Pirmajā likuma darbības mēnesī saņemti 14 trauksmes cēlēju ziņojumi
Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs* saņemts 41 iesniegums, kas noformēts kā trauksmes celšanas ziņojums. Izvērtējot to saturu, par trauksmes celšanas ziņojumiem atzīti 14 un ar tiem kompetentās institūcijas turpinās strādāt pēc būtības. Jomas, par kurām iedzīvotāji ir cēluši trauksmi maijā, ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, darbinieku fiktīva nodarbināšana, korupcija, krāpšana, darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi un pārkāpumi publisko iepirkumu jomā. Aptaujātās iestādes norāda, ka iedzīvotāji aktīvi sazinās ar to kontaktpersonām,…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Trauksmes celšanas likuma darbības pirmajā mēnesī valsts pārvaldes iestādēs* saņemts 41 iesniegums, kas noformēts kā trauksmes celšanas ziņojums. Izvērtējot to saturu, par trauksmes celšanas ziņojumiem atzīti 14 un ar tiem kompetentās institūcijas turpinās strādāt pēc būtības.
Jomas, par kurām iedzīvotāji ir cēluši trauksmi maijā, ir izvairīšanās no nodokļu nomaksas, amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, darbinieku fiktīva nodarbināšana, korupcija, krāpšana, darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi, darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi un pārkāpumi publisko iepirkumu jomā.
Aptaujātās iestādes norāda, ka iedzīvotāji aktīvi sazinās ar to kontaktpersonām, lai uzzinātu vairāk par trauksmes celšanu. Piemēram, Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunkts mēneša laikā klātienē konsultējis 6 personas un 64 personām sniedzis konsultācijas elektroniski vai sazvanoties.
Valsts kancelejas Trauksmes cēlēju kontaktpunktā kopumā pozitīvi vērtē likuma darbības pirmo mēnesi, jo iedzīvotāji ir izrādījuši vēlmi cīnīties pret dažādiem pārkāpumiem. Tomēr daļa iedzīvotāju vēl nav pilnībā izpratuši Trauksmes celšanas likuma būtību, jo tiek ziņots arī par personīgo interešu aizskārumu, par pārkāpumiem, kas nav novēroti darbā un neskar plašas sabiedrības intereses, par pārkāpumiem, kas jau tiek izmeklēti, kā arī par iespējamiem pārkāpumiem, par kuriem informācija vienlaikus tiek sniegta publiskajā telpā. Tāpēc Valsts kanceleja līdz pat septembrim turpinās skaidrot trauksmes celšanas aspektus kampaņā “Redzi. Dzirdi. Runā.”.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis uzsver: “Mēs aicinām iedzīvotājus sniegt iespējami konkrētas un skaidras ziņas un nebaidīties norādīt kontaktinformāciju, lai gadījumā, ja iesniegums tiek atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, varam sazināties ar ziņojuma autoru un nodrošināt likumā noteikto aizsardzību. Ar faktiem un dokumentiem pamatota informācija visātrāk ļauj saprast, kura iestāde var reaģēt un kāda veida problēma būtu novēršama.”
Valsts kanceleja atgādina, ka trauksmi ceļ par savā darba vidē novērotiem pārkāpumiem, kas var kaitēt sabiedrības interesēm. Trauksmes celšanas likuma mērķis ir aizsargāt personu no represijām, kas var rasties trauksmes celšanas dēļ. Par to, kas ir trauksmes celšana, kur un kādā veidā var celt trauksmi, kā arī kontaktpersonu trauksmes celšanas jautājumos kontakti un informācija par aizsardzības garantijām atrodama tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv.
Trauksmes cēlēju kontaktpunkts plašāku informāciju par trauksmes celšanu publiskajā un privātajā sektorā apkopos un publicēs šī gada nogalē.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.