Valsts kontrole apkopojusi informāciju par 2023. gadā paveikto

2023. gada griezumā publiskotās revīzijas

• JANVĀRĪ publiskota revīzija, kurā vērtēta tiesu ekspertīžu institūta reformas īstenošana. Secinājums – reforma netiek veikta atbilstoši Ministru kabinetā (MK) lemtajam, un sekmīgu vienotās tiesu ekspertīžu iestādes izveidi apdraud resoriska pieeja un nepietiekama reformas uzraudzība.
• MARTĀ publiskota revīzija par valsts nekustamo īpašumu (NĪ) pārvaldīšanu – tajā konstatēti būtiski trūkumi gan politikas veidošanā, gan īpašumu pārvaldīšanā: NĪ pārvaldība notiek bez vienotas nozares politikas un sistēmiskas pieejas, savukārt pārvaldības centralizācija nozarēs – daļēja un nekonsekventa, trūkst pilnīgu, patiesu, aktuālu un vienkopus apkopotu datu u.c. Savukārt revīzijā par Latvijas derīgajiem izrakteņiem secināts, ka patlaban tos nepārvalda ilgtspējīgi un tas neveicina tautsaimniecības attīstību. Galvenie iemesli: trūkst visaptverošas stratēģijas, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju – nepilnīgi. Tāpat publiskota revīzija, kurā vērtēts, vai Latvijā izveidoti priekšnosacījumi, lai valsts un pašvaldību līmenī sistēmiski virzītos uz ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Lai gan Latvija tos apņēmās īstenot un apstiprināja jau pirms 7 gadiem, visos līmeņos nepieciešami būtiski pilnveidojumi, lai varētu novērtēt un parādīt mūsu valsts ieguldījumu un lai mērķus reāli sasniegtu.
• MAIJĀ publiskotas 27 finanšu revīzijas par iepriekšējā – 2022. gada – pārskatiem ministrijās un centrālajās iestādēs. Konstatēti divi problēmbloki: prioritāro pasākumu finansējuma plānošana un izlietojums, kā arī atlīdzības sistēmas reformas īstenošana. Likums Valsts kontrolei nosaka veikt finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās iestādēs, bet pašvaldībās – sadarbībā ar zvērinātajiem revidentiem, kurus piesaistījušas pašvaldības.
• JŪNIJĀ publiskotā revīzijā secināts, ka iedzīvotāju līdzdalība ir neizmantota iespēja kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai pašvaldībās. Proti, pašvaldībās daudzos iedzīvotājiem būtiskos jautājumos viņu līdzdalību neparedz, rezultātā pieņemot virkni nekvalitatīvu lēmumu ar augstu risku negatīvām sekām ilgtermiņā. Publiskota arī revīzija, kurā skatīts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās. Kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Savukārt finanšu revīzijā par Aizsardzības ministrijas 2023. gada pārskatu secināts, ka iepirkums par loģistikas pakalpojumu par pārtikas piegādi NBS vajadzībām organizēts, pārkāpjot aizsardzības resorā noteikto kārtību iepirkumu plānošanai un organizēšanai.
• JŪLIJĀ publiskotajā revīzijā par Latvijas Nacionālo arhīvu secināts, ka arvien nav izveidota efektīva pārvaldības sistēma, kas nodrošinātu elektronisko dokumentu, jo īpaši – valsts iestāžu informācijas sistēmās izkrāto datu, saņemšanu un uzglabāšanu.
• AUGUSTĀ publiskota revīzija par to, kā Latvijā pārvalda un īsteno LEADER un sabiedrības virzītu vietējo attīstību. Pēc revīzijas Valsts kontrole aicināja Zemkopības ministriju aktīvāk darboties, lai veicinātu vietējo rīcības grupu aktivitāti, kā arī aicina iedzīvotājus vairāk interesēties par ES pasākuma LEADER sniegtajām iespējām.
• SEPTEMBRĪ publiskotā revīzijā vērtēts, vai ir radīti priekšnoteikumi valsts pārvaldē strādājošo atbildības izvērtēšanai. Secinājums – atbildību vērtē, taču vērtēšana vienlīdz “nesasniedz” visus valsts pārvaldē strādājošos.

Skarbi secinājumi pēc revīzijas par onkoloģiju – pašlaik Veselības ministrijas īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju.

Tam ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

• OKTOBRĪ tradicionāli publiskots atzinums par Latvijas Republikas 2022.gada saimnieciskā gada pārskatu (SGP). Lai arī atzinums kā ik gadu ir ar iebildēm, paveicamie “mājasdarbi” ir ļoti skaidri, t.sk. jāturpina darbs pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu pārskata pilnveides. Bet revīzijā par  NBS rezerves sistēmu secināts, ka pēc profesionālā dienesta ieviešanas 2007. gadā priekšplānā ir bijušas citas NBS attīstības prioritātes un līdz šim mērķtiecīgi soļi turpmākai rezerves sistēmas attīstībai ir izpalikuši. Tādēļ strauji un mērķtiecīgi jāattīsta NBS rezerves sistēma. Publiskota arī revīzija par valstī īstenotiem inovāciju atbalsta pasākumiem, secinot, ka – lai arī atbalsts uzņēmējdarbības inovācijām ir plašs, sasniegtie rezultāti maz ietekmē uzņēmumu produktivitāti un konkurētspēju.
• NOVEMBRĪ publiskotajā revīzijā vērtēts, cik efektīvi pašvaldības iesaista iedzīvotājus fiziskajās aktivitātēs. Secinājums – lai arī Latvijā pašvaldībām ir lielas iespējas ietekmēt iedzīvotāju iesaisti fiziskajās aktivitātēs, līdz šim nav izdevies sasniegt visu vecumu un mērķgrupu iedzīvotājus. Publiskota arī revīzija par to, kā pašlaik Latvijā organizē pieaugušo izglītību – vai sasniedz tai izvirzītos mērķus un vai tā atbilst darba tirgus vajadzībām? Secināts, ka valsts atbalsts pārsvarā sasniedz jau labi izglītotus cilvēkus, nevis kritiskās mērķgrupas, kurām visvairāk nepieciešams apgūt darba tirgum vajadzīgās prasmes. Turklāt pārklājas par mācībām atbildīgo iestāžu – Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts izglītības attīstības aģentūras – funkcijas.
• DECEMBRĪ publiskota revīzija, kurā vērtēts, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu vadībā ir atbilstoša tiesību aktiem. Revīzijā secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi. Kopumā Valsts kontrole sniedza negatīvu atzinumu.

Kā notiek ieteikumu ieviešana?

Pēc katras revīzijas Valsts kontrole sniedz un ar revidējamo institūciju saskaņo ieteikumus. Par ieteikumu ieviešanu atbild revidējamā institūcija, kurai ir pienākums periodiski ziņot Valsts kontrolei par progresu. Valsts kontrole veic pārbaudes un atzīst ieteikumu par ieviestu, ja praksē ir notikušas pārmaiņas, piemēram, novērsta nepilnība, pilnveidota esošā situācija, atrisināta revīzijā konstatētā problēma u.tml. Par situāciju konkrētā resorā vai attiecībā uz konkrēto revīziju Valsts kontrole regulāri informē SPIRK. Tāpat Valsts kontroles Ieteikumu ieviešanas platformā ir informācija par sniegtajiem ieteikumiem/ieviešanas statusu. Informāciju atjauno divas reizes gadā: 1. martā un 1. septembrī. Platformā var iepazīties ar ieteikumiem no revīzijām, kurās ir kaut viens neieviests ieteikums. Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanas rezultātā pastāvīgi tiek panākta finanšu atdeve – 2022. gadā tā bija 5,6 eiro uz katru Valsts kontroles darbībā ieguldīto eiro. Tā izpaužas kā budžeta ieņēmumu palielinājums vai izdevumu samazinājums vai kā tiešs ieguvums iedzīvotājiem, piemēram, ja samazinās maksa par kādu publisko pakalpojumu. Papildus ieteikumu ieviešanas rezultātā panāktā ietekme var radīt sabiedrībai arī citus būtiskus ieguvumus, kurus nevar izmērīt naudā, piemēram, publiskais pakalpojums var kļūt pieejamāks vai kvalitatīvāks vai pārvaldes process var kļūt atklātāks vai efektīvāks, samazinot birokrātiju.

