Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus¹. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums, norāda Centrālās statistikas pārvalde (CSP)

Konfidences rādītāji

(sezonāli izlīdzināti dati; saldo², %)

Skatīt OSP datubāzē: KRE020m

Mazumtirdzniecībā sarūk uzņēmēju optimisms

2023. gada aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 6,1, un, salīdzinot ar martu, tas samazinājās par 2,4 procentpunktiem (pp). Uzņēmēju noskaņojums pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 10,6 pp) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 12,6. Uzņēmēju noskaņojums aprīlī uzlabojās gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (attiecīgi par 9,0 un 6,0 pp), taču pieaugums pamatā skaidrojams ar nozarei raksturīgo sezonalitāti. Savukārt automobiļu pārdošanā pēc pieauguma iepriekšējā mēnesī uzņēmēju noskaņojums aprīlī, lai arī pozitīvs, tomēr samazinājies par 5,6 procentpunktiem.

27% mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā martā. 16% kā ierobežojošu norādīja darbaspēka trūkumu, un šis rādītājs kopš gada sākuma ir ļoti stabils.

Savukārt nepietiekamu pieprasījumu atzīmēja 30% mazumtirgotāju, un tas ir par vienu procentpunktiem vairāk nekā martā.

Šī gada pirmajos mēnešos pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru atzīmē konkurenci. Aprīlī tādu bija 44%. 12% mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija, un šis ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada aprīļa. Pirms trim gadiem, sākoties pandēmijai, šis rādītājs strauji pieauga, kad to norādīja 54%.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs

Pakalpojumu sektorā 2023. gada aprīlī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 2,7, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar martu, ir pasliktinājies par 2,4 pp. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas (34,2), gaisa transporta (28,1) un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji (24,4). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji tāpat kā martā ir apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos (- 10,0), kā arī sauszemes un ūdens transporta nozarēs (attiecīgi - 13,5 un - 13,8). Kopumā aprīlī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 19 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 11 – negatīvs.

Aprīlī 39% pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 17% uzņēmēju darbību būtiski ierobežo darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru atzīmē 31%, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par vienu procentpunktu. 14% pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo dažādi citi faktori (piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas), taču to īpatsvars kopš 2022. gada novembra samazinās, rādītājam sasniedzot zemāko vērtību kopš 2020. gada aprīļa.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums bez būtiskām izmaiņām

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā aprīlī bija - 8,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 0,5 pp zemāks.

Aprīlī, salīdzinot ar martu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 7,7 pp uzlabojies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni un par 0,4 pp gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs aprīlī, salīdzinot ar martu, inženierbūvniecībā palielinājās par 11,3 pp, bet specializētajos būvdarbos – par 2,3 pp. Savukārt ēku būvniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās par 1,1 pp.

Būvniecības aktivitāti aprīlī visvairāk ierobežoja nepietiekams pieprasījums un slikti laika apstākļi (norādīja attiecīgi 35,8% un 30,9% respondentu).

Darbaspēka trūkumu kā ierobežojošo faktoru norādīja 26,9% respondentu, bet finansiālas grūtības 17,3% respondentu.

Dažādu citu faktoru (piemēram, būvmateriālu cenu kāpums, iepirkumu nosacījumi un karš Ukrainā) ietekmi atzīmēja 3,4% respondentu. Savukārt 20,8% uzņēmēju norādīja, ka neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās un joprojām ir negatīvs

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs aprīlī bija - 6,9. Salīdzinot ar martu, tas samazinājies par 1,9 pp.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas produktu ražošanā (par 4,0 pp), dzērienu ražošanā (par 3,0 pp) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 1,8 pp).

Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 8,2 pp), gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 0,4 pp), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 0,1 pp).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām aprīlī, salīdzinot ar martu, 10 nozarēs vērojams konfidences rādītāja kāpums, 11 nozarēs – samazinājums, bet divās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru aprīlī minēja 46,1% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā.

Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 13,3% un 13,6% respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 12,3%. Citu faktoru ietekmi norādīja 11,2% uzņēmēju (joprojām galvenokārt tiek minēta inflācija un kara Ukrainā ietekme). 24,9% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā aprīlī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada aprīlī ekonomikas sentimenta rādītājs³ Latvijā bija 94,9 (iepriekšējā mēnesī 97,7). Šis rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā⁴ ietvertās komponentes.

Ekonomikas sentimenta rādītājs

(ilgtermiņa vidējais 2000–2022=100)

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.

¹ Uzņēmumu konjunktūras apsekojumus rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā CSP ik mēnesi veic atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu.

² Saldo (bilanci) aprēķina kā starpību starp aptaujāto uzņēmēju pozitīvajām un negatīvajām atbildēm, kas izteiktas procentos.

³ Rādītāja vērtība, kas pārsniedz 100, norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2021. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība, kas ir mazāka par 100, parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

⁴ Patērētāju konjunktūras apsekojumu ik mēnesi atbilstoši ES Kopīgās saskaņotās konjunktūras un patērētāju apsekojumu programmas metodoloģijai ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu veic kompānija “Latvijas Fakti”.