Turpinājums. Raksta sākums publicēts Bilances 2020. gada Nr. 3 (459)

Piemērojot īpašo PVN piemērošanas režīmu, ar nodokli apliek starpību starp pārdošanas vērtību (naudas summu), ko tirgotājs ir saņēmis par pircējam piegādātajām lietotām mantām, un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā nodokļa vērtību.

Pārdošanas vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir saņēmis vai saņems no pircēja vai trešās personas par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas).

Iepirkuma vērtība ir visa atlīdzība, ko tirgotājs ir samaksājis vai samaksās pārdevējam par preču piegādi, ieskaitot ar darījumu tieši saistītās subsīdijas, nodokļus, nodevas un citus maksājumus, kā arī papildu maksājumus (piemēram, starpniecības atlīdzību, iesaiņošanas, transporta un apdrošināšanas izmaksas). (PVN likuma 138. panta 12. un 14. punkts)

Piemērs

Latvijā reģistrēta PVN maksātāja SIA XXX iegādājas no fiziskās personas Latvijā lietotu transportlīdzekli par 5000 EUR. Transportlīdzeklis tiek pārdots par 6000 EUR. SIA XXX ir tiesīga izvēlēties piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu. Transportlīdzekļa pārdošanas ar PVN apliekamā vērtība ir (6000 EUR – 5000 EUR) : 1,21 = 826,45 EUR. Aprēķinātais PVN ir 826,45 EUR ◊ 21% = 173,55 EUR.

Lietota transportlīdzekļa ar PVN apliekamo vērtību SIA XXX  norāda attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācijas 41. rindā (826,45 EUR), no tās aprēķināto PVN — 52. rindā (173,55 EUR), informāciju par darījumu norāda PVN 1 pārskata III daļā.

Uzņēmuma SIA XXX grāmatvedībā šie darījumi tiek grāmatoti šādi:

1. Iegādāts lietots transportlīdzeklis D 2130 K 5310 5000 EUR
2. Pārdots lietots transportlīdzeklis D 7120 K 2130 5000 EUR D 2310 vai 2610 K 6110 6000 EUR D 6110 K 5721 173,55 EUR

Gribu vērst uzmanību ar VID piemēru, ka jābūt uzmanīgam, aprēķinot PVN vērtību, ja darījumam piemēro īpašo PVN režīmu. 

Piemērs

Latvijā reģistrēta PVN maksātāja SIA "A" (tirgotājs) ir iegādājusies lietotu automobili no fiziskās personas par 1000 EUR. SIA "A" no SIA "B" ir saņēmusi remonta pakalpojumu par 363 EUR (300 EUR + PVN 21% 63 EUR = 363 EUR), kas veikts minētajam automobilim. SIA "A" iegādātā automobiļa tālākai piegādei ir tiesīga izvēlēties piemērot īpašo PVN piemērošanas režīmu. Automobilis tiek pārdots par 1900 EUR. Tā kā remonta pakalpojumi nav saņemti no pārdevēja (SIA "A" uzņēmuma), tie neietilpst automobiļa iepirkuma vērtībā. Automobiļa pārdošanas ar PVN apliekamā vērtība:

• (1900 – 1000) / 1,21 = 743,80 EUR
• Aprēķinātais PVN: 743,80 ◊ 21% = 156,20 EUR

Lietota automobiļa ar PVN apliekamo vērtību SIA "A" norāda attiecīgā taksācijas perioda PVN deklarācijas 41. rindā (743,80 EUR), no tās aprēķināto PVN — 52. rindā (156,20 EUR), informāciju par darījumu norāda PVN 1 pārskata III daļā.

Tas nozīmē, ka drīkst atskaitīt priekšnodokli no SIA "B" saņemtā rēķina par lietota automobiļa remonta pakalpojumiem, bet nedrīkst to iekļaut starpībā starp pārdošanas vērtību un iepirkuma vērtību, samazinot šo starpību par aprēķinātā nodokļa vērtību.

Noteikti arī grāmatvedībā jābūt tādai PVN uzskaitei, lai pierādītu, kā tad tiek noteikta starpība starp pārdošanas un iepirkuma vērtību un kā tiek aprēķināts PVN. Praksē VID nodokļu kontroles pārbaudēs (tai skaitā tematiskajās pārbaudēs) vienmēr ir prasīta uzskatāma informācija (piemēram, Excel tabula vai dati no grāmatvedības, kurā var redzēt transportlīdzekļa iegādes un pārdošanas starpību un aprēķināto PVN), kā tad tiek rēķināts PVN īpašajā režīmā. 

Tirgotājs pircējam izrakstītajā PVN rēķinā par lietota transportlīdzekļa piegādi, kurai piemēro PVN saskaņā ar īpašo PVN piemērošanas režīmu, PVN summu atsevišķi nenorāda. Izrakstītajā PVN rēķinā tirgotājs obligāti norāda atsauci "peļņas daļas režīms lietotām precēm" vai "margin scheme — second–hand goods".

Ja lietota transportlīdzekļa piegādei piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu, pircējs PVN par iegādātajām precēm neatskaita kā priekšnodokli.

Ja lietota transportlīdzekļa piegādei piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu un priekšnodokļa vērtība ir lielāka nekā aprēķinātā PVN vērtība, tirgotājam ir tiesības atskaitīt no valsts budžetā maksājamās PVN summas priekšnodokļa daļu, kas nepārsniedz aprēķinātā PVN vērtību (PVN likuma 138. panta 21. punkts).

Piemērs

Latvijā reģistrēta PVN maksātāja SIA "CBA" (tirgotājs) lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībā piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu. Taksācijas periodā par lietotu transportlīdzekļu piegādēm aprēķinātā PVN summa ir 1200 EUR. Taksācijas periodā SIA ´CBAª lietoto transportlīdzekļu pārdošanas nodrošināšanai no citiem preču piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem saņemtajos PVN rēķinos norādītā PVN summa ir 1300 EUR (piemēram, transportlīdzekļa mazgāšana, tīrīšana, rezerves detaļu iegāde u.c. izdevumi). SIA "CBA" no valsts budžetā maksājamās PVN summas kā priekšnodokli ir tiesības atskaitīt 1200 EUR.

PVN 0% lietotu transportlīdzekļu tirdzniecībai

Pēc Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43. panta, Latvijas PVN maksātājs — pircējs drīkst izmantoto pārdevēja piemēroto 0% preču piegādēm Eiropas Savienībā, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi:

1. preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru;
2. preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti.

Ik pa laikam rodas situācija: ES dalībvalsts juridiska persona, vispārējā PVN maksātājs, LV juridiskai personai, PVN maksātājam, pārdod lietotu transportlīdzekli nevis ar 0% PVN, bet ar savas valsts PVN likmi, aizbildinoties, ka viņi (pārdevēji) nevar būt droši, vai pircējs ir izvedis no pārdevēja valsts šo transportlīdzekli (ne vienmēr pircējs var uzrādīt transportlīdzekļu pārvadāšanas dokumentus) un vai pircējs reģistrēs šo transportlīdzekli uz juridisku personu. Līdzīga situācija jau ir atspoguļota VID uzziņā Nr. 30.1–8.6/263062 no 16.10.2018. CSDD ir pieejamas izziņas angļu valodā, kurās ir apliecinājums, uz kā vārda ir reģistrēts transportlīdzeklis. Neskatoties uz Padomes direktīvas 2008/9/EK, kura nosaka noteikumus direktīvā 2006/112/EK paredzētajai PVN atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, procedūrām, jo tad, ja PVN ES uzņēmums ir piemērojis nepamatoti, tas būtu jāatprasa no pārdevēja, nevis attiecīgās ES valsts nodokļu administrācijas. Respektīvi, iegādājoties lietotu transportlīdzekli no kādas ES dalībvalsts juridiskas personas, vispārējā PVN maksātāja, ar viņas valsts PVN likmi, atgūt to būs neiespējami vai par to atgūšanu būs jācīnās ar šī transportlīdzekļa pārdevēju. Rezultātā Latvijas uzņēmumam neizbēgami jāuzņemas PVN slogs, lai arī abas darījuma puses ir PVN maksātājas. ES dalībvalstī samaksātais nodoklis būs kļuvis Latvijas uzņēmumam kā neatgūstams. Un šajā situācijā nedarbosies, ka varēsiet EDS sistēmā pieprasīt PVN atmaksu no tās ES valsts, kurā samaksājāt PVN.

