Lielais pastarītis

Lai gan iedzīvotāju skaits Daugavpilī no kādreizējiem vairāk nekā simts tūkstošiem cilvēku patlaban samazinājies līdz 78 tūkstošiem, tā šī kritērija ziņā aizvien ir Latvijas otra lielākā pilsēta aiz Rīgas. Tomēr ekonomikas un vispārējās attīstības rādītājos Daugavpils jau ilgstoši (vēl kopš laika, kad Centrālā statistikas pārvalde (CSP) apkopoja teritoriju attīstības indeksu) ieņēmusi vienu no pēdējām vietām starp valstspilsētām. Kas varētu būt cēloņi šai situācijai, ko pilsēta plāno un ko tai vajadzētu darīt, lai atpalicību mazinātu un varbūt pat izrautos savam izmēram atbilstošās pozīcijās Latvijas valstspilsētu konkurencē? 

Vai ģeogrāfijas ķīlniece?

Vadošais Daugavpils uzņēmums 2023. gadā ar 72 miljonu eiro lielu apgrozījumu bijis optisko instrumentu ražotājs SIA Pulsar Optics, kas ir viens no investīciju piesaistes veiksmes stāstiem Latgales speciālās ekonomiskās zonas atbalsta programmas ietvaros (uzņēmuma galvenais birojs atrodas Viļņā). Tam seko AS Latvijas Maiznieks ar 67,6 miljonu eiro apgrozījumu un SIA Intergaz — 57,2 miljoni eiro. TOP desmitniekā atrodas vēl vairākas ar enerģētiku saistītas kompānijas — SIA Euro Energo Company (44 miljoni eiro) un pašvaldības AS Daugavpils siltumtīkli (40,5 miljoni eiro), kā arī divas slimnīcas — SIA Daugavpils reģionālā slimnīca (50,2 miljoni eiro) un VSIA Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca (25,1 miljoni eiro), bet rūpniecības nozarē pilsēta vēl lepojas ar elektronisko kabeļu ražotāju SIA Axon Cable (38,6 miljoni eiro), dzelzceļa lokomotīvju un vagonu ražotāju AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca (37,8 miljoni eiro) un lauksaimniecības tehnikas un metāla konstrukciju ražotāju SIA Zieglera mašīnbūve (33,4 miljoni eiro). Līdzīgas tendences vērojamas arī otrajā desmitā, kur rodams vēl viens dzelzceļa transportlīdzekļu ražotājs (SIA LokRem), vēl viens enerģētikas uzņēmums (SIA Ingrid A), sintētisko šķiedru ražotājs (SIA Nexis Fibers), elektronisko plašu ražotājs SIA SMD Baltic u.c. Kopumā TOP 20 uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz gandrīz 600 miljonus eiro. 

1 Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Dokumenti/Planosana/I_IAS_04102021_gala.pdf.

Jaunākajā Daugavpils ekonomiskās attīstības stratēģijā¹ iezīmētā vīzija — «Daugavpils — Austrumbaltijas ekonomiskās attīstības virzītājspēks» — skan gana ambiciozi, īpaši, ņemot vērā, ka Austrumbaltijas reģionā atrodas arī Tartu. Pašreizējie ekonomiskās attīstības indikatori gan liecina par krietni piezemētāku realitāti. Vispirms Daugavpilij būtu jāapliecina sevi Latgales reģiona ekonomiskā virzītājspēka statusā, jo patlaban trīsreiz mazākā Rēzekne vairākos būtiskos rādītājos parāda sevi labāk. 

Iekšzemes kopproduktā uz vienu iedzīvotāju pēc 2021. gada datiem Daugavpils ieņem tikai 8. vietu Latvijas valstspilsētu vidū, apsteidzot (nedaudz) uz tūrismu orientētās Jūrmalu un Ogri. Togad viena Daugavpils iedzīvotāja radītais IKP faktiskajās cenās sasniedza 10 746 eiro, kas ir būtiski mazāk nekā Rēzeknē (13 540 eiro). 

