Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu,  nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības ir šī likuma subjekti, kam jāievēro  noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, tostarp pienākumu iesniegt VID ziņojumu “Nodokļu maksātāja (juridiskās vai fiziskās personas) ziņojums par darbības veidu”;  ziņojumu “Nodokļu maksātāja (juridiskās personas) ziņojums par atbildīgo personu iecelšanu”;  izveidot iekšējo kontroles sistēmu; sniegt Kontroles dienestam ziņojumu “Ziņojums par neparastu un aizdomīgu darījumu”  un veikt darbinieku apmācības.

Juridiskai personai ir  jānosaka struktūrvienību vai jāieceļ vienu vai vairākus darbiniekus, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanu. Par atbildīgo personu ar rīkojuma vai organizatorisko dokumentu ieceļ personu, kurai ir tiesības pieņemt lēmumus uzņēmumā, piemēram, padomes locekli, valdes locekli, direktoru vai citu personu, kurai piešķirtas tiesības pārstāvēt uzņēmumu. Tāpat jānoteic klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtēšanas kārtību.

Kā norādīts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavotajās "Vadlīnijās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasību ievērošanai nodokļu konsultantiem un ārpakalpojuma grāmatvežiem", noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks ir iespēja, ka personas, kas noziedzīgu darbību rezultātā ieguvušas mantu vai finanšu līdzekļus, kuru tālāka izmantošana ir iespējama, piešķirot tiem legālu raksturu, izmantos likuma subjekta sniegtos pakalpojumus, lai piešķirtu līdzekļiem legālu izcelsmi vai, piemēram, slēptu to izcelsmi. Savukārt terorisma finansēšanas risks ir iespēja, ka likuma subjekta sniegtos pakalpojumus izmantos terora aktu un teroristu finansēšanai un atbalstīšanai.

Universālas metodikas, kas noteiktu uz risku balstītas pieejas saturu un piemērošanu, nav, tādēļ katram subjektam nepieciešams veikt individuālu riska izvērtējumu, ņemot vērā sniegtos pakalpojumus, potenciālo klientu loku un citus apstākļus, kas var ietekmēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku.  Iespējamos riskus izvērtē, lai noteiktu, vai likuma subjekts ir gatavs uzņemties identificētos riskus. Pieņemot lēmumu nodibināt darījuma attiecības un uzņemties identificēto risku pārvaldīšanu, likuma subjekts nosaka pasākumu kopumu, kas mazina vai novērš identificētos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, vienlaikus piešķirot tam arī nepieciešamos resursus. Nepieciešams apzināties, ka paaugstinātu risku pārvaldīšana vienmēr prasīs vairāk resursu nekā zemu risku pārvaldīšana.

Nodibinot darījuma attiecības ar klientu, likuma subjekts nosaka klienta sākotnējo risku, izvērtējot šādas riska kategorijas:

valsts risku;

klienta risku, ko rada:

• klienta juridiskā forma;
•  klienta saimnieciskā vai personiskā darbība;

klienta izmantotie produkti vai pakalpojumi.

Klienta rezidences (reģistrācijas) valsts risks ir risks likuma subjektam tikt iesaistītam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā, sadarbojoties ar klientu no valsts, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var veicināt valsts izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Par augsta riska klientu rezidences (reģistrācijas) valsti uzskata valsti vai teritoriju:

1. kas iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā zemu nodokļu un beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā (Ministru kabineta 2001.gada 26.jūnija noteikumi Nr.276 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām”);

2. pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija vai ES noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus (skatīt Kontroles dienesta mājaslapā http://www.prokuratura.lv/  sadaļā “Kontroles dienests”);

3. kas iekļauta FATF nesadarbojošos valstu sarakstā vai par kuru minētā organizācija publicējusi paziņojumu kā par valsti vai teritoriju, kurā nav normatīvo aktu cīņai ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu vai kurā tie ir ar būtiskām nepilnībām un tāpēc neatbilst starptautiskajām prasībām. Informāciju par šādām valstīm un teritorijām ievieto FATF mājaslapā http://www.fatf-gafi.org/. Tomēr arī tikai fakts, ka valsts nav iekļauta minētajā FATF sarakstā, nevar būt par pamatu, lai uzskatītu, ka klientam piemīt zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks.

Izvērtējot klienta valsts (jurisdikcijas) risku, nepieciešams ņemt vērā arī valsts reputāciju un reitingu starptautiskajos novērtējumos. Piemēram, ja kādā valstī ir nestabila politiskā situācija, augsts korupcijas līmenis publiskajā un privātajā sektorā, augsts narkotisko vielu ražošanas vai tranzīta līmenis, tas rada potenciāli lielāku varbūtību, ka šādā valstī reģistrēts vai rezidējošs klients varētu izmantot likuma subjektu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai.

Klienta risks ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai vai klienta komercdarbībai.

