Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) ir kļuvusi par vienu no svarīgākajām biznesa vides partnerēm valdībai, kuras viedoklī ieklausās un ņem to vērā. Šogad valdības dienaskārtībā ir izvērtēt, kādi uzlabojumi nepieciešami esošajā nodokļu sistēmā, kas vēl nesen tika reformētā. FICIL pārstāves Vita Sakne, Baiba Strupiša un Aija Kļavinska diskusijā, uz kuru aicināja žurnāls BILANCES JURIDISKIE PADOMI, uzsvēra: lai panāktu vienkāršāku un taisnīgāku nomaksas sistēmu un uzlabotu iekasējamību, Latvijā kardināli jāreformē darbaspēka nodokļi.
Pēc Vitas Saknes, PwC Latvija Nodokļu un juridisko pakalpojumu nodaļas vecākās menedžeres ieskata, nodokļu sistēma ir sarežģīta, Latvijā ir daudz mazo nodokļu maksātāju režīmu. Ir jāpiemēro nodokļu maksātāju režīmi cilvēkiem, kuri vēlas piedalīties saimnieciskā darbībā bez lielas finanšu pratības. Tajā pašā laikā valstī ir jāizveido arī pretizvairīšanās mehānisms, lai mazos nodokļu maksātāju režīmus izmantotu tikai tie, kuriem tas pienākas, piemēram, kuri sniedz nelielus pakalpojumus, kuri darba tirgū piedalās tikai noteiktā periodā. Ir jābūt sistēmai, kas veicina cilvēku iziešanu no pelēkās zonas, lai valstī būtu zināms, ka viņi strādā un darbojas.
FICIL uzskata, ka ir jāatsakās no diferencētā neapliekamā minimuma, lai vienkāršotu nodokļu aprēķinu darba devējiem. Tā vietā būtu jāievieš iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme 0% apmērā.
Tad vismaz valsts redzēs, kāds ir cilvēku apjoms, kas piedalās darba tirgū, kaut arī viņi nemaksā nodokli, jo viņu ienākumi ir pietiekami zemi. Tā būtu arī vienkārša nodokļu sistēma – cilvēki bez lielas finanšu pratības spētu nokārtot saistības ar valsti.
Savukārt Baiba Strupiša, investīciju juriste, apšauba, vai solidaritātes nodoklim modernā sabiedrībā ir jēga un mērķis. Šī nodokļa pastāvēšana nodokļu sistēmā ir ļoti apšaubāma. Solidaritātes nodoklis rada Latvijai vairākus šķēršļus. Pirmkārt, zaudējam pievilcību, piesaistot augsti kvalificētu darbaspēku. Otrkārt, neņemam vērā to, ka darbaspēks ir mobils un strādā vairākās valstīs. Līdz ar to solidaritātes nodoklis ir ļoti neizdevīgs: no tāda paša atalgojuma, ko darba ņēmējs saņem ārvalstīs, Latvijā viņam atvelk daudz lielākus nodokļus.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresivitāti noteikti vajadzētu atstāt, taču tā būtu jāpārskata – jāizveido plašāka skala un vairākas gradācijas vai vairāki ienākumu grozi. Trīs IIN progresīvās likmes – 20%, 23% un 31,4%, kas patlaban noteiktas, ir ar gana lielu kāpumu. Tās varētu būt sadalītas daudz vienmērīgāk atkarībā no ienākuma līmeņiem, kas veicinātu sajūtu, ka nodokļu sistēma ir taisnīgāka. Piemēram, ja ieviestu 0% IIN likmi, tad nākamā likme varētu būt posmā starp 0% un 20%.
Ja cilvēkam, strādājot mazo nodokļu maksāšanas režīmā, piepeši ir jāsāk maksāt 20% IIN, skaidrs, ka tas ir liels lēciens. Var būt pat tā, ka saņemt vairāk viņam kļūst neizdevīgi. Tāpēc likmju groziem ir jābūt pārdomātiem, lai cilvēks būtu motivēts darba tirgū iet uz priekšu – soli pa solītim vairāk saņemt, uzņemoties vairāk pienākumu un atbildības. Esošā IIN likmju sistēma to neveicina.
Aija Kļavinska, Deloitte Latvia Nodokļu departamenta vecākā menedžere, savukārt vērtē, ka patlaban tautsaimniecība “kustas” krietni ātrāk nekā nodokļu sistēma, ņemot vērā, cik ātri attīstās tehnoloģijas un tiek ieviesti dažādi jauninājumi. Ja ir interesants pieprasījums, tirgus ekonomika reaģē uzreiz, rodas jauni produkti. Savukārt nodokļu ziņā nav padomāts, kā rīkoties šādos gadījumos – aplikt vai neaplikt ar nodokļiem, kurā valstī.
Ja nodokļu sistēma būs pietiekami vienkārša, tā kļūs elastīga, spēs pielāgoties un iet līdzi ekonomikai, kur tā virzās.
Baiba Strupiša arī norāda, ka dabas resursu nodoklis nav būtiski analizēts un pārskatīts ļoti sen. Ņemot vērā jaunos izaicinājumus klimata un ilgtspējas jomā, vajadzētu domāt par nopietnu šī nodokļa reformu. Tie ir jauni principi, kas izkristalizējušies ne tikai Eiropas, bet arī pasaules līmenī.
Piemēram, ja iedzīvotāji uzlabo sava nama energoefektivitāti, būtu jādomā, vai viņam nevar piešķirt kādu labumu ar IIN palīdzību? Modernā sabiedrībā būtu atsevišķi jādiskutē un jāanalizē dabas jautājumi. Tad arī būtu skaidrs, kāpēc ir vajadzīgs iepakojuma nodoklis vai kāds cits nodoklis.
Dabas resursu nodokļa jautājumā FICIL iesniegs atsevišķus ierosinājumus, bet galvenais – aicina uz nopietnu diskusiju un problēmas kompleksu skatījumu.
Visu diskusiju lasiet žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI janvāra numurā. Abonenti žurnālu var lasīt arī elektroniski šeit.
