0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTILatvijas ekonomika «turas» labāk nekā Lietuvas un Igaunijas

Latvijas ekonomika «turas» labāk nekā Lietuvas un Igaunijas

Aiga Pelane, Latvijas Radio speciāli Bilancei

Latvijas ekonomika «turas» labāk nekā Lietuvas un Igaunijas
Foto: © Charles Taylor — stock.adobe.com

Lai arī visas trīs Baltijas valstis — Latvija, Lietuva un Igaunija — atrodas praktiski vienādos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos, tomēr katrā situācija nedaudz atšķiras. Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji jau ilgi skatās uz kaimiņiem ar skaudību par to straujo labklājības pieaugumu. Taču jāatzīst, ka gada nogalē tieši Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji ir labākie triju Baltijas valstu vidū.

Vēl vairāk — Latvijā šogad 3. ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks IKP kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Tiesa, tas nenozīmē, ka labklājības ziņā esam panākuši un aizskrējuši garām kaimiņiem. Nebūt nē! Kaimiņos joprojām ir augstāks dzīves līmenis, diemžēl Latvija to tik drīz nepanāks. Kā liecina Latvijas Televīzijas veiktas pētījums — reāls termiņš, kad Latvija varētu sasniegt ES ekonomikas attīstības vidējo līmeni, būtu ap 2040. gadu. Patlaban Latvija ir tik pārtikusi, kā vidēji ES valstis bija ap 2008. gadu. Pēc Eurostat datiem pērn Latvija bija sasniegusi vien 74% no vidējā ES dzīves līmeņa, savukārt Lietuva — 89%, bet Igaunija — 87%.

Visi zem ūdens?

Šī gada 3. ceturksnī Latvijas ekonomika bija vienīgā, kas spēja vismaz galvu noturēt virs ūdens — proti, salīdzinot ar pērnā gada to pašu laiku, tās pieaugums bija 0,6%, un tas bija labākais rādītājs Baltijas valstīs. Tomēr Eiropas Komisijas (EK) prognozes gadam kopumā visām trim valstīm nav iepriecinošas. Latvijas IKP šogad varētu sarukt par 0,2%, Lietuvā ekonomika saruks par 0,4%, bet Igaunijā situācija būs vissmagākā, tur IKP saruks pat par 2,6%. 

Līva Zorgenfreija, Swedbank Latvia galvenā ekonomiste
Līva Zorgenfreija,
Swedbank Latvia
galvenā ekonomiste
Foto no Swedbank Latvia arhīva

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda: «Latvijas un Lietuvas ekonomikas šobrīd ir stagnācijā, bet Igaunijas — izteikti recesijā. Latvijā un Lietuvā ekonomika svārstās aptuveni 2022. gada līmenī, kamēr Igaunijas ekonomika nokritusi jau līdz 2020. gada beigu līmenim.» Ekonomiste norāda, ka iemesli tam ir dažādi. «Tie ir gan Igaunijas ekonomikai specifiski, gan arī visai Baltijai kopīgi, kas Igaunijas ekonomiku iespaido vairāk. Visa Baltija saskaras ar vājumu eksporta tirgos. Taču drūmāka situācija šobrīd ir Ziemeļvalstīs, kur banku procentu likmju kāpuma dēļ stipri sabremzējies celtniecības un mājokļu tirgus. Ziemeļvalstis ir lielāki partneri Igaunijai un nevis Latvijas un Lietuvas ekonomikai, tādēļ arī Igaunijas preču eksports sarūk straujāk,» uzsver L. Zorgenfreija, atzīstot, ka tāpēc arī kaimiņvalsts ekonomikai klājas grūtāk.

Tiesa, neskatoties uz pesimistiskajām prognozēm šogad, jau nākamais gads visās trīs valstīs solās būt labāks. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norāda, ka nākamgad izaugsme ekonomikā Baltijas valstīs atjaunosies: Latvijas ekonomikai tiek prognozēts 2,4% pieaugums, Lietuvā tautsaimniecība pieaugs par 2,5%, bet Igaunijā ekonomika augs par 1,9%. 

Ekonomistu ekspertu un Latvijas Bankas (LB) prognozes ir atšķirīgas. LB šoruden prognozēja, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 0,6%, bet 2024. gadā tās izaugsme būs jau 3%, un vēl pēc gada — 3,6%. Savukārt, Swedbank prognozē, ka 2024. gadā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sagaidāms ekonomikas pieaugums attiecīgi — 1,4%, 1,2% un 0,7% apmērā. 

Lai arī kādas būtu prognozes, jāpiebilst, ka tās var piepildīties tikai gadījumā, ja vien Eiropā vai pasaulē nenotiek kādi jauni būtiski notikumi, kas var negatīvi ietekmēt visas pasaules, tai skaitā arī Latvijas, ekonomikas attīstību. 

Problēmas līdzīgas

Ja palūkojamies uz faktoriem, kas ietekmē triju Baltijas valstu ekonomiku attīstību, tad būtiskākie no tiem ir vienādi. Proti, trīs Baltijas valstu ekonomikas šogad ietekmē kara turpinājums Ukrainā, kas rada nestabilitāti visā Eiropā. Turklāt nu šiem apstākļiem pievienojusies nestabilitāte Tuvajos Austrumos, kas arī nenoliedzami atstāj ietekmi uz ekonomikas procesiem. 

Otrs svarīgs faktors, ar ko nācās rēķināties visu trīs Baltijas valstu ekonomikām, ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārā politika, lai šo inflāciju mazinātu. Tā kā Baltijas valstis ir eirozonā, tad visas arī skar būtisks bāzes procentlikmju kāpums, kas ietekmē investīciju apjomu gan nekustamajos īpašumos, gan arī uzņēmumos. Kredīti paliek dārgāki un līdz ar to arī nepieejamāki. ECB mērķis ir bremzēt naudas ieplūšanu ekonomikā, un tas arī notiek. Rezultāts redzams gan inflācijas tempu daudz mērenākā pieaugumā, gan arī tautsaimniecības attīstībā, kas paliek arvien lēnāka vai pat ieslīgst recesijā. 

Prognozējot nākamā gada izaugsmes rādītājus, ekonomiskas eksperti savus spriedumus balsta uz pieņēmumu, ka, iespējams, jau pavasarī (prognozē optimisti), vai vismaz nākamā gada otrajā pusē ECB tomēr sāks samazināt bāzes procentu likmes. Līdz ar to varētu atsākties arī ekonomikas attīstība. Tiesa, uz šīm prognozēm jāskatās ļoti piesardzīgi. Ja inflācija dažādu iemeslu dēļ pieaugs straujāk, ECB likmju kāpumu var turpināt. 

Taču ir arī nozares, kas visās trīs valstīs šajā laikā labi nopelna, proti, bankas. Visas trīs valstu valdības sagaida no tām, ja ne tik daudz strauju kreditēšanas pieaugumu, kas šobrīd augsto procentu likmju dēļ nav iespējams, tad vismaz dalīšanos ar šo peļņu. Piemēram, Latvija un Igaunija savam finanšu sektoram plāno piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes avansa maksājumus, savukārt Lietuva jau patlaban no bankām iekasē virspeļņas nodokli. Proti, Igaunijā bankas budžetā nākamgad iemaksās 245 miljonus eiro, bet 2025. gadā tiks iemaksāti vēl apmēram 235 miljoni eiro. Latvija plāno no bankām nākamā gada budžetā papildus saņemt 140 miljonus eiro un, iespējams, speciālo nodevu kredītņēmēju aizsardzībai — 90 miljonu eiro apmērā. Savukārt Lietuva vēl šogad kopumā virspeļņas nodoklī plāno iekasēt 400 miljonus eiro.

Kāpēc igauņiem tik slikti?

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists
Pēteris Strautiņš,
Luminor bankas ekonomists
Foto: Ģirts Raģelis

Uz Bilances jautājumu, kāpēc tomēr igauņiem šobrīd iet tik smagi, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš nosauc vairākus, no Lietuvas un Igaunijas atšķirīgus, iemeslus. Viņš norāda uz diviem spēcīgiem, bet ne ilgstošiem izaugsmes virzītājspēkiem. 

«Ļoti zemo procentu likmju laikmetā par nozīmīgu Igaunijas IT nozares attīstības stimulu kļuva riska kapitāls. Šīs valsts ekonomikas liela priekšrocība ir vairāki tehnoloģiju uzņēmumi ar globālu darbības mērogu, pirmkārt, Bolt. To straujas izaugsmes nodrošināšanai riska kapitāla finansējums ļoti noderēja, tagad tā plūsma ir apsīkusi,» uzsver P. Strautiņš.

Otra lieta, kas savulaik ļoti stimulēja patēriņa pieaugumu un līdz ar to arī IKP izaugsmi, bet tagad to vairs nedara — pensiju reforma, kad iedzīvotāji varēja paši lemt, ko darīt ar sava pensijas 2. līmeņa uzkrājumiem. «Faktiski tā bija uzkrājumu apēšana pandēmijas laikā. Šis solis ne tikai radīja nozīmīgus sociālās drošības riskus nākotnei, bet arī notika sliktākajā iespējamā brīdī — kad patēriņš un mājokļu tirgus jau bija pārkarsis. Tagad notiekošais patēriņa un būvniecības kritums lielā mērā ir reakcija uz iepriekšējiem pārspīlējumiem,» skaidro ekonomists. 

Jāatgādina, ka, sākot ar 2021. gada septembri, jebkurš pensiju 2. līmeņa dalībnieks Igaunijā no sava konta varēja izņemt uzkrātos līdzekļus un izlietot kā vēlas. Tolaik Igaunijas Finanšu ministrijā norādīja, ka 2021. gada septembrī vien no pensiju 2. līmeņa kopumā tika izskaitīti 1,34 miljardi eiro. No tā vēl tika atskaitīti 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tas nozīmēja, ka praktiski to cilvēku kontos, kas bija nolēmuši izstāties no pensiju 2. līmeņa, kopumā ieplūda viens miljards eiro. Šī summa atbilda 4% no Igaunijas IKP. Rezultātā — 2021. gadā Igaunijas IKP auga par 7,2%, un liela nozīme tādam izaugsmes tempam bija naudai, kura nāca no pensiju fondiem un aizgāja patēriņam. Taču pēc lielā patēriņa buma jau pērn Igaunijas IKP vienīgais no Baltijas valstīm saruka par 0,5%. 

«Diemžēl Igaunijai nevēlama izrādījās arī izteiktā eksporta atkarība no Somijas un Zviedrijas apvienojumā ar būvniecībai domāto produktu lielo īpatsvaru šajā eksportā. Abās Ziemeļvalstīs patlaban ir dziļa mājokļu tirgu krīze,» turpina P. Strautiņš.

Kad mīnuss paliek par plusu

Latvijas ekonomikā ir vairākas būtiskas problēmas, kas citā laikā liktu plēst matus un meklēt ātru risinājumu, bet patlaban tās pārvēršas par savdabīgiem, vismaz īstermiņa ieguvumiem. Piemēram, Latvijas mājokļu tirgus lēnā attīstība. Igaunijā šajā sektorā ir lejupslīde, faktiskās pārdošanas cenas krīt (statistika tam seko ar nokavēšanos lielā mērā rezervāciju ietekmes dēļ), tiek atcelti projekti. «Latvijā bija daudz zemākas cenas. Piemēram, pērn vasarā Tallinas mājokļu cenu vidējais līmenis pārsniedza Rīgu vairāk nekā divkārt. Tāpat Latvijā ir mazāks būvēšanas apjoms, mazāki mājsaimniecību parādi, tāpēc mums ir vērojama tikai pakāpeniska bremzēšanās,» min Strautiņš. Tā rezultātā — šajā nozarē arī kritums mazāks nekā pie kaimiņiem.

