DARBA TIESĪBAS

Latvijas nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" jaunais biznesa plāns, kurā paredzēta būtiska flotes un tīkla restrukturizācija, tieši ietekmēs simtiem darbinieku nodarbinātības garantijas, uzskata Latvijas Aviācijas arodbiedrība (LAA). Tāpēc arodbiedrība aicina «airBaltic» noslēgt vienošanos par potenciāli atlaižamo darbinieku sociālajām garantijām un sociālo pasākumu kopumu. Arodbiedrība uzskata, ka sarunas par darbinieku skaita samazināšanu nav iespējamas bez pilnīgas un savlaicīgas informācijas par uzņēmuma biznesa plānu. Arodbiedrība izsaka bažas arī par Šveicē dibinātā "airBaltic" uzņēmuma lomu. LAA ieskatā pastāv risks, ka šī struktūra varētu tikt izmantota kā instruments darbinieku skaita samazināšanas īstenošanai, līdzīgi kā tas notika 2020. gadā ar meitasuzņēmumu - pagaidu nodarbinātības aģentūru AS "Aviation Crew Resources", kad piloti tika piespiesti pāriet uz zemākas algas līgumiem vai zaudēt darbu. Līdzīga shēma esot veidota arī 2009. gadā ar līgumiem Kiprā.Ar paziņojumu par jau pieņemtu lēmumu nepietiekLAA konstatējusi, ka "airBaltic" vadība nav ievērojusi normatīvo aktu prasības par savlaicīgu informēšanu un konsultāciju uzsākšanu pirms lēmumu pieņemšanas par biznesa plānu, kas...

Finanšu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Izvērtējums situācijai par brīvprātīgā darba veicēju iespējām veikt brīvprātīgo darbu pie komersantiem" secināts, ka brīvprātīgā darba paplašināšana uz peļņu gūstošiem komersantiem nav atbalstāma, jo tā rada nopietnus draudus valsts budžetam, darba tirgus stabilitātei un darba ņēmēju sociālajai aizsardzībai. Šāds izvērtējums veikts pēc tam, kad 2026. gada 2. jūnija Ministru kabineta sēdē tika izteikts aicinājums Finanšu ministrijai (Valsts ieņēmumu dienestam) analizēt šādas sistēmas paplašināšanas iespējamās sekas un sagatavot atzinumu.Pašreizējā sistēma sargā darba tirgu un sabiedrības interesesŠobrīd spēkā esošais Brīvprātīgā darba likums precīzi definē brīvprātīgā darba jēdzienu kā bezatlīdzības darbu sabiedrības labā, kuram nav peļņas gūšanas nolūka. Likums skaidri nosaka to subjektu loku, kuriem ir tiesības organizēt brīvprātīgo darbu: tās ir biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes, politiskās partijas, kā arī sociālie uzņēmumi. Šāds ierobežojums kalpo kā būtisks aizsargmehānisms, kas garantē, ka brīvprātīgie netiek izmantoti kā bezmaksas darbaspēks amatos, kuros parasti būtu jānodrošina atlīdzība, tādējādi saglabājot veselīgu darba...

Valsts darba inspekcija atgādina, ka starptautisko sankciju piemērošana pati par sevi neatceļ darba devēja pienākumus pret darbiniekiem. Kamēr darba tiesiskās attiecības nav izbeigtas Darba likumā noteiktajā kārtībā, darba devējam ir pienākums ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības.Pēdējā laika notikumi, tostarp veikalu tīkla "Mere" darbības pārtraukšana Latvijā, daudziem darbiniekiem ir radījuši jautājumus par viņu darba tiesībām. Līdzīgas situācijas nākotnē var rasties arī citos uzņēmumos, kurus ietekmē starptautiskās sankcijas vai citi būtiski saimnieciskās darbības ierobežojumi.Darba samaksa joprojām ir jāizmaksāJa darba devējam ir piemērotas starptautiskās sankcijas un ir bloķēti uzņēmuma finanšu līdzekļi, tas nenozīmē, ka darbinieki automātiski zaudē tiesības uz darba samaksu. Normatīvie akti paredz iespēju darba devējam vērsties Finanšu izlūkošanas dienestā, lai saņemtu atļauju izmantot iesaldētos līdzekļus darbinieku atalgojuma izmaksai.Ja darbu vairs nav iespējams nodrošinātJa darba devējs objektīvu iemeslu dēļ vairs nevar nodrošināt darbu, viņam jāpieņem lēmums par darba tiesisko attiecību turpināšanu vai izbeigšanu, ievērojot Darba likuma prasības.Darba attiecības nevar izbeigt automātiski tikai tādēļ, ka...

Darba ikdiena ne vienmēr rit pēc stingri noteikta grafika, un mēdz rasties situācijas, kad darbiniekam nākas pamest savu darba vietu objektīvu, no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ. Lai gan ierasts uzskatīt, ka samaksa pienākas tikai par faktiski nostrādātajām stundām, Darba likuma 74. pants skaidri nosaka darba devēja pienākumu izmaksāt atlīdzību arī tad, ja darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, atgādina Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore. Šis regulējums ir būtisks sociālo garantiju mehānisms, kas nodrošina darbinieka ienākumu stabilitāti brīžos, kad dzīves nepieciešamības saskaras ar darba pienākumiem.Viens no biežākajiem gadījumiem, kad darbiniekam jāsaglabā darba samaksa, ir saistīts ar veselības aprūpi un profesionālo pilnveidi. Ja darba devējs izdod rīkojumu veikt veselības pārbaudi ārstniecības iestādē vai darba laikā nosūta darbinieku uz profesionālo apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanu, šis laiks ir pilnībā apmaksājams. Tāpat likumdevējs ir paredzējis atbalstu darbiniekiem, kuri veic sabiedriski nozīmīgas darbības, piemēram, nodod asinis vai asins komponentus, ja...

Valdība otrdien pieņēma grozījumus "Uzturēšanās atļauju noteikumos", kas paredz, ka ārzemnieki varēs sākt darbu pie cita darba devēja, nesaņemot jaunu termiņuzturēšanās atļauju.Grozījumu mērķis ir precizēt nacionālo regulējumu un nodrošināt tā pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienoto uzturēšanās un darba atļauju, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, pauž izmaiņas izstrādājusī Iekšlietu ministrija.Būtiskākās izmaiņas noteikumos paredz precizēt darba devēja maiņas procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem. Lai gan arī līdz šim Latvijas normatīvie akti paredzēja iespēju mainīt darba devēju, turpmāk šis process būs vienkāršāks un ātrāks.Jaunie noteikumi paredz, ka darba ņēmējs varēs uzsākt darbu pie cita darba devēja, nesaņemot jaunu termiņuzturēšanās atļauju. Tā vietā jaunais darba devējs noformēs izsaukumu, kura izskatīšanas laikā tiks pārbaudīti plānotās nodarbinātības nosacījumi.Ja ārzemnieks ir Eiropas Savienības zilās kartes turētājs, kurš Latvijā uzturējies vismaz 12 mēnešus, vai darba devēja maiņa notiek...

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi Digitālo darba platformu likumprojektu, ar kuru paredzēts uzlabot platformu darbā nodarbināto darba apstākļus un personas datu aizsardzību, kā arī noteikt prasības automatizētu lēmumu pārredzamībai. Likumprojekts nodots publiskajai apspriešanai līdz 29. jūnijam.Kas ir platformu darbs un digitālā darba platforma?Platformu darbs Latvijā galvenokārt pastāv piegādes un pasažieru pārvadājumu segmentos. Visbiežāk tas sastopams ēdienu piegādē un taksometra pārvadājumos. Tas definēts kā darbs, ko organizē, izmantojot digitālo darba platformu, un ko Latvijā veic fiziskā persona, pamatojoties uz līgumattiecībām ar platformu vai starpnieku.Savukārt digitālā darba platforma – tā ir fiziskā vai juridiskā persona, kura sniedz pakalpojumus, kas atbilst visām šādām prasībām: pakalpojumu vismaz daļēji nodrošina attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus, piemēram, tīmekļa vietni vai mobilo lietotni, to sniedz pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, tas kā nepieciešamu un būtisku elementu ietver personu par atlīdzību veiktā darba organizēšanu neatkarīgi no tā, vai šis darbs tiek veikts tiešsaistē vai konkrētā vietā, tas ietver automatizētās uzraudzības sistēmas vai automatizētās...

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina valdību vērsties Eiropas Komisijā (EK) par darba samaksas pārredzamības prasību ieviešanas atlikšanu, informē LDDK.Konfederācijā norāda, ka trešdien, 6. maijā, LDDK padome apstiprināja LDDK nostāju par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par darba samaksas pārredzamību ieviešanu Latvijā. Izvērtējot Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto likumprojektu "Darba samaksas pārredzamības likums", LDDK nolēma to nesaskaņot un aicina valdību nekavējoties informēt EK par to, ka Latvija nav gatava pilnvērtīgi ieviest direktīvas prasības noteiktajos termiņos.LDDK ieskatā direktīvas mērķis mazināt nepamatotas darba samaksas atšķirības ir atbalstāms, taču pašreizējais ieviešanas modelis rada nesamērīgu administratīvo, juridisko un finanšu slogu, kura ietekme uz uzņēmējdarbību, darba tirgu un valsts budžetu nav pilnvērtīgi izvērtēta.Tāpat LDDK atzīmē, ka nopietnas neskaidrības saglabājas attiecībā uz darba samaksas datu ziņošanas prasībām. Darba devējiem būs jāievieš jaunas datu uzskaites un analītikas sistēmas, jāpielāgo informācijas tehnoloģiju risinājumi un regulāri jāapkopo detalizēta informācija par atalgojumu. Vienlaikus nav skaidrs, kādā apmērā dati būs jāsniedz, kā praksē nodrošināt...

