Kā jau gaidīts inflācija Latvijā ir sākusi stabilizēties un aprīlī līdzīgi kā martā patēriņa cenas palielinājās par 3,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, norādījis bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Tāpat līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī aprīlī salīdzinoši straujais cenu kāpums Latvijā pamatā ir saistīts ar pārtikas un degvielas cenu kāpumu, taču pēdējos mēnešos ar vien jūtamākas kļūst arī iekšējo cenu pieaugums un aprīlī pakalpojumu cenas Latvijā pieauga jau par 4%.

Vienlaikus līdz ar nelielu naftas cenu kritumu pasaulē un globālo pārtikas cenu stabilizēšanos, pārtikas un degvielas cenu kāpums Latvijā sācis noplakt. Aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pārtikas cenas pieauga par 5,5%, savukārt degvielas cenas par 11,6%, kas ir lēnākais pārtikas un degvielas cenu kāpums.

Tajā pašā laikā pakalpojumu cenu inflācija Latvijā aprīlī ir sasniegusi augstāko līmeni kopš 2008. gada un tas pamatā saistīts ar telekomunikāciju (+7,6%), kā arī apdrošināšanas (+15,2%) cenu kāpumu. Te gan jāatzīmē, ka šīs divas jomas šobrīd ir diezgan specifiskas, jo telekomunikācijā lielu lomu spēlē viesabonēšanas atcelšana Eiropas Savienībā un nepieciešamība investēt datu pārraides tīklu attīstībā, savukārt apdrošināšanā pēdējos mēnešos jūtami kāpušas OCTA cenas un tas pamatā ir saistīts ar šīs segmenta vājajiem finanšu rezultātiem jau ilgākā laika periodā. Vienlaikus pakalpojumu cenu kāpumā liela nozīme ir arī augošajām darbaspēka izmaksām un tādēļ inflācija straujāka kļuvusi arī citās jomās. Salīdzinājumā ar pērno gadu aprīlī komplekso atpūtas pakalpojumu un maksas kursu cenas kāpušas par attiecīgi 12,8%, kā arī 4,8%.

Pakalpojumu cenu inflācija, visticamāk, tuvākajā laikā nemazināsies, jo ekonomikā jau ilgāku laiku turpinās diezgan straujš darba samaksas pieaugums, kas ar vien vairāk nozarēs liek domāt arī par cenu celšanu. Tajā pašā laikā inflācija Latvijā vairākus ir bijusi tuvu nullei, tādēļ vairāk neesam raduši pie tā ka cenas varētu augt. Tomēr pēdējo mēnešu tendences liek domāt, ka palēnām būs jāsāk atkal pierast pie zināma patēriņa cenu kāpuma ekonomikā un arī patērētāju noskaņojuma aptaujas parāda inflācijas gaidu kāpumu. Līdz ar to mūsu prognoze ir, ka inflācija Latvijā šogad varētu sasniegt 3%, savukārt nākamgad tā būs nedaudz virs 2%.

 Savukārt SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis atzīst, ka patlaban inflāciju uz augšu dzen pārtikas un degvielas cenu kāpums. Lielu ietekmi uz cenu līmeni veido mājokļu apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās. Tāpat pēc ilgstoši piedzīvotās cenu lejupslīdes, ievērojams kāpums vērojams telekomunikāciju pakalpojumu cenās.

Par spīti gaidām, ka inflācija ir paspējusi izšaut visu pulveri, tā vēl savu kāpuma potenciālu nav izsmēlusi.

Visticamāk, ka jaunas virsotnes būs sagaidāmas augustā, kad tā pietuvosies vai pat pārsniegs 4% robežu. Ekonomika pamazām iesilst, kas turpinās uzturēt aktīvu cenu kāpumu pakalpojumiem, jo pretēji eirozonai, Latvijā spiediens celt algas ir spēcīgāks. Gada izteiksmē inflācijā turpinās uzrādīties energoresursu sadārdzināšanās. Savukārt neparedzamie laikapstākļi varētu sekmēt tālāku cenu pieaugumu pārtikai, kas iedzīvotājos pastiprinās inflācijas uztveri. Patlaban šā gada inflācijas prognoze ir 3%. Nākamgad inflācijai ir jāpalēninās, tomēr būtiskas korekcijas viesīs nodokļu reformas ietekme, ko šobrīd pilnībā ir grūti novērtēt.

Līdzīgas vēsmas vērojamas arī eirozonā kopumā. Gada sākumā pieaugošā energoresursu un pārtikas cenu inflācija eirozonas saskaņoto patēriņa cenu indeksu (HICP) īslaicīgi uzcēla līdz 2%, kas ir augstākais līmenis kopš 2013. gada janvāra. Eirozonas inflācija savu augstāko punktu varētu būt sasniegusi. Tomēr eirozonas valstīs inflācija (HICP) bija krietni atšķirīga, kas martā svārstījās no 0.6% Nīderlandē līdz 3.3% Latvijā. Turklāt tikai 8 no 19 eirozonas valstīm inflācija pārsniedza 2%. Atbilstoši prognozēm tai ir jāvirzās 1% virzienā, videi, kas dominējusi pēdējos 3 gadus un ataino lēnīgo darba samaksas kāpumu. SEB bankas eirozonas inflācijas prognoze šim gadam ir 1.5%, nākamajam gadam 1.1%.

Plašāka informācija par patēriņa cenu pārmaiņām pieejama CSP datubāzē sadaļā “Patēriņa cenas”.