0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASVirza grozījumus, kas paredz zaudējumu piedziņu no amatpersonām, kas izšķērdējušas publiskos līdzekļus

Virza grozījumus, kas paredz zaudējumu piedziņu no amatpersonām, kas izšķērdējušas publiskos līdzekļus

Pēc četrus gadus atrašanās Saeimā, 21. maijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja grozījumu “Valsts kontroles likumā” tālāku virzību izskatīšanai otrajā lasījumā. Tie paredz zaudējumu piedzīšanu no personas, ja revīzijā tiks konstatēta nelikumīga rīcība ar publiskajiem  finanšu līdzekļiem un mantu. “Esam gandarīti, ka beidzot ledus ir sakustējies, jo sabiedrībai pamatoti rodas jautājums, kas no tā, ja Valsts kontrole kritizē nodokļu maksātāju naudas izlietošanas nelikumību? Tā veidojas priekšstats, ka personas netiek sodītas par pretlikumīgu rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem vai mantu un netiek atgūti budžetam radītie zaudējumi. Šie grozījumi beidzot risinās jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Pēc četrus gadus atrašanās Saeimā, 21. maijā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalstīja grozījumu “Valsts kontroles likumā” tālāku virzību izskatīšanai otrajā lasījumā. Tie paredz zaudējumu piedzīšanu no personas, ja revīzijā tiks konstatēta nelikumīga rīcība ar publiskajiem  finanšu līdzekļiem un mantu.

“Esam gandarīti, ka beidzot ledus ir sakustējies, jo sabiedrībai pamatoti rodas jautājums, kas no tā, ja Valsts kontrole kritizē nodokļu maksātāju naudas izlietošanas nelikumību? Tā veidojas priekšstats, ka personas netiek sodītas par pretlikumīgu rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem vai mantu un netiek atgūti budžetam radītie zaudējumi. Šie grozījumi beidzot risinās jautājumu par zaudējumu atlīdzināšanu,” uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa, piebilstot, ka “deputātiem ir nepieciešama politiska izšķiršanās par to, vai attieksmei un atbildībai pret nodokļu maksātāju naudas izlietojumu ir jābūt samērojamai ar prasībām privātajā sektorā, kurā strādājošajiem viennozīmīgi iestājas atbildība par īpašnieka finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.”

Iepriekš veicot diskusijas ar ieinteresētajām iestādēm, 2015. gada septembrī Valsts kontrole likumprojektu nosūtīja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai. Tomēr 12.Saeimas pilnvaru termiņā šie grozījumi netika pieņemti, bet 13. Saeima  nolēma turpināt skatīt likumprojektu un 2018. gada 20. decembrī tas tika pieņemts pirmajā lasījumā.

Likuma grozījumi paredz, ka no vainīgās personas tiks piedzīti zaudējumi, ja persona tos nebūs atlīdzinājusi labprātīgi. Valsts kontrole par zaudējumu piedziņu lems tikai tad, ja revidējamā vienība vai tās augstāka iestāde pati nerisinās jautājumu par zaudējumu piedziņu no vainīgās personas. Lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu pieņems Valsts kontroles padome un to varēs pārsūdzēt administratīvajā tiesā trijās instancēs.