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) aicina noraidīt priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā, kas paredz noteiktām ārzemnieku grupām liegt tiesības strādāt kā pašnodarbinātām personām, norādot uz būtiskiem riskiem Latvijas investīciju videi, konkurētspējai un darbaspēka piesaistei.FICIL vērtējumā piedāvātie grozījumi neskaidri nošķir personas, kuras Latvijā uzturas un strādā likumīgi, no tām, kas pārkāpj uzturēšanās vai nodarbinātības nosacījumus. Padomes ieskatā likumīgs darbs civiltiesiski pieļaujamās formās nevar tikt pielīdzināts nelegālai nodarbinātībai tikai izmantotā sadarbības modeļa dēļ.Investori norāda, ka priekšlikumi paredz vispārēju aizliegumu bez individuāla izvērtējuma par personas faktisko situāciju, studiju statusu, nodokļu nomaksu vai nodarbinātības raksturu. FICIL uzsver, ka šāda pieeja neatbilst mūsdienu darba tirgus realitātei, kur plaši tiek izmantoti elastīgi darba un sadarbības modeļi, tostarp projektu darbs, digitālie un konsultāciju pakalpojumi.Tāpat FICIL brīdina, ka iecerētās izmaiņas varētu kropļot tirgu, palielināt administratīvo slogu un nepamatoti ierobežot uzņēmumu iespējas organizēt savu darbību, īpaši inovāciju, informācijas tehnoloģiju, finanšu tehnoloģiju un radošo industriju nozarēs.Padomes ieskatā ārvalstu investori, pieņemot lēmumus par ieguldījumiem,...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 14. aprīlī neatbalstīja priekšlikumu grozījumiem Darba likumā, kas paredzētu darba devējam tiesības ieturēt no darbinieka izmaksājamās darba samaksas neatdotu vai bojātu darba devēja aktīvu vērtību.Komisija otrajā lasījumā turpināja skatīt piecus priekšlikumus grozījumiem Darba likumā. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) bija rosinājusi papildināt Darba likuma 79. pantu ar normu, kas paredzētu, ka, izbeidzot darba tiesiskās attiecības, darba devējam būtu tiesības ieturēt no darbinieka izmaksājamās darba samaksas neatdotu vai bojātu aktīvu vērtību.Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) iebilda pret LTRK priekšlikumu. LBAS ieskatā nav pieļaujams, ka darba devējs vienpusēji nosaka aktīvu vērtību un bez darbinieka piekrišanas veic ieturējumus.Komisijā šo priekšlikumu pieņēma zināšanai, piebilstot, ka tas drīzāk būtu regulējams Ministru kabineta noteikumos, nevis Darba likumā.Plašas diskusijas izvērtās par LBAS priekšlikumu grozījumiem Darba likuma 95. pantā, kas paredzētu pagarināt prasības celšanas termiņu tiesā no trīs mēnešiem uz trīs gadiem lietās, kur darba devējs, nosakot darba apstākļus, profesionālo apmācību vai kvalifikācijas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien pirms Darba likuma grozījumu otrā lasījuma tomēr atbalstīja to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes.Vēl pagājušajā nedēļā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija atbalstīja grozījumus, kas paredz 50% piemaksu par virsstundām un 75% par virsstundām svētku dienās, balsojot par Ingrīdas Circenes (JV) priekšlikumu.Toreiz pēc balsojuma Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis norādīja, ka deputāti ir nobalsojuši par to, ka, ja darbinieks veic darbu svētku dienā, kas nav virsstunda, tad viņš piemaksu nesaņem. Viņš atzīmēja, ka deputāti paši nav sapratuši, par ko ir nobalsojuši.Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) lūdza Saeimas Juridisko biroju nobalsoto noformulēt juridiski pareizi un skaidrot, ko deputāti ir palaiduši garām.Pēc LBAS aprēķiniem, Latvijā darbinieks, kurš saņem vidējo darba samaksu, pēc virsstundu piemaksas samazināšanas uz pusi vidēji par katru virsstundu bruto saņemtu par 7,55 eiro mazāk. "Ja...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 4. martā atbalstīja priekšlikumus grozījumiem Darba likumā, kas paredz virsstundu piemaksu samazināšanu.Komisija sākumā atbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegto priekšlikumu, kas paredz noteikt piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā ne mazāk kā 50% apmērā no algas, taču pēc tam, pēc deputātu paustajām neskaidrībām un secinājuma, ka nav izdiskutēti pārējie deputātu priekšlikumi, kas attiecas uz šiem sliekšņiem, deputāti lēma balsot par tiem, attiecīgi pēcāk Valaiņa priekšlikumu pārbalsojot.Deputāti beigās tomēr atbalstīja Ingrīdas Circenes (JV) priekšlikumu, kas paredz noteikt piemaksas par virsstundu darbu ne mazāk kā 50% apmērā no algas, bet svētku dienā par virsstundām piemaksu ne mazāk kā 75% apmērā no algas.Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) lūdza Saeimas Juridisko biroju nobalsoto noformulēt juridiski pareizi un skaidrot, ko deputāti ir palaiduši garām. To paredzēts skatīt nākamās otrdienas komisijas sēdē pirms kārtējo jautājumu skatīšanas.Ņemot vērā atbalstīto, Juridiskā biroja pārstāve aicināja deputātus noteikt pārejas periodu, proti, ka izmaiņas...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā 18. februārī tika izskatīti 16 no kopumā 54 priekšlikumiem, kas iesniegti Darba likuma grozījumu otrajam lasījumam, bet strīdīgākos priekšlikumus sēdes dalībnieki vienojās otrajā lasījumā skatīt martā.Komisija atbalstīja ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) iesniegto priekšlikumu, kas paredz iespēju pusēm vienpusēji atkāpties no darba koplīguma noteikumu piemērošanas, ja gada laikā pēc koplīguma izbeigšanās nav noslēgts un spēkā stājies jauns koplīgums. Priekšlikums paredz, ka par atkāpšanos otrai pusei rakstveidā jāpaziņo ne vēlāk kā sešus mēnešus iepriekš, norādot, vai atkāpšanās skar visu vai daļu koplīguma noteikumu, kā arī iemeslu.Deputāti atbalstīja Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Kārļa Bergana-Berģa iesniegto priekšlikumu par uz Latviju nosūtīto darbinieku paziņošanas kārtību. Tas paredz precizēt informācijas apjomu, ko ārvalstu darba devējam jānorāda Valsts darba inspekcijai (VDI), papildinot prasību ar personu apliecinoša dokumenta izdevējvalsti.Diskusijas raisīja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi par darbinieku un darbinieku pārstāvju informēšanu, ja uzņēmumā tiek ieviestas un lietotas augsta riska mākslīgā intelekta sistēmas. Komisija konceptuāli...