Kā nosaka revīziju tēmas?

Veikt finanšu revīzijas Valsts kontrolei nosaka likums, savukārt lietderības un atbilstības revīziju tēmas Valsts kontrole izvēlas, pamatojoties uz jomu risku novērtējumu. Jomu risku vērtējums ir atkarīgs no Valsts kontroles redzējuma par nepilnībām politikas īstenošanā, finansēšanā, reformu ieviešanā, vadībā un uzraudzībā, kā arī tiek ņemta vērā sabiedrības interese un saņemtās sūdzības. Kopumā Valsts Kontrole risku novērtējumu veic aptuveni 112 jomām, revīzijas tēmu izvēloties galvenokārt augsta riska jomās un sabalansējot to ar tās rīcībā esošiem resursiem. Tāpat tiek vērtēts aspekts, vai konkrēta tēma/jautājums var ietekmēt sabiedrības uzticību publiskajai pārvaldei.

Sadarbība ar tiesībaizsardzības u.c. kompetentajām iestādēm atbildības piemērošanai

• Valsts kontrolei ir pilnvaras pārbaudīt, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, kā arī sniegt ieteikumus, lai uzlabotu to pārvaldību. Valsts kontrolei nav tiesību sodīt, bet atbilstoši likumam par revīzijās konstatētajiem pārkāpumiem jāziņo atbildīgajām iestādēm un jāseko līdzi to izskatīšanai. Pērn:
• tiesībaizsardzības iestādēs saistībā ar revīzijās konstatēto uzsākti pieci kriminālprocesi par iespējamu krāpšanu, dokumentu viltošanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un citiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem; turpinās 44 kriminālprocesi (t.sk. 14 iztiesāšanas stadijā), kas pēc revīzijām uzsākti iepriekšējos gados;
• stājies spēkā viens notiesājošs spriedums, ar kuru amatpersonai par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu piespriesta brīvības atņemšana uz trim gadiem un naudas sods 8600 eiro, atņemot tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatus uz četriem gadiem;
• uzsāktas pārbaudes par 9 iespējamajiem administratīvajiem pārkāpumiem, 7 amatpersonas sauktas pie administratīvās atbildības;
• turpinājās lietvedība 19 iepriekš uzsāktajos procesos par revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu.

Kopš 2019. gada Valsts kontrolei piešķirta zaudējumu piedziņas funkcija, un līdz šim valsts budžetā ir atgūti 88 366 eiro, turklāt 18 gadījumos valsts vai pašvaldības budžetos ir atlīdzināti revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīti zaudējumi vairāk nekā 18 251 eiro apmērā, nesākot zaudējumu atlīdzināšanas procesu. 2023. gadā valsts budžetā ir atgūti 22 086 eiro, bez tam četros gadījumos atlīdzināti revīzijā konstatētas nelikumīgas rīcības rezultātā radīti 1751 eiro zaudējumi bez zaudējumu atlīdzināšanas procesa uzsākšanas. Lasiet arī:

• Kādas būs nodokļu maksātāju pārbaudes, ko kopīgi veiks vairāku valstu ieņēmumu dienesti?
• Vai pašvaldības izpilddirektoram pienākas papildu atlīdzība par iestādes vadīšanu?
• Pašvaldībām būtiski samazina administratīvo slogu teritorijas attīstības plānošanā