Savukārt Lietuvas mājokļu tirgus dinamika līdz šim gadam vairāk līdzinājās Igaunijai, bet tajā nav vērojama tik izteikta atdzišana. Zināmā mērā tāpēc, ka ir liela augsti apmaksātu darbinieku imigrācija no Baltkrievijas. Visās trīs valstīs ir daudz bēgļu no Ukrainas, bet Lietuva atšķiras ar to, ka kopš 2022. gada sākuma valstī iebraukuši vairāk nekā 30 000 baltkrievu. Viļņā ir vairāki no Minskas pārcēlušies IT uzņēmumi, kuros vidējā alga pārsniedz 10 000 eiro mēnesī un strādā vairāki simti darbinieku.

Ja salīdzinām visu triju Baltijas valstu reģistrētā bezdarba datus, tad Latvijā šī gada oktobrī tas bija viszemākais — 5,3% no darbaspējīgajiem iedzīvotājiem, savukārt Igaunijā — 7,3%, bet Lietuvā — 8,2%. No vienas puses, Latvijas zemais bezdarba rādītājs liecina, ka valstī ir pietiekams daudzums darba vietu, un pieprasījums pēc darbaspēka ir augsts. Cilvēki strādā, un viņiem ir ienākumi. Taču, no otras puses, Latvijā ir ļoti liels spiediens uz darba tirgu un atalgojuma pieaugumu, kas samazina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju vismaz īstermiņā. 

Turklāt, kā jau raksta sākumā minēts, neskatoties uz pašreizējiem labajiem Latvijas izaugsmes rādītājiem, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, jāatceras, ka mūsu valsts kopējais labklājības līmenis aizvien vēl ir zemāks.

Aiga Pelane, Latvijas Radio speciāli Bilancei

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijas ekonomika «turas» labāk nekā Lietuvas un Igaunijas» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada decembra (504.) numurā.

Jums arī varētu interesēt…

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Latvijas ekonomika «turas» labāk nekā Lietuvas un Igaunijas
Foto: © Charles Taylor — stock.adobe.com

Lai arī visas trīs Baltijas valstis — Latvija, Lietuva un Igaunija — atrodas praktiski vienādos ģeopolitiskajos un ekonomiskajos apstākļos, tomēr katrā situācija nedaudz atšķiras. Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji jau ilgi skatās uz kaimiņiem ar skaudību par to straujo labklājības pieaugumu. Taču jāatzīst, ka gada nogalē tieši Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāji ir labākie triju Baltijas valstu vidū.

Vēl vairāk — Latvijā šogad 3. ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada bijis straujāks IKP kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Tiesa, tas nenozīmē, ka labklājības ziņā esam panākuši un aizskrējuši garām kaimiņiem. Nebūt nē! Kaimiņos joprojām ir augstāks dzīves līmenis, diemžēl Latvija to tik drīz nepanāks. Kā liecina Latvijas Televīzijas veiktas pētījums — reāls termiņš, kad Latvija varētu sasniegt ES ekonomikas attīstības vidējo līmeni, būtu ap 2040. gadu. Patlaban Latvija ir tik pārtikusi, kā vidēji ES valstis bija ap 2008. gadu. Pēc Eurostat datiem pērn Latvija bija sasniegusi vien 74% no vidējā ES dzīves līmeņa, savukārt Lietuva — 89%, bet Igaunija — 87%.

Visi zem ūdens?

Šī gada 3. ceturksnī Latvijas ekonomika bija vienīgā, kas spēja vismaz galvu noturēt virs ūdens — proti, salīdzinot ar pērnā gada to pašu laiku, tās pieaugums bija 0,6%, un tas bija labākais rādītājs Baltijas valstīs. Tomēr Eiropas Komisijas (EK) prognozes gadam kopumā visām trim valstīm nav iepriecinošas. Latvijas IKP šogad varētu sarukt par 0,2%, Lietuvā ekonomika saruks par 0,4%, bet Igaunijā situācija būs vissmagākā, tur IKP saruks pat par 2,6%. 

Līva Zorgenfreija, Swedbank Latvia galvenā ekonomiste
Līva Zorgenfreija,
Swedbank Latvia
galvenā ekonomiste
Foto no Swedbank Latvia arhīva

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda: «Latvijas un Lietuvas ekonomikas šobrīd ir stagnācijā, bet Igaunijas — izteikti recesijā. Latvijā un Lietuvā ekonomika svārstās aptuveni 2022. gada līmenī, kamēr Igaunijas ekonomika nokritusi jau līdz 2020. gada beigu līmenim.» Ekonomiste norāda, ka iemesli tam ir dažādi. «Tie ir gan Igaunijas ekonomikai specifiski, gan arī visai Baltijai kopīgi, kas Igaunijas ekonomiku iespaido vairāk. Visa Baltija saskaras ar vājumu eksporta tirgos. Taču drūmāka situācija šobrīd ir Ziemeļvalstīs, kur banku procentu likmju kāpuma dēļ stipri sabremzējies celtniecības un mājokļu tirgus. Ziemeļvalstis ir lielāki partneri Igaunijai un nevis Latvijas un Lietuvas ekonomikai, tādēļ arī Igaunijas preču eksports sarūk straujāk,» uzsver L. Zorgenfreija, atzīstot, ka tāpēc arī kaimiņvalsts ekonomikai klājas grūtāk.

Tiesa, neskatoties uz pesimistiskajām prognozēm šogad, jau nākamais gads visās trīs valstīs solās būt labāks. EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norāda, ka nākamgad izaugsme ekonomikā Baltijas valstīs atjaunosies: Latvijas ekonomikai tiek prognozēts 2,4% pieaugums, Lietuvā tautsaimniecība pieaugs par 2,5%, bet Igaunijā ekonomika augs par 1,9%. 

Ekonomistu ekspertu un Latvijas Bankas (LB) prognozes ir atšķirīgas. LB šoruden prognozēja, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 0,6%, bet 2024. gadā tās izaugsme būs jau 3%, un vēl pēc gada — 3,6%. Savukārt, Swedbank prognozē, ka 2024. gadā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sagaidāms ekonomikas pieaugums attiecīgi — 1,4%, 1,2% un 0,7% apmērā. 

Lai arī kādas būtu prognozes, jāpiebilst, ka tās var piepildīties tikai gadījumā, ja vien Eiropā vai pasaulē nenotiek kādi jauni būtiski notikumi, kas var negatīvi ietekmēt visas pasaules, tai skaitā arī Latvijas, ekonomikas attīstību. 

Problēmas līdzīgas

Ja palūkojamies uz faktoriem, kas ietekmē triju Baltijas valstu ekonomiku attīstību, tad būtiskākie no tiem ir vienādi. Proti, trīs Baltijas valstu ekonomikas šogad ietekmē kara turpinājums Ukrainā, kas rada nestabilitāti visā Eiropā. Turklāt nu šiem apstākļiem pievienojusies nestabilitāte Tuvajos Austrumos, kas arī nenoliedzami atstāj ietekmi uz ekonomikas procesiem. 

Otrs svarīgs faktors, ar ko nācās rēķināties visu trīs Baltijas valstu ekonomikām, ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārā politika, lai šo inflāciju mazinātu. Tā kā Baltijas valstis ir eirozonā, tad visas arī skar būtisks bāzes procentlikmju kāpums, kas ietekmē investīciju apjomu gan nekustamajos īpašumos, gan arī uzņēmumos. Kredīti paliek dārgāki un līdz ar to arī nepieejamāki. ECB mērķis ir bremzēt naudas ieplūšanu ekonomikā, un tas arī notiek. Rezultāts redzams gan inflācijas tempu daudz mērenākā pieaugumā, gan arī tautsaimniecības attīstībā, kas paliek arvien lēnāka vai pat ieslīgst recesijā. 