Vidējā mēnešalga Daugavpilī 2022. gadā bija viszemākā starp valstspilsētām — 740 eiro — šajā ziņā no priekšpēdējā vietā esošās Rēzeknes (774 eiro) atpaliekot relatīvi nedaudz.

Arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas ziņā uz vienu iedzīvotāju Daugavpils 2022. gadā ieņēma pēdējo vietu no valstspilsētām (678 eiro). Uzņēmumu saražotās produkcijas vērtībā uz vienu iedzīvotāju (10 764 eiro) Daugavpils spēja apsteigt tikai Jūrmalu un Ogri, tieši tāpat arī uzņēmumos nodarbināto iedzīvotāju īpatsvara ziņā (23,1%). 

Pavisam skumīga situācija ar Daugavpili ir piesaistīto ārvalstu tiešo investīciju ziņā, kuru piecu gadu kopsumma (no 2019. līdz 2023. gadam) bijusi tikai 0,39 miljoni eiro uz 1000 iedzīvotājiem — trešais sliktākais rādītājs starp Latvijas valstspilsētām, pārspējot vien Ogri un Jēkabpili (turklāt skaitliski no pārējām pilsētām atpaliekot ievērojami; salīdzinoši, Rēzeknei šo gadu laikā izdevies piesaistīt 3,77 miljonus eiro uz 1000 iedzīvotājiem jeb gandrīz 10 reizes lielākas investīcijas). 

Bezdarba ziņā Daugavpils ir priekšpēdējā starp valstspilsētām, šajā rādītājā gan apsteidzot Rēzekni, turklāt ievērojami (2023. gadā — 6,9% pret 8,5%). 

Uz kopējā pesimistiskā fona kontrastē kāds rādītājs, kur Daugavpils izceļas ļoti pozitīvi — proti, piesaistītā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma ziņā uz vienu iedzīvotāju pilsēta 2023. gadā ieņēmusi pat pirmo vietu Latvijā (356 eiro). Atliek cerēt, ka šie ieguldījumi šajā un turpmākajos gados sekmēs arī pilsētas ekonomisko attīstību. 

Kāpēc Latvijas otras lielākās pilsētas ekonomika ir tik nekonkurētspējīga — pat valsts mērogā, par Baltiju nerunājot? Galvenais skaidrojums, ko šai situācijai pielaiko gan Daugavpils dome, gan pilsētas ekonomikas eksperte, ir Daugavpils atrašanās vieta.

2 Daugavpils domes, kā arī L. Aleksejevas atbildes uz raksta autora uzdotajiem jautājumiem pilnā apjomā var lasīt šeit.

«Daugavpils attīstības vide ir atkarīga no ekonomiskās situācijas un izaugsmes tempiem Latgales plānošanas reģionā kopumā. Latvijā reģionālās atšķirības ir vienas no augstākajām ES valstu starpā. Sarūkot iedzīvotāju skaitam Latvijā un Latgales reģionā, iedzīvotāju skaits sarūk arī Daugavpils valstspilsētā, pamatā negatīva dabiskā pieauguma kā arī negatīvas migrācijas ietekmē. (..) Iedzīvotāji no Latgales, t.sk. no Daugavpils, pārceļas uz citiem reģioniem vai citām valstīm plašāku nodarbinātības iespēju dēļ. Izbraucot ekonomiski aktīviem cilvēkiem, kas var atrast labu darbu citur, mainās arī iedzīvotāju struktūra — pieaug iedzīvotāju īpatsvars virs 65 gadiem,» skaidro domes pārstāvji. Vienlaikus dome uzsver, ka pēdējos gados vērojamas pozitīvas tendences pilsētas ekonomikā (kas, iespējams, atspoguļosies arī 2022. un 2023. gada IKP rādītājos, kad CSP tos apkopos): «2023.gadā par 29% samazinājies bezdarbnieku skaits. Vidējā bruto mēneša darba samaksas starpība Daugavpilī salīdzinājumā ar Rīgu ir samazinājusies par 6%. Darba ņēmēju īpatsvars, kuru mēneša bruto ienākumi pārsniedz 1000 eiro, 2023.gadā ir pieaudzis par 20%.»²

Ludmila Aleksejeva, Dr.oec., Daugavpils Universitātes asociētā profesore un Tiesību, vadībzinātnes un ekonomikas katedras vadītāja, norāda uz diviem galvenajiem no Daugavpils ģeogrāfiskās atrašanās vietas izrietošiem ekonomikas attīstības kavēkļiem.

«Konkurētspēju būtiski kavē sasniedzamības faktors, t.sk. vērtējot biznesa eksportspēju. Pat ja uzņēmums ir potenciāli eksportspējīgs, strādājot Daugavpilī, veidojas papildu riski un izmaksas, jo vismaz 3–4 stundas papildu laika aizņem ceļš līdz tuvākajai ostai un lidostai (parasti tas nozīmē 1 papildu dienu loģistikai). Arī citās Eiropas valstīs līdzīga situācija ir vērojama daudzos pierobežas attālajos reģionos, piemēram, grūti sasniedzamajos Itālijas dienvidos ir krietni vien zemāki IKP radītāji nekā valsts ziemeļu vai galvaspilsētas reģionos, līdzīgi kā Polijas (piem., Ļubļinas vojevodistes) vai Igaunijas (piem., Austrumviru apriņķa) pierobežas reģionos. 

Nozīmīgs uzņēmējdarbību ierobežojošs faktors ir gara valsts ārējā robeža ar trešajām valstīm. (..) Sankcijas, kas tika ieviestas jau 2014. gadā, būtiski sarežģīja ekonomiskās sadarbības procesus. Reģiona telpiskais izvietojums neveicina ekonomisko darbību, jo lielā daļā no teritorijas (pierobeža) vietējā un potenciālā eksporta tirgus ir ierobežots. Situācija Ukrainā un ES ieviestās sankcijas pastiprināja esošās problēmas un radīja papildus slogu, jo teritorija nav pievilcīga investīcijām. 

Abi iepriekšminētie faktori (sasniedzamības problēma un nepievilcība investīcijām) ietekmē ne tikai uzņēmumu konkurētspēju (līdz ar to nodarbinātību, algas, IIN nomaksu), bet arī būtiski ierobežo uzņēmumu un nozaru attīstību ar augstu pievienotu vērtību. Šādas nozares lielā mērā ir kapitālietilpīgas, bet investīcijas reģionā ir pārāk riskantas,» skaidro L. Aleksejeva.

Gan ekspertes, gan domes skaidrojumi ir loģiski, tiem var piekrist, taču ir viens liels «bet». Šis «bet» ir Rēzekne. Kā norādīts iepriekš, Rēzekne, lai gan, protams, nav ekonomiskās izaugsmes etalons, tomēr kaut kādā veidā ir spējusi sasniegt ievērojami augstākus relatīvos (uz vienu iedzīvotāju) skaitļus gan IKP, gan rūpnieciskās produkcijas apjomu, gan ārvalstu investīciju u.c. rādītājos (lai gan tas nav palīdzējis novērst augstāku bezdarbu). Īpaši interesants ir ārvalstu investīciju piesaistes stāsts. Rēzekne, tieši tāpat kā Daugavpils, atrodas «riskantajā pierobežas investīciju reģionā», taču pēdējos 5 gados tā ir spējusi piesaistīt daudz vairāk ārvalstu tiešo investīciju, turklāt ne tikai relatīvos, bet pat absolūtos skaitļos — 112,2 miljoni eiro pret 34,8 miljoniem eiro. Tas liek secināt, ka ar ģeogrāfiskās atrašanās vietu vien Daugavpils neveiksmes tomēr nevar izskaidrot.

