0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESLIETASTop striktāki nosacījumi pierādījumu iesniegšanai civilprocesā

Top striktāki nosacījumi pierādījumu iesniegšanai civilprocesā

Saeimas Juridiskā komisija  7.jūnijā izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz ieviest vairākus jauninājumus tiesas norises paātrināšanai un procesa dalībnieku disciplinēšanai, informē Saeimas Preses dienests. Cita  starpā  grozījumi  Civilprocesa likumā paredz noteikt, ka pierādījumi iesniedzami  ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes. Ja lietas dalībnieks pierādījumus  iesniegs  pēc  termiņa  notecēšanas  un  tiesa neiesniegšanas iemeslus atzīs par neattaisnojošiem, tā uzliks naudas sodu līdz 500 latiem. Patlaban  maksimālais  iespējamais naudas sods ir 50 lati un tā piemērošana nav obligāta. „Izmaiņas  civilprocesā  ir  kārtējais  solis, kas vērsts uz tiesas procesa efektivizēšanu.  Esam  atbalstījuši vairākas normas, kas palīdzēs ierobežot tiesvedības …


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Saeimas Juridiskā komisija  7.jūnijā izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz ieviest vairākus jauninājumus tiesas norises paātrināšanai un procesa dalībnieku disciplinēšanai, informē Saeimas Preses dienests. Cita  starpā  grozījumi  Civilprocesa likumā paredz noteikt, ka pierādījumi iesniedzami  ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes. Ja lietas dalībnieks pierādījumus  iesniegs  pēc  termiņa  notecēšanas  un  tiesa neiesniegšanas iemeslus atzīs par neattaisnojošiem, tā uzliks naudas sodu līdz 500 latiem. Patlaban  maksimālais  iespējamais naudas sods ir 50 lati un tā piemērošana nav obligāta. „Izmaiņas  civilprocesā  ir  kārtējais  solis, kas vērsts uz tiesas procesa efektivizēšanu.  Esam  atbalstījuši vairākas normas, kas palīdzēs ierobežot tiesvedības  novilcināšanu,  jo  diemžēl  līdzšinējā prakse rāda, ka likumā paredzētās  pārsūdzēšanas  iespējas un nesakārtotā pierādījumu iesniegšanas procedūra  ļauj  tiesas  procesu  ļaunprātīgi  ievilkt  gadiem,” piedāvātos likuma  grozījumus komentē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. Ar  likuma  grozījumiem  civilprocesā tiks ieviests deklarētās dzīvesvietas princips  un  prasības  tiks  celtas  nevis  pēc  atbildētāja faktiskās vai noradītās  dzīvesvietas,  bet gan pēc deklarētās dzīvesvietas. Tas palīdzēs efektivizēt  tiesas  procesu, disciplinējot lietas dalībniekus un samazinot lietu  izskatīšanas  termiņus,  norāda likumprojekta autori. Dokumenti, kas tiks  sūtīti  uz  deklarēto  dzīvesvietu,  būs uzskatāmi par izsniegtiem un atbildētājs nevarēs aizbildināties, ka tos nav saņēmis. Likumā  plānots  noteikt, ka tiesas sēdes protokols rakstāms ne tikai katrā pirmās  un  apelācijas  instances  tiesas sēdē, bet arī kasācijas instances tiesas  sēdē. Arguments, ka kasācijas instance nenodrošina sēžu protokolus, tiek izmantots sūdzībās pret valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Tāpat  likuma  jaunajā redakcijā tiks precizēts: ja tiesas sēdes gaita tiek fiksēta  ar tehniskajiem līdzekļiem, tiesneša lēmums par to izmantošanu nav pārsūdzams.  Tāpat  pārsūdzams  nebūs lūgums par trešās personas iestāšanos lietā.  Pašreizējā likuma redakcija paredz iespēju par šādu lēmumu iesniegt blakus  sūdzību, kas būtiski kavē lietas izskatīšanu, taču vairumā gadījumu šādas sūdzības nav pamatotas. Lai   paātrinātu  un  efektivizētu  lietu  izskatīšanu,  plānotas  izmaiņas vairākos   likuma  pantos,  paredzot  kasācijas  instancei  tiesības  lietu izskatīt rakstveida procesā. Likuma   grozījumi   paredz  noteikt  fiksētu  ar  lietas  vešanu  saistīto atlīdzināmo  izdevumu  apmēru  mantiskās  un  nemantiskās  lietās. Patlaban atlīdzināmie  izdevumi par juridisko palīdzību nemantiskās lietās neatbilst faktiskajiem  izdevumiem,  kas  izlietoti, izmantojot juridiskās palīdzības pakalpojumus. Par grozījumiem Civillikumā otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: