0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

GRĀMATVEDĪBAValsts kontrole apkopojusi informāciju par 2023. gadā paveikto

Valsts kontrole apkopojusi informāciju par 2023. gadā paveikto

Pēc Valsts kontroles informācijas

Valsts kontrole 2023. gadā  pabeigusi 41 revīziju, no kurām 28 ir finanšu, 10 ir lietderības, divas – atbilstības un viena apvienotā revīzija. Finanšu revīziju ietvaros šogad publiskoti divi starpziņojumi. Darbs turpinās 40 revīziju ietvaros, no kurām 14 lietderības, viena situācijas izpēte un 25 finanšu revīzijas. 2023. gada griezumā publiskotās revīzijas JANVĀRĪ publiskota revīzija, kurā vērtēta tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošana. Secinājums – reforma netiek veikta atbilstoši Ministru kabinetā (MK) lemtajam, un sekmīgu vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidi apdraud resoriska pieeja un nepietiekama reformas uzraudzība. MARTĀ publiskota revīzija par valsts nekustamo īpašumu (NĪ) pārvaldīšanu –…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Nodokli
Foto: Unsplash.com

Valsts kontrole 2023. gadā  pabeigusi 41 revīziju, no kurām 28 ir finanšu, 10 ir lietderības, divas – atbilstības un viena apvienotā revīzija. Finanšu revīziju ietvaros šogad publiskoti divi starpziņojumi. Darbs turpinās 40 revīziju ietvaros, no kurām 14 lietderības, viena situācijas izpēte un 25 finanšu revīzijas.

2023. gada griezumā publiskotās revīzijas

Skarbi secinājumi pēc revīzijas par onkoloģiju – pašlaik Veselības ministrijas īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju.
Tam ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kā notiek ieteikumu ieviešana?

Pēc katras revīzijas Valsts kontrole sniedz un ar revidējamo institūciju saskaņo ieteikumus. Par ieteikumu ieviešanu atbild revidējamā institūcija, kurai ir pienākums periodiski ziņot Valsts kontrolei par progresu. Valsts kontrole veic pārbaudes un atzīst ieteikumu par ieviestu, ja praksē ir notikušas pārmaiņas, piemēram, novērsta nepilnība, pilnveidota esošā situācija, atrisināta revīzijā konstatētā problēma u.tml. Par situāciju konkrētā resorā vai attiecībā uz konkrēto revīziju Valsts kontrole regulāri informē SPIRK. Tāpat Valsts kontroles Ieteikumu ieviešanas platformā ir informācija par sniegtajiem ieteikumiem/ieviešanas statusu. Informāciju atjauno divas reizes gadā: 1. martā un 1. septembrī. Platformā var iepazīties ar ieteikumiem no revīzijām, kurās ir kaut viens neieviests ieteikums. Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanas rezultātā pastāvīgi tiek panākta finanšu atdeve – 2022. gadā tā bija 5,6 eiro uz katru Valsts kontroles darbībā ieguldīto eiro. Tā izpaužas kā budžeta ieņēmumu palielinājums vai izdevumu samazinājums vai kā tiešs ieguvums iedzīvotājiem, piemēram, ja samazinās maksa par kādu publisko pakalpojumu. Papildus ieteikumu ieviešanas rezultātā panāktā ietekme var radīt sabiedrībai arī citus būtiskus ieguvumus, kurus nevar izmērīt naudā, piemēram, publiskais pakalpojums var kļūt pieejamāks vai kvalitatīvāks vai pārvaldes process var kļūt atklātāks vai efektīvāks, samazinot birokrātiju.

Kā nosaka revīziju tēmas?

Veikt finanšu revīzijas Valsts kontrolei nosaka likums, savukārt lietderības un atbilstības revīziju tēmas Valsts kontrole izvēlas, pamatojoties uz jomu risku novērtējumu. Jomu risku vērtējums ir atkarīgs no Valsts kontroles redzējuma par nepilnībām politikas īstenošanā, finansēšanā, reformu ieviešanā, vadībā un uzraudzībā, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese un saņemtās sūdzības. Kopumā Valsts Kontrole risku novērtējumu veic aptuveni 112 jomām, revīzijas tēmu izvēloties galvenokārt augsta riska jomās un sabalansējot to ar tās rīcībā esošiem resursiem. Tāpat tiek vērtēts aspekts, vai konkrēta tēma/jautājums var ietekmēt sabiedrības uzticību publiskajai pārvaldei.

Sadarbība ar tiesībaizsardzības u.c. kompetentajām iestādēm atbildības piemērošanai

  • Valsts kontrolei ir pilnvaras pārbaudīt, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, kā arī sniegt ieteikumus, lai uzlabotu to pārvaldību. Valsts kontrolei nav tiesību sodīt, bet atbilstoši likumam par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem jāziņo atbildīgajām iestādēm un jāseko līdzi to izskatīšanai. Pērn:
  • tiesībaizsardzības iestādēs saistībā ar revīzijās konstatēto uzsākti pieci kriminālprocesi par iespējamu krāpšanu, dokumentu viltošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un citiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem; turpinās 44 kriminālprocesi (t.sk. 14 iztiesāšanas stadijā), kas pēc revīzijām uzsākti iepriekšējos gados;
  • stājies spēkā viens notiesājošs spriedums, ar kuru amatpersonai par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu piespriesta brīvības atņemšana uz trim gadiem un naudas sods 8600 eiro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus uz četriem gadiem;
  • uzsāktas pārbaudes par 9 iespējamajiem administratīvajiem pārkāpumiem, 7 amatpersonas sauktas pie administratīvās atbildības;
  • turpinājās lietvedība 19 iepriekš uzsāktajos procesos par revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Kopš 2019. gada Valsts kontrolei piešķirta zaudējumu piedziņas funkcija, un līdz šim valsts budžetā ir atgūti 88 366 eiro, turklāt 18 gadījumos valsts vai pašvaldības budžetos ir atlīdzināti revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīti zaudējumi vairāk nekā 18 251 eiro apmērā, nesākot zaudējumu atlīdzināšanas procesu. 2023. gadā valsts budžetā ir atgūti 22 086 eiro, bez tam četros gadījumos atlīdzināti revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīti 1751 eiro zaudējumi bez zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanas. Lasiet arī: