Latvijas uzņēmumi kavē apmaksu gandrīz katram desmitam rēķinam, un šai praksei ir tendence pieaugt, liecina 2019. gada Eiropas maksājumu ziņojums (European Payment Report 2019), ko jau 21. gadu veic kredītu pārvaldības uzņēmums Intrum. Pētījumā, kas notika no šī gada janvāra līdz aprīlim, Eiropas 29 valstīs piedalījās ap 12 000 uzņēmumu.

Uzņēmumi visā Eiropā ziņo par negatīvām pazīmēm, kas saistītas ar maksājumu kavējumiem un parādiem kompāniju savstarpējos norēķinos. Latvijā uzņēmumi rēķinus kavē vidēji divas dienas un tos apmaksā vidēji 20 dienu laikā. Vislielākie rēķinu kavētāji Eiropā ir Grieķijas uzņēmēji, kas kavē līdz pat 20 dienām, kamēr visgodprātīgāk rēķinus maksā Vācijas un Norvēģijas uzņēmēji.

Visizplatītākie kavētu maksājumu iemesli pēc Latvijas uzņēmēju sacītā ir debitoru finansiālās grūtības, tīša rēķinu nemaksāšana un administratīvā neefektivitāte jeb trūkumi rēķinu piestādīšanas un apmaksas procesos. Tīšu rēķinu kavēšanu kā problēmu norādījusi gandrīz piektā daļa Latvijas uzņēmēju, kamēr Eiropā vidēji to par rēķinu kavēšanas iemeslu min puse uzņēmēju, kas nozīmē, ka apzināta rēķinu kavēšana vai nemaksāšana ir izplatīta prakse visur Eiropā, tās izplatība gan atšķiras no valsts uz valsti.

Lai pasargātu sevi no finanšu zaudējumiem, 25% Eiropas uzņēmumu izmanto kredītu pārvaldības kompāniju sniegtos pakalpojumus, kamēr Latvijā šādu iespēju izmanto vien 6% uzņēmumu.

Pētījums atklāj, ka 47% Latvijas uzņēmumu neveic nekādus piesardzības pasākumus, lai novērstu novēlotus maksājumus. Rezultātā daļa uzkrāto parādu ar laiku ir jānoraksta zaudējumos.

Lai pasargātu uzņēmējdarbību no neveiktiem maksājumiem, lielākā daļa Latvijas uzņēmumu (38%) izmanto priekšapmaksu; šī metode ir populārākā arī citās Eiropas valstīs, kur vidējais rādītājs ir 39%. Otrs biežāk izmantotais veids ir kredītvēstures pārbaude – 15% uzņēmumu Latvijā un vidēji 29% uzņēmumu Eiropā pārbauda savu partneru un klientu kredītvēsturi, pirms tie faktiski uzsāk sadarbību. Nākamā izplatītākā izvēle,lai atgūtu nesamaksāto naudu ir parādu atgūšanas aģentūru izmantošana: kredītu pārvaldības uzņēmumu pakalpojumus Latvijā izmanto tikai 6%, savukārt Eiropā – vidēji 25% uzņēmumu.

Latvijā bezcerīgo debitoru dēļ norakstītais naudas apjoms pēdējo četru gadu laikā lēnām pieaug. 2019. gada Eiropas maksājuma ziņojuma rezultāti liecina, ka 2018. gadā Latvijas uzņēmumi norakstījuši vidēji 1,6% no saviem gada ieņēmumiem (gadu iepriekš 1,3%). Eiropā vidēji 2,3% no ieņēmumiem norakstīti zaudējumos.

Jo ilgāk kavēti rēķini tiek atstāti bez ievērības, jo dārgāk uzņēmumam tas izmaksā. Ilgi gaidot un tā arī nesaņemot apmaksu, uzņēmums spiests norakstīt parādu zaudējumos. Protams, risks ir daļa no jebkura biznesa un ar zināmiem zaudējumiem uzņēmējiem ir jārēķinās nepārtraukti, taču es gribētu norādīt, ka efektīva rēķinu pārvaldība var ievērojami uzlabot situāciju un šādus zaudējumus samazināt," norāda Ilva Valeika, Intrum ģenerāldirektore Baltijā.

Baltijas valstis ir īpašas ar to, ka tām ir visīsākie rēķinu apmaksas termiņi salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm.

Visīsākie rēķinu apmaksas termiņi par precēm un pakalpojumiem starp uzņēmumiem ir Igaunijā – 16 dienas, tad Latvijā – 18 dienas un Lietuvā – 23 dienas, kamēr vairākumam no aptaujātām valstīm rēķinu apmaksas termiņš starp uzņēmumiem ir tuvu 30 dienām vai pat vairāk. Kā rāda Latvijas uzņēmēju atbildes, arī kavējumu dienas Baltijas valstīs ir salīdzinoši īsas – uzņēmumi norāda, ka vidēji rēķinu apmaksa tiek kavēta 1–2 dienas. Latvijā uzņēmumi rēķinus vidēji kavē divas dienas un tos apmaksā 20 dienu laikā.

Latvijā 43% uzņēmēju norādījuši, ka galvenais iemesls, kāpēc tiek kavēti maksājumi, ir finansiālās grūtības, tajā pašā laikā 19% atzinuši, ka maksājumus kavē apzināti, 16% norādījuši, ka vainīga ir klientu administratīvā neefektivitāte, bet 6% minējuši domstarpības par sniegto pakalpojumu vai preci. Eiropā finansiālās grūtības kā galveno iemeslu minējuši 54% aptaujāto uzņēmēju, apzinātu kavēšanu - 50%, klientu administratīvo neefektivitāti - 48%, bet domstarpības par sniegto pakalpojumu vai preci - 17%.

Pētījumā atklāts, ka Latvijā 59% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka bezskaidras naudas aprite starp uzņēmējiem varētu būt pēc vairāk nekā desmit gadiem vai nekad, 18% prognozē, ka desmit gadu laikā, 16% - piecu gadu laikā, savukārt 8% domā, ka nākamo divu gadu laikā. Eiropā vidēji 48% uzņēmēji prognozē, ka bezskaidras naudas aprite notiks desmit gadu laikā.