Prognozējot nākamā gada izaugsmes rādītājus, ekonomiskas eksperti savus spriedumus balsta uz pieņēmumu, ka, iespējams, jau pavasarī (prognozē optimisti), vai vismaz nākamā gada otrajā pusē ECB tomēr sāks samazināt bāzes procentu likmes. Līdz ar to varētu atsākties arī ekonomikas attīstība. Tiesa, uz šīm prognozēm jāskatās ļoti piesardzīgi. Ja inflācija dažādu iemeslu dēļ pieaugs straujāk, ECB likmju kāpumu var turpināt. 

Taču ir arī nozares, kas visās trīs valstīs šajā laikā labi nopelna, proti, bankas. Visas trīs valstu valdības sagaida no tām, ja ne tik daudz strauju kreditēšanas pieaugumu, kas šobrīd augsto procentu likmju dēļ nav iespējams, tad vismaz dalīšanos ar šo peļņu. Piemēram, Latvija un Igaunija savam finanšu sektoram plāno piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes avansa maksājumus, savukārt Lietuva jau patlaban no bankām iekasē virspeļņas nodokli. Proti, Igaunijā bankas budžetā nākamgad iemaksās 245 miljonus eiro, bet 2025. gadā tiks iemaksāti vēl apmēram 235 miljoni eiro. Latvija plāno no bankām nākamā gada budžetā papildus saņemt 140 miljonus eiro un, iespējams, speciālo nodevu kredītņēmēju aizsardzībai — 90 miljonu eiro apmērā. Savukārt Lietuva vēl šogad kopumā virspeļņas nodoklī plāno iekasēt 400 miljonus eiro.

Kāpēc igauņiem tik slikti?

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists
Pēteris Strautiņš,
Luminor bankas ekonomists
Foto: Ģirts Raģelis

Uz Bilances jautājumu, kāpēc tomēr igauņiem šobrīd iet tik smagi, Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš nosauc vairākus, no Lietuvas un Igaunijas atšķirīgus, iemeslus. Viņš norāda uz diviem spēcīgiem, bet ne ilgstošiem izaugsmes virzītājspēkiem. 

«Ļoti zemo procentu likmju laikmetā par nozīmīgu Igaunijas IT nozares attīstības stimulu kļuva riska kapitāls. Šīs valsts ekonomikas liela priekšrocība ir vairāki tehnoloģiju uzņēmumi ar globālu darbības mērogu, pirmkārt, Bolt. To straujas izaugsmes nodrošināšanai riska kapitāla finansējums ļoti noderēja, tagad tā plūsma ir apsīkusi,» uzsver P. Strautiņš.

Otra lieta, kas savulaik ļoti stimulēja patēriņa pieaugumu un līdz ar to arī IKP izaugsmi, bet tagad to vairs nedara — pensiju reforma, kad iedzīvotāji varēja paši lemt, ko darīt ar sava pensijas 2. līmeņa uzkrājumiem. «Faktiski tā bija uzkrājumu apēšana pandēmijas laikā. Šis solis ne tikai radīja nozīmīgus sociālās drošības riskus nākotnei, bet arī notika sliktākajā iespējamā brīdī — kad patēriņš un mājokļu tirgus jau bija pārkarsis. Tagad notiekošais patēriņa un būvniecības kritums lielā mērā ir reakcija uz iepriekšējiem pārspīlējumiem,» skaidro ekonomists. 

Jāatgādina, ka, sākot ar 2021. gada septembri, jebkurš pensiju 2. līmeņa dalībnieks Igaunijā no sava konta varēja izņemt uzkrātos līdzekļus un izlietot kā vēlas. Tolaik Igaunijas Finanšu ministrijā norādīja, ka 2021. gada septembrī vien no pensiju 2. līmeņa kopumā tika izskaitīti 1,34 miljardi eiro. No tā vēl tika atskaitīti 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Tas nozīmēja, ka praktiski to cilvēku kontos, kas bija nolēmuši izstāties no pensiju 2. līmeņa, kopumā ieplūda viens miljards eiro. Šī summa atbilda 4% no Igaunijas IKP. Rezultātā — 2021. gadā Igaunijas IKP auga par 7,2%, un liela nozīme tādam izaugsmes tempam bija naudai, kura nāca no pensiju fondiem un aizgāja patēriņam. Taču pēc lielā patēriņa buma jau pērn Igaunijas IKP vienīgais no Baltijas valstīm saruka par 0,5%. 

«Diemžēl Igaunijai nevēlama izrādījās arī izteiktā eksporta atkarība no Somijas un Zviedrijas apvienojumā ar būvniecībai domāto produktu lielo īpatsvaru šajā eksportā. Abās Ziemeļvalstīs patlaban ir dziļa mājokļu tirgu krīze,» turpina P. Strautiņš.

Kad mīnuss paliek par plusu

Latvijas ekonomikā ir vairākas būtiskas problēmas, kas citā laikā liktu plēst matus un meklēt ātru risinājumu, bet patlaban tās pārvēršas par savdabīgiem, vismaz īstermiņa ieguvumiem. Piemēram, Latvijas mājokļu tirgus lēnā attīstība. Igaunijā šajā sektorā ir lejupslīde, faktiskās pārdošanas cenas krīt (statistika tam seko ar nokavēšanos lielā mērā rezervāciju ietekmes dēļ), tiek atcelti projekti. «Latvijā bija daudz zemākas cenas. Piemēram, pērn vasarā Tallinas mājokļu cenu vidējais līmenis pārsniedza Rīgu vairāk nekā divkārt. Tāpat Latvijā ir mazāks būvēšanas apjoms, mazāki mājsaimniecību parādi, tāpēc mums ir vērojama tikai pakāpeniska bremzēšanās,» min Strautiņš. Tā rezultātā — šajā nozarē arī kritums mazāks nekā pie kaimiņiem.

Savukārt Lietuvas mājokļu tirgus dinamika līdz šim gadam vairāk līdzinājās Igaunijai, bet tajā nav vērojama tik izteikta atdzišana. Zināmā mērā tāpēc, ka ir liela augsti apmaksātu darbinieku imigrācija no Baltkrievijas. Visās trīs valstīs ir daudz bēgļu no Ukrainas, bet Lietuva atšķiras ar to, ka kopš 2022. gada sākuma valstī iebraukuši vairāk nekā 30 000 baltkrievu. Viļņā ir vairāki no Minskas pārcēlušies IT uzņēmumi, kuros vidējā alga pārsniedz 10 000 eiro mēnesī un strādā vairāki simti darbinieku.

Ja salīdzinām visu triju Baltijas valstu reģistrētā bezdarba datus, tad Latvijā šī gada oktobrī tas bija viszemākais — 5,3% no darbaspējīgajiem iedzīvotājiem, savukārt Igaunijā — 7,3%, bet Lietuvā — 8,2%. No vienas puses, Latvijas zemais bezdarba rādītājs liecina, ka valstī ir pietiekams daudzums darba vietu, un pieprasījums pēc darbaspēka ir augsts. Cilvēki strādā, un viņiem ir ienākumi. Taču, no otras puses, Latvijā ir ļoti liels spiediens uz darba tirgu un atalgojuma pieaugumu, kas samazina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju vismaz īstermiņā. 

Turklāt, kā jau raksta sākumā minēts, neskatoties uz pašreizējiem labajiem Latvijas izaugsmes rādītājiem, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, jāatceras, ka mūsu valsts kopējais labklājības līmenis aizvien vēl ir zemāks.

Aiga Pelane, Latvijas Radio speciāli Bilancei

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Latvijas ekonomika «turas» labāk nekā Lietuvas un Igaunijas» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada decembra (504.) numurā.

Jums arī varētu interesēt...