Par klientu ar juridisko formu, kurai piemīt augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks, uzskata klientu, kura juridiskās formas izvēle neatbilst tā darbības veidam. Piemēram, ir reģistrēta biedrība, bet tās darbībai ir komerciāls raksturs, vai arī komercsabiedrības pārstāvis ir dalībnieks, kuram nav elementāru zināšanu komercsabiedrības reģistrētajā darbības veidā.

Pamatojoties uz turpmāk izstrādātajiem kritērijiem, likuma subjekta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā atbildīgais darbinieks nosaka, vai konkrētais klients rada paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku. Dažādās situācijās klienta risku ietekmējošie faktori var klientam piemītošo riska līmeni pazemināt vai paaugstināt.

Par risku, ko rada klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, uzskata klienta komercdarbību, kas saistīta ar:

1. azartspēļu organizēšanu;
2. inkasācijas pakalpojumu sniegšanu;
3. tirdzniecību ar dārgmetāliem un dārgakmeņiem;
4. tirdzniecību ar ieročiem un munīciju;
5. skaidras un bezskaidras valūtas maiņu.

Minētie saimnieciskās darbības veidi noteiktos apstākļos likuma subjektam var radīt paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, īpaši gadījumos, ja norēķinus par klienta piedāvātajām precēm un pakalpojumiem veic skaidrā naudā. Šādos gadījumos vērtē arī klienta darījumu partnerus un preču un pakalpojumu faktisko un/vai plānoto realizācijas apjomu, lai noteiktu, vai tas ir atbilstošs nozarei, kurā darbojas klients.

Par risku, ko rada klienta izmantotie pakalpojumi vai preces, uzskata risku, ka likuma subjekta sniegtais pakalpojums var tikt izmantots noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai.

Darījuma partnera un darījuma risku novērtēšanai VID iesaka iegūt informāciju par darījuma partnera reģistrācijas datiem, izsniegtajām licencēm un atļaujām, finansiālo stāvokli (saistību apmēru, maksātnespējas procesiem u.c.), darbības rezultātiem, kā arī materiālajiem resursiem.

Publiski ir pieejama šāda informācija:

• darījuma partnera – fiziskās personas (saimnieciskās darbības veicēja) – nodokļu maksātāja reģistrācijas dati. Elektroniskā veidā (VID mājaslapā https://www.vid.gov.lv/ sadaļā “Noderīgi” – “VID publiskojamo datu bāze” – “Saimnieciskās darbības veicēji”) var pārbaudīt, vai persona ir reģistrēta VID Nodokļu maksātāju reģistrā kā saimnieciskās darbības veicēja vai ir paziņojusi par saimnieciskās darbības veikšanu, ja normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēja;
• darījuma partnera – juridiskās personas – reģistrācijas dati, informācija par personām, kurām ir tiesības pārstāvēt darījuma partneri, un pārstāvības ierobežojumiem, komercsabiedrības pamatdarbības veids, apgrozījums, pamatkapitāla izmaiņas, saistības, materiāli tehniskās bāzes apjoms un vidējais darbinieku skaits. Informācija pieejama publicētajos gada pārskatos, kas ir iegūstami no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra datubāzes – SIA “LURSOFT IT”, SIA “Firmas.lv” un SIA “CREFO Rating”;
• maksātnespējas procesa pasludināšana un statuss. Elektroniskā veidā informāciju var iegūt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra mājaslapā http://www.ur.gov.lv/ sadaļā “UR reģistri” – “Maksātnespējas reģistrs”;
• Nodokļu maksātāju nodokļu parādu datubāze un informācija par saimnieciskas darbības apturēšanu. Informācija ir pieejama  VID mājaslapā https://www.vid.gov.lv/ sadaļā “Noderīgi” – “VID publiskojamo datu bāze” –“Saimnieciskas darbības apturēšana” / “Nodokļu parādnieki”.

Jāņem vērā, ka paaugstināts risks rodas arī situācijās, ja, izmantojot likuma subjektam pieejamos resursus, būtiski ir apgrūtināta patiesā labuma guvēja noskaidrošana. Jāņem vērā fakts, ka personas, kas cenšas legalizēt noziedzīgā veidā iegūtus līdzekļus, mēģina to darīt dažādu juridisku veidojumu aizsegā, piemēram, izveidojot labdarības fondus, biedrības, nodibinājumus, kuri negūst peļņu.

Uzsākot sadarbību, par klientam piemītošu paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku var liecināt pazīmes, kas atbilst vismaz vienai no Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumos Nr.1071 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem” minētajām.

Par personu, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās, sarakstiem likuma subjektu un to uzraugošās institūcijas informē Kontroles dienests. Personu, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās, identifikācijas dati ir ievietoti ASV OFAC (Office of Foreign Asset Control). Informācija par OFAC ir pieejama vietnē http://www.ofac.us/.