksta sistēmā (kases princips naudas uzskaitē, grāmatvedības politika nav obligāta, reģistriem pietiek ar ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālu, gada pārskatu nav jāsniedz).

Lasiet arī: 

Kā atšķiras grāmatvedības kārtošana SIA un pašnodarbinātajiem, individuālajiem komersantiem?

Īpašnieka un viņa biznesa “attiecības”: kā atšķiras prasības SIA un pašnodarbinātajiem/IK?

Ingunas Leibus semināru “Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem nodokļu sloga mazināšanai” var iegādāties “Bilances Akadēmijas” mājaslapā.