Prakse rāda, ka ES dalībvalstu VID atsaka PVN atmaksu, pamatojoties uz to, ka pārdevējam bija jāpiemēro 0% likme, ja izpildās nosacījumi, un, ja viņš to nav darījis, tad pircējam pašam jātiek galā ar pārdevēju. 

Lietotu transportlīdzekļu pieņemšana komisijā

Viens no gadījumiem, kad lietotu transportlīdzekli ir atļauts pieņemt tirdzniecībai, saskaņā ar minētajiem noteikumiem ir tad, ja komersantam tirdzniecībai to nodod Latvijā reģistrēta transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks. Par transportlīdzekļa pieņemšanu tirdzniecībai noformē aktu, kurā kopā ar citu informāciju norāda transportlīdzekļa cenu, ko komersants ir samaksājis vai samaksās transportlīdzekļa īpašniekam vai tā pārstāvim. Papildus aktam noslēdz rakstisku līgumu, nosakot pārdošanas cenu un citus papildu nosacījumus transportlīdzekļa tirdzniecībai (tai skaitā komersanta atlīdzību, ja transportlīdzeklis tiks atdots īpašniekam vai tā pārstāvim pēc šīs personas pieprasījuma).

Ja transportlīdzekļa ieguvējs par darījumu norēķinās bezskaidras naudas norēķinu veidā, komersants transportlīdzekļa ieguvējam izsniedz attaisnojuma dokumentu. Ja transportlīdzekļa ieguvējs par darījumu norēķinās skaidras naudas norēķinu veidā, komersants transportlīdzekļa ieguvējam izsniedz kases čeku. Attaisnojuma dokumentā vai kases čekā norāda transportlīdzekļa pārdošanas cenu un izsniegtās īpašumtiesību apliecības numuru.

VID savos metodiskajos materiālos ("Transportlīdzekļa pieņemšanas tirdzniecībā un pārdošanas darījuma atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē un pievienotās vērtības nodokļa piemērošana". 19.07.2019.) ir iestrādājis, kā šāda veida darījumus atspoguļot lietotu transportlīdzekļu tirgotāju grāmatvedībā. Noteikti iesaku ieskatīties šajos metodiskajos materiālos un papildināt sava uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentāciju. Saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 2. panta pirmajā daļā noteikto grāmatvedībā uzskatāmi atspoguļojami visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi, kā arī katrs fakts vai notikums, kas rada pārmaiņas uzņēmuma mantas stāvoklī. Savukārt komisijas līguma tiesisko regulējumu nosaka Civillikuma 2321.–2323. pants. Saskaņā ar Civillikuma 2322. pantā noteikto īpašuma tiesība uz lietu, arī pēc tās nodošanas saņēmējam pārdošanai, paliek tās īpašniekam. Tā kā līgums, kas noslēgts par transportlīdzekļa tirdzniecību, pēc ekonomiskās būtības ir komisijas līgums un īpašuma tiesības uz transportlīdzekli pēc tā nodošanas tirdzniecībai paliek tā īpašniekam, tad, lai gūtu patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma līdzekļiem, tai transportlīdzekļi jāuzskaita ārpusbilances kontos. Analītiskās uzskaites reģistros saimnieciskos darījumus reģistrē pa analītiskās uzskaites kontiem naudas izteiksmē, bet attiecībā uz krājumu uzskaites vienībām – arī natūrā. 

Piemērs

Uzņēmums SIA "A", kas nodarbojas ar lietotu transportlīdzekļu tirdzniecību, pieņem komisijā lietotu transportlīdzekli no fiziskas personas. Tiek sastādīts akts un līgums, kurā tiek atrunāts, ka lietots transportlīdzeklis jāpārdod par 1000 EUR, bet SIA "A" komisija par šo darbību būs 100 EUR plus PVN 21% = 121 EUR. 

SIA "A" uzņēmuma grāmatojumi:

1. Pieņemts lietots transportlīdzeklis D 9100 (ārpus bilances konts) K 5310 1000 EUR Pieņemtie transportlīdzekļi komisijā
2. Pārdots komisijā pieņemts lietots transportlīdzeklis D 2310/2610 K9100 1000 EUR
3. Fiziskai personai, kas nodeva komisijā lietotu transportlīdzekli, samaksā komisijas naudu uzņēmums SIA "A" D2310/2610 K6112 ieņēmumi no komisijām 100 EUR D 2310/2610 K 5721 21 EUR
4. Uzņēmums SIA "A" samaksā fiziskai personai, kas nodeva komisijā lietotu transportlīdzekli D 5310 K 2620 /2610 1000 EUR 

Skaidra nauda darījumos ar lietotu transportlīdzekli

Sakarā ar to, ka lietotu transportlīdzekļu nozarē pastāv liela daļa skaidras naudas darījumu, tad noteikti jāpievērš uzmanība skaidras naudas ierobežojumiem, to deklarēšanas nosacījumiem un soda mēriem. 

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas kārtība regulēta Ministru kabineta noteikumos Nr. 237 "Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi". 

Jāievēro, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 30. pantu nodokļu maksātājiem nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 EUR (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā vai vairākās operācijās). 

Pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa, kas vēl ir spēkā līdz 2020. gada 1. jūlijam, "par darījuma veikšanu skaidrā naudā, ja darījuma summa pārsniedz septiņtūkstoš divsimt euro, — uzliek naudas sodu fiziskajām personām un juridiskajām personām piecpadsmit procentu apmērā no darījuma summas". 

Piemērs

Tiks iegādāts vai pārdots lietots transportlīdzeklis par 10 000 EUR skaidrā naudā, sods ir 15% no 10 000 EUR = 1500 EUR. 

2019. gada pavasarī bija tapuši grozījumi, kas aizliegtu vispār veikt skaidrā naudā lietotu transportlīdzekļu tirdzniecību, bet tos atcēla, atstājot liegumu nekustamā īpašuma darījumiem. 

Skaidras naudas darījumi jādeklarē:

1. nodokļu maksātājiem, izņemot fiziskās personas, kas nav individuālie komersanti un kas nav reģistrējušies VID kā saimnieciskās darbības veicēji, katru mēnesi jādeklarē savstarpējie skaidrā naudā veiktie darījumi, ja to summa pārsniedz 1500 EUR. Deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem iesniedz VID ne vēlāk kā līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam; Līdz ar to, ja Latvijas nodokļu maksātājs iegādājas lietotu transportlīdzekli no ES komersanta, šāds darījums, ja tā summa pārsniedz 1500 EUR, ir jādeklarē VID līdz pārskata mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam, iesniedzot deklarāciju par skaidrā naudā veiktajiem darījumiem.
2. nodokļu maksātāja skaidras naudas darījumi ar fiziskajām personām, kurām nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējām, līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārim jāiesniedz deklarācija par nodokļu maksātāju skaidrā naudā veiktajiem darījumiem ar fiziskajām personām, ja veiktā viena darījuma summa vienā operācijā ar katru darījuma partneri pārsniedz 3000 EUR.

Savukārt, ja Latvijas nodokļu maksātājs iegādājas lietotu auto no ES pilsoņa (fiziskās personas, kam nav jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējai), šāds darījums ir jādeklarē, ja darījuma summa pārsniedz 3000 EUR, deklarāciju par nodokļu maksātāju skaidrā naudā veiktajiem darījumiem ar fiziskajām personām iesniedzot VID līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1. februārim.

Sakarā ar to, ka šajā nozarē ir liela skaidras naudas aprite un Latvijā ir augsts ēnu ekonomikas līmenis, bet skaidra nauda ir viens no ēnu ekonomikas veicinošiem faktoriem, šajā nozarē esošiem uzņēmumiem ir jāsakārto sava grāmatvedības uzskaite, jāvairo bezskaidras naudas darījumi un jāseko likumdošanai, VID metodiskajiem materiāliem, jo VID turpinās uzraudzīt šo nozari.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada aprīļa (460.) numurā