Labklājības ministrija ir saņēmusi priekšlikumus Profesiju klasifikatora aktualizēšanai un izvērtējusi iesniegtos priekšlikumus un pamatojošos dokumentus, apzinot arī attiecīgās nozares ministrijas vai ekspertu viedokli par jaunu profesiju iekļaušanu Profesiju klasifikatorā. Attiecīgi ir sagatavots noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", kas nodots starpministriju saskaņošanai. Noteikumu projektā iestrādāti priekšlikumi Profesiju klasifikatora aktualizēšanai, tai skaitā klasifikatorā tiek iekļautas jaunas profesijas un noteikti to pamatuzdevumi. Tā, piemēram, klasifikatorā tiks norādītas jaunas profesijas - kiberdrošības tehniķis, investoru attiecību vadītājs, digitālās transformācijas stratēģiskais vadītājs, likmju pieņemšanas operators, psihoanalītiķis, ģimenes asistents u.c.Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.4 punkts nosaka, ka darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā (VID) un sniedzot ziņas par darba ņēmējiem, vienlaikus jānorāda arī...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina virsstundu piemaksu noteikt 50% apmērā kā vispārīgu normu, teikts LTRK vēstulē Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kura sākusi darbu pie grozījumiem Darba likumā. Pašlaik Darba likumā noteikts, ka piemaksa par virsstundām ir ne mazāka kā 100%. LTRK aicina noteikt, ka koplīguma spēku pēc termiņa beigām saglabā uz vienu gadu, bet virsstundu piemaksa ir 50% apmērā kā vispārīga norma, savukārt arodbiedrības piekrišana atlaišanai būtu jāprasa tikai arodbiedrību vēlētām amatpersonām. Tāpat LTRK rosina noteikt, ka atvaļinājuma naudu izmaksā kopā ar ikmēneša algu, lai mazinātu administratīvo slogu, kā arī tiek aicināts izslēgt vidējās izpeļņas konceptu, aizstājot to ar skaidrām algas likmēm. Ar priekšlikumiem LTRK aicina precizēt regulējumu par darba devēja tiesībām atgūt aprīkojumu, ieturēt tā vērtību no algas un skaidri noteikt atlīdzības samazināšanu dīkstāves laikā līdz 70% pēc piecām dienām. LTRK aicina arī vienkāršot darba attiecību izbeigšanu pārbaudes laikā, atceļot trīs dienu brīdinājumu. LTRK uzsver, ka šie...

Saeimas deputāti 11. decembrī pirmajā lasījumā atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem sociālajiem partneriem ir krasi atšķirīgs redzējums. Skatot šo likumprojektu, jau valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm tika plānots turpināt Saeimā. Vēlāk arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā notikušas asas debates par Darba likuma grozījumiem starp Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvjiem. Grozījumi paredz, ka darba devēji un darbinieku pārstāvji koplīgumā varēs vienoties par zemāku piemaksu par virsstundu darbu, bet ne mazāku kā 50% apmērā, ja attiecīgajā uzņēmumā vai nozarē vismaz par 50% tiek paaugstināta minimālā mēneša darba alga vai stundas likme. Ja valsts noteiktā minimālā alga tiek paaugstināta un koplīgumā paredzētā alga kļūst zemāka par likumā noteikto minimumu, bet puses koplīgumu neprecizē, spēku zaudēs tikai tā daļa, kas...