Jaunas ekonomiskās identitātes meklējumos

3 Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada attīstības programma 2022. — 2027. gadam. Pašreizējās situācijas raksturojums, https://www.daugavpils.lv/assets/upload/manager/AttistibasDepartaments/Dokumenti/Planosana/I_II_Pasreizeja_situacija_Daugavpils.pdf.

Daugavpils vēl pavisam nesen — pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma uzsākšanas Ukrainā 2022. gada februārī — sevi ekonomiski pozicionēja un labklājības iespēju saskatīja Latvijā kopumā jau labu laiku iepriekš politiski bankrotējušajā «Austrumu–Rietumu tilta» stratēģijā, orientējoties uz pilsētas ģeogrāfisko novietojumu, kā arī sportā un kultūrā. «Daugavpils pilsētas ekonomiskā specializācija Eiropā un pasaulē saskaņā ar Daugavpils pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2014.–2030. gadam definēto ir «Austrumu–Rietumu krustpunkts» kā 1) multimodāls transporta mezgls; 2) krievu valodas apmācības bāze Eiropā; 3) cietoksnis ar Marka Rotko centru; 4) starptautiskais spīdveja centrs; 5) starptautiskas sporta sacensības, kultūras pasākumi», minēts 2021. gada 11. novembrī pieņemtajā Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada attīstības programmā 2022.–2027. gadam³. Jaunā ģeopolitiskā realitāte šādu pilsētas attīstības orientāciju tagad saberzusi pīšļos, un Daugavpils dome, atbildot uz Bilances jautājumiem par esošo un vēlamo pilsētas ekonomisko orientāciju, nu sauc pavisam citus virzienus, tiesa — ļoti plašā spektrā, minot vairākus mūsdienu ekonomikas «modes vārdus» un neizvirzot kādas konkrētas, pilsētai īpaši vēlamas un piemērotas prioritātes, pie kurām strādāt pastiprināti: «Daugavpils valstspilsētai tuvāko 5–10 gadu laikā būtu īpaši svarīga ekonomikas diversifikācija un pārkārtošanās no energoietilpīgās ražošanas uz viedu, efektīvu un klimatneitrālu uzņēmējdarbību, attīstoties tieši IKT un augsto tehnoloģiju uzņēmējdarbībai, pētniecībai un izglītībai. (..) Ekonomiskās specializācijas profilam nevajadzētu būt ierobežojošam faktoram investoru piesaistē. Valstspilsētām jābūt atvērtām uzņēmējiem un investoriem kopumā.» 

Patlaban Daugavpils ekonomikas struktūrā pārliecinoši dominē apstrādes rūpniecība — ar 407,5 miljoniem eiro 2022. gadā tā veidoja gandrīz pusi no kopējās Daugavpilī saražotās produkcijas vērtības (851,6 miljoni eiro). Absolūtos skaitļos šajā ziņā Daugavpils atpaliek gan no Liepājas (559,4 miljoni eiro), gan Ventspils (517 miljoni eiro), protams, arī no Rīgas. Nākamās pelnošākās nozares ieņēma krietni mazākus īpatsvarus — būvniecība ar 95,1 miljoniem eiro veido ap 11%, vairum– un mazumtirdzniecība ar 85,4 miljoniem eiro un transports un uzglabāšana ar 80,6 miljoniem eiro — ap 10% no kopējās pilsētas ekonomikas. No caurmērā produktīvāko ekonomikas nozaru perspektīvas Daugavpilij acīmredzot ir nelielas iestrādes informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā — gandrīz 20 miljoni eiro uz pārējo Latvijas valstspilsētu fona ir neslikts rādītājs, kas ierindo Daugavpili trešajā vietā aiz Rīgas (pašsaprotami) un Jūrmalas. Finanšu un apdrošināšanas, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs pilsētas rādītāji gan nav nekādi spožie, bez Rīgas palaižot priekšā arī Jelgavu, Jūrmalu, Liepāju (prof. teh. pakalpojumos arī Ogri). 

«Jāņem vērā, ka daudzās pilsētās atsevišķas industrijas ir nostiprinājušās vēsturiski. Arī Daugavpils vēsturiski ir attīstījusies kā industriāla pilsēta, kas ietekmē arī šodienas rūpniecības struktūru un attīstību. Kopumā 9% no visiem Daugavpils valstspilsētā esošajiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem darbojas apstrādes rūpniecības nozarē. Par Daugavpils valstspilsētas svarīgāko apstrādes rūpniecības nozari var nosaukt gatavo metālizstrādājumu ražošanas un mašīnbūves nozari, kuras pilsētas lielākie uzņēmumi 2023. gadā ir saražojuši ap 31,9% no kopējā Daugavpils lielāko apstrādes rūpniecības uzņēmumu produkcijas apjoma. Šī ir arī cilvēkresursu ietilpīgākā nozare Daugavpilī,» tā pilsētas pašreizējo ekonomisko profilu raksturo Daugavpils dome. Šajā kontekstā izaicinoši skan domes paustais mērķis pārorientēt pilsētas ekonomiku no «energoietilpīgas ražošanas» uz «klimatneitrālu uzņēmējdarbību». 

Kopumā Daugavpils ekonomikas struktūrā nav rodams nekas tāds, ar ko pilsēta īpaši izceltos vai atšķirtos pārējo Latvijas valstspilsētu vidū. Daugavpils nav funkcionējusi pat ne kā stratēģijā pieminētais «multimodālais transporta mezgls» arī pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā — kā liecina CSP dati, 2021. un 2020. gadā transporta un uzglabāšanas nozares loma pilsētas ekonomikā savādā kārtā bijusi pat vēl mazāka nekā 2022. gadā (un absolūtos skaitļos mazāka nekā Rēzeknē, kuru 2022. gadā šajā jomā izdevies apsteigt). Ja Daugavpilī ir sākušas attīstīties kādas potenciālas ekonomikas «zelta āderes», tad tās ir paslēptas plašajā apstrādes rūpniecības sadaļā (šāda situācija gan nav nekas neparasts, jo gandrīz visās Latvijas valstspilsētās vērojama vairāk vai mazāk līdzīga ekonomikas kompozīcija). Dažas no šādām, cerīgākajām «āderēm», lūkojoties uz pilsētas lielāko uzņēmumu sarakstu, ir saistītas ar relatīvi augsto tehnoloģiju ražošanu — gan optika, gan kabeļi, gan sintētiskās šķiedras. Tas sasaucas ar kaimiņos esošo Līvānu ekonomikas «viena hita brīnumu», kur pelnošākais uzņēmums, optisko šķiedru kabeļu ražotājs SIA Light Guide Optics International rada gandrīz tikpat lielu apgrozījumu (53,7 miljoni eiro 2022. gadā), cik visi pārējie TOP20 uzņēmumi kopā, un tieši šī apstākļa dēļ Līvānu novads kopā ar Valmieras un Olaines novadiem IKP uz vienu iedzīvotāju ziņā spējis ierindoties tūlīt aiz Pierīgas bagātajiem novadiem. Tas rada zināmu pamatu fantāzijām par to, ka, ne savstarpēji konkurējot, bet maksimāli sadarbojoties, vienam otru papildinot un veidojot sinerģijas, Dienvidlatgalē varētu attīstīties tieši elektrotehnisko, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kas pieskaitāma pelnošākajām rūpniecības nozarēm, veiksmes gadījumā ar laiku veidojoties pat par Baltijas mēroga centru šajā specializācijā. Vairāki jau esoši un sekmīgi strādājoši uzņēmumi var kalpot arī kā labs arguments jaunu investoru piesaistei. Šie investori jāmeklē, jāpārliecina (tai skaitā arī par to, kāpēc Latgale ir labāka vieta šim biznesam nekā, piemēram, patlaban dominējošais Viļņas apriņķis). Nedrīkst apmierināties tikai ar dažiem esošajiem veiksmes stāstiem, jo, atšķirībā no mazajiem Līvāniem (kas, protams, arī nepavisam vēl nepeldas naudā), Daugavpils «kopkatlā» būtisku uzrāvienu tie vēl nav spējuši dot. 

Tiesa, ir jāatzīmē pozitīvā tendence — no 2020. līdz 2022. gadam apstrādes rūpniecībā saražotā produkcijas vērtība Daugavpilī ir pieaugusi ļoti strauji, no 264 līdz 407 miljoniem eiro (iepriekšējo astoņu gadu laikā kopējais pieaugums bija tikai 80 miljoni eiro). Lielā mērā tas sakrīt tieši ar Pulsar Optics, kā arī dažu citu uzņēmumu straujo izaugsmi pēdējos gados (vēl 2021. gadā Daugavpilī uzņēmums ar vislielāko apgrozījumu bija... Daugavpils reģionālā slimnīca). Vienlaikus gan nedrīkst aizmirst, ka savu lomu šajā šķietami eksponenciālajā apstrādes rūpniecības izaugsmē spēlējusi arī inflācija, un, palūkojoties uz citiem datiem, aina nemaz tik rožaina vairs neizskatās. Gan uzņēmumu, gan nodarbināto skaits apstrādes rūpniecībā Daugavpilī no 2021. līdz 2022. gadam ir nevis pieaudzis, bet gan samazinājies — par 7 uzņēmumiem (no 348 uz 341) un apmēram 300 strādājošajiem (no 5526 uz 5211). 

Elektrotehnisko un optisko iekārtu industrijas attīstību atzīmē arī Daugavpils dome, kuras rīcībā acīmredzot ir jaunāki dati par CSP publiskotajiem (tie gan arī liecina, ka tiešām, apstājoties inflācijai, strauji sarukuši arī ražošanas izaugsmes tempi): «2023. gadā Daugavpils valstspilsētas lielāko apstrādes rūpniecības uzņēmumu produkcijas apjomi bija par 3,4% lielāki nekā 2022. gadā. Galvenokārt to ietekmēja datoru, elektronisko un optisko iekārtu nozares ražošanas apjomu pieaugums par 6,1%, kas ir viena no strauji augošajām nozarēm pilsētā pēdējo divu gadu laikā (salīdzinājumā ar 2021. gadu ražošanas apjoms ir palielinājies vairāk nekā divas reizes). Šajā nozarē strauju apgrozījuma pieaugumu uzrādīja tādi uzņēmumi kā SIA Pulsar Optics un SIA SMD Baltic. Pašvaldības interesēs būtu šādu uzņēmumu, kas ražo produktus ar augstāku pievienoto vērtību, straujāka ienākšana un attīstība pilsētā.» 

Lai attālums nebūtu šķērslis

Ko pilsētas vadība dara, lai šīs intereses īstenotu un Daugavpilī rastos arvien vairāk augstas produktivitātes uzņēmumu? Kā cenšas piesaistīt investorus vai sekmēt jaunu vietējo uzņēmumu rašanos un izaugsmi? 

Šajā ziņā domes atbildes savā ziņā līdzīgi kā žurnāla augusta numurā apskatītajā Jelgavas piemērā, visvairāk uzsver atbilstošas infrastruktūras izveidi. «Pašvaldība projektu ietvaros ir sakārtojusi vairākas pilsētas industriālās zonas ar ilgtermiņa attīstības potenciālu, veidojot pievilcīgu un kvalitatīvu uzņēmējdarbības vidi, lai uzņēmējiem būtu pieejamas industriālās zonas ar atbilstošu ceļu un inženierkomunikāciju kvalitāti,» raksta Daugavpils domes pārstāvji. Turpmākais vēl vairāk uzvēdī dÈja vu sajūtu — ja Jelgava par savu nākotnes cerību iemiesojumu sauc Zemgales industriālo parku, tad Daugavpilij par šādu gaismas staru kalpo Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) industriālais parks (līgums par tā izveidi parakstīts jūlija sākumā, kopējie ieguldāmie līdzekļi sasniegs 22 miljonus eiro, no kuriem lielāko daļu sedz ES finansējums). 

«Tiks uzbūvēta mūsdienīga, energoefektīva 2 stāvu ēka apt. 10 000 m² platībā, kas veidos 3 atsevišķas ražošanas telpu zonas (līdz 150 darbiniekiem) ar administratīvo biroju. Komersantam, kurš nomās ēku, jāstrādā tādās nozarēs kā zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Būs jānodrošina jaunas darba vietas ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē. Šī projekta realizācijai ir milzīga nozīme ne tikai Daugavpils un Augšdaugavas novada, bet visa Latgales reģiona attīstībā,» norāda Daugavpils vadība.

Nevēloties noniecināt projekta vērtību, tomēr šķiet mazliet savādi, ka tam tiek piedēvēta «milzīga nozīme visa Latgales reģiona attīstībā», piedevām, ja patlaban tiek runāts par tikai vienas ēkas būvniecību un viena nomnieka piesaisti. Turklāt vienlaikus Daugavpils dome norāda, ka pilsētā jau tagad ir «ražošanai pieejamas gan brīvas ēkas, gan zemes gabali ar nepieciešamo infrastruktūru. Informācija par tām ir pieejama pašvaldības mājaslapas sadaļā «Investoriem».» Tajā pašā laikā «dabiskā» investoru interese par tām tiek raksturota šādi: «Ik pa laikam pašvaldībā griežas arī potenciālie investori, kuri interesējas par ražošanai piemērotām teritorijām.» 

Tiesa, vienā ziņā ALTOP industriālais parks gan varētu izrādīties būtisks grūdiens pilsētas attīstībai — proti, ja piepildītos pilsētas pārstāvju jau publiski izteiktās cerības, ka tas ir pirmais solis uz Daugavpils lidostas izveidi. Lidostas esamība varētu kļūt par faktoru, kas palīdzētu uzņēmējdarbības, īpaši eksportējošās, attīstībai, atvieglojot L. Aleksejevas minētos pilsētas sasniedzamības trūkumus.

Tieši sasniedzamības uzlabošanai nepieciešamos vēl citus infrastruktūras risinājumus kā patlaban visvairāk gaidīto atbalstu no valsts puses uzsver arī dome: «Pilsētas izaugsmei ir nepieciešams atbalsts valsts autoceļu, īpaši šobrīd prioritāri A6 posma no Nīcgales līdz Daugavpilij atjaunošanai, kā arī dzelzceļa infrastruktūras attīstībai, jo uzņēmējdarbības veicināšanai būtiska ir reģiona sasniedzamība un ērta, droša darbaspēka mobilitāte. Ja Daugavpili būtu iespējams sasniegt īsākā laika posmā, piemēram 2 stundās, būtu sakārtota satiksmes infrastruktūra un nodrošinātas spēcīgas tranzīta un loģistikas funkcijas, tas noteikti atstātu labvēlīgu ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību, pilsētas un reģiona ekonomiku.»

Sadarbība ar valsti notiekot arī centienos piesaistīt investorus: «LPR un Latgales SEZ atbalsta pašvaldību ārvalstu investoru piesaistē, kopīgi organizējot to vizītes pilsētā. Piemēram, šobrīd norit darbs pie Latgales Biznesa foruma organizēšanas, kas notiks 27. septembrī Daugavpilī.»

Arī Daugavpilī, līdzīgi kā Jelgavā, pastāv domes organizēts biznesa grantu konkurss (Impulss). Šeit kopējais pieejamais finansējuma apmērs uzņēmumiem paredzēts par trešdaļu lielāks — 93 000 eiro apmērā (vienam projektam maksimālais atbalsts var sasniegt līdz 15 000 eiro). Šogad konkursā tika iesniegtas 17 biznesa idejas, no kurām atbalstītas 7.

Daugavpils plānošanas dokumentos kā vieni no rīcības virzieniem norādīti «attīstīt sadarbību un atgriezenisko saiti starp zinātniekiem un uzņēmējiem», vēl iepriekšējā stratēģijā (2014–2030) kā vīzija norādīts, ka «ekonomikas dažādošanās un izaugsme balstās uz zinātnes un ražošanas sinerģiju». Daugavpilī funkcionē potenciāls zināšanu ekonomikas motors — Daugavpils Universitāte, kurā turklāt pat izveidots Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts, kuram būtu jāīsteno «pasākumus izglītības iestādē radīto zināšanu un tehnoloģiju pārnesei tautsaimniecībai un jāsekmē zinātnisko institūciju pētniecības rezultātu ieviešanu ražošanā». Taču par to, kā tas acīmredzot (ne)darbojas praksē, spilgti liecina gan Daugavpils domes, gan pašas universitātes pārstāves sniegtās atbildes. Ja Jelgavas un Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes gadījumā tika nosaukti vismaz daži neliela mēroga piemēri, kā universitāte ir tiešā veidā sekmējusi zināšanu pārnesi uz biznesa izaugsmi pilsētā, tad Daugavpils gadījumā šādu, konkrētu piemēru laikam nav.

Dome par to runā tikai vēlamības izteiksmē: «Attīstības plānošanas kontekstā noteikti ir būtiski sekmēt Daugavpils Universitātes attīstību par nozīmīgu zinātniski pētniecisko centru Eiropā un pasaulē, kā arī attīstīt sadarbību un atgriezenisko saiti starp zinātniekiem un uzņēmējiem.» L. Aleksejeva gan uzsver, ka sadarbība notiekot, turklāt aizvien aktīvāk, tomēr nevienu konkrētu veiksmes stāsta piemēru nenosauc: «Universitātes sadarbība ar pilsētas vadību būtiski aktivizējas. Studējošie regulāri izvēlas prakses vietas pašvaldības uzņēmumos un struktūrvienībās, savos pētnieciskajos darbos aktīvi analizē pilsētas aktuālos jautājumus. Vairāki absolventi iesaistās biznesa inkubatora programmās, kā arī grantu konkursā Impulss, ko rīko pašvaldība jaunu biznesa ideju atbalstam. Arī DU Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts aktīvi sadarbojas ar domes Attīstības departamentu, Latgales plānošanas reģionu, Latgales brīvo ekonomikas zonu, biznesa inkubatoru utt.»

Kopumā Daugavpils pārvaldes ekonomikas veicināšanas politiku var raksturot līdzīgi rakstu cikla pirmajā publikācijā aplūkotajai Jelgavai — universitātes kapacitāti pārāk neizmantojam, attīstām infrastruktūru, ceram uz jaunu, ļoti svarīgu industriālo parku un gaidām investorus, kas palīdzēs pārorientēties uz augstas produktivitātes ekonomiku. Daugavpils gan nebaidās nospraust un publiski atklāt konkrētus sasniedzamos sociālekonomiskos mērķus — laikposmā no 2020. līdz 2027. gadam apņemoties panākt «bezdarbnieku skaita samazinājumu par 15%, strādājošo vidējā mēneša darba samaksas pieaugumu par 40%, vidējās bruto mēneša darba samaksas starpības Daugavpilī salīdzinājumā ar Rīgu samazinājumu par 20% un darba ņēmēju, kuru mēneša bruto ienākumi pārsniedz 1000 EUR, īpatsvara pieaugumu par 45%.» Ja turpināsies gan pilsētā jau esošo augsto tehnoloģiju uzņēmumu izaugsme, gan izdosies piesaistīt jaunus, pastāv cerība, ka patlaban valstspilsētu pastarīša lomā esošajam Latgales milzim beidzot izdosies iztaisnot plecus un sākt spert platus soļus pretī labklājīgākai nākotnei.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Lielais pastarītis» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada septembra (513.) numurā.

Jums arī varētu interesēt...