Valsts ieņēmumu dienests(VID) ir izskatījis sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturto daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi: 1) preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru; 2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti. Iesniedzējs ir viens no vadošajiem tirdzniecības uzņēmumiem materiālu un piegāžu pakalpojumu jomā, kurš saviem klientiem nodrošina pilnīgu, kvalitatīvu, daudzpusīgu preču sortimentu un pakalpojumus. Iesniedzējs iesniegumā min piemēru, ka Iesniedzēja veikalā vēršas citas Eiropas Savienības dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa maksātājs ar vēlmi iegādāties preci. Pircējs ierodas Iesniedzēja veikalā ar savu transportu un vēlas to transportēt uz savu mītnes valsti saviem spēkiem. Iesniedzējs lūdz Valsts ieņēmumu dienestam sniegt uzziņu par sekojošajiem jautājumiem: 1. Vai Iesniedzējam ir jāpieprasa no klientiem un jāglabā dokumenti, kas apliecina citas Eiropas Savienības dalībvalsts klienta nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru uz darījumu brīdi; ja ir jāglabā, tad kādā formā ir jābūt minētajiem dokumentiem? 2. Kādi konkrēti dokumenti tiek uzskatīti par preču transporta pavaddokumentiem Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtās daļas izpratnē? 3. Vai ir pietiekami, ja preču pavadzīmē-rēķinā tiek norādīts galamērķis cita dalībvalstī, un identificējoši dati par transportlīdzekli, nesastādot atsevišķu preču pavadzīmi (CMR) 19.05.1956. Ženēvas konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) izpratnē, lai darījumam tiktu piemērota pievienotās vērtības nodokļa 0 procenta likme? 4. Kādiem preču transporta pavaddokumentiem ir jābūt Iesniedzēja rīcībā, ja ar citas Eiropas savienības dalībvalsts klientu tiek slēgts darījums, kuram tiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa 0 procenta likme? 5. Vai Iesniedzējs un pircējs var sastādīt preču pavadzīmi (CMR) 19.05.1956. Ženēvas konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) izpratnē, ja saņēmējs un pārvadātājs ir viena un tā pati persona - pircējs, un netiek veikts kravas pārvadājums par atlīdzību; ja nevar, tad kā ir noformējams preču transporta pavaddokuments, lai darījumam tiktu piemērota pievienotās vērtības nodokļa 0 procenta likme? VID attiecībā uz iesniegumā uzdoto pirmo jautājumu paskaidro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 5.panta pirmajā daļā noteikts, ka ar nodokli apliekamie darījumi ir šādi saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi: 1) preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā un preču eksports) par atlīdzību; 2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību; 3) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā par atlīdzību. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtajai daļai nodokļa 0 procentu likmi piemēro preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā, ja tiek izpildīti abi šie nosacījumi: 1) preču transporta pavaddokumentos un nodokļa rēķinā norādītais preču saņēmējs ir uzrādījis preču piegādātājam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru; 2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti. Tādējādi tiesības piemērot preču piegādei pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturto daļu pastāv, ja ir izpildīti abi Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtajā daļā minētie nosacījumi. Līdz ar to, Iesniedzējam atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtajai daļai tiesības piemērot preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi pastāv, ja preču saņēmējs ir uzrādījis Iesniedzējam darījuma brīdī derīgu citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numuru un preces ir nosūtītas no iekšzemes uz galamērķi citā dalībvalstī, un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta pavaddokumenti. Tādējādi Iesniedzēja pienākums pārbaudīt darījuma brīdī uzrādīto preču saņēmēja, t.i., citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numura derīgumu, izriet no tiesībām piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā, jo jebkurš atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa ir atkāpe no vispārējā principa. Atbilstoši Padomes 2010.gada 7.oktobra regulas Nr.904/2010 par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā 31.panta pirmajai daļai katras dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai personām, kas iesaistītas preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā Kopienas iekšienē, un nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību un kas sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, radio un televīzijas apraides pakalpojumus un elektroniski sniegtus pakalpojumus, jo īpaši tādus pakalpojumus, kas paredzēti Direktīvas 2006/112/EK II pielikumā, ir atļauts šādu darījumu nolūkos elektroniski iegūt jebkuras konkrētas personas PVN identifikācijas numura derīguma, kā arī attiecīgā vārda/nosaukuma un adreses apstiprinājumu. Šī informācija atbilst datiem, kas minēti 17.pantā. Turklāt Padomes 2010.gada 7.oktobra regulas Nr.904/2010 par administratīvo sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā 31.panta otrajā daļā noteikts, ka katra dalībvalsts elektroniski sniedz personas, kurai piešķirts PVN identifikācijas numurs, vārda/nosaukuma un adreses apstiprinājumu atbilstīgi valsts datu aizsardzības noteikumiem. Iesniedzējs darījuma brīdī var pārbaudīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa maksātāja pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numura derīgumu, izmantojot Eiropas Savienības izveidoto pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas sistēma (VIES), kas atrodama Eiropas Komisijas mājas lapā. Iesniedzējs darījumā brīdī pārbauda citas Eiropas Savienības dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numuru derīgumu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapu un Eiropas Savienības dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas sistēmu (VIES) (http://www6.vid.gov.lv/VID_PDB/VIES). Gadījumā, ja pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas sistēmas (VIES) sniegtā informācija nesniedz Iesniedzējam nepieciešamo informāciju par konkrētā citas dalībvalsts nodokļa maksātāja reģistrācijas numura derīguma pārbaudi, Iesniedzējam ir tiesības vērsties Valsts ieņēmumu dienesta Centrālās informācijas apmaiņas daļā. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtību regulējošie normatīvie akti nenosaka reģistrētam nodokļa maksātājam dokumenta, kas apliecina citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa maksātāja pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numura derīgumu, formu un glabāšanas kārtību Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punkts noteikts, ka preču piegāde ir darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu; par preču piegādi uzskata arī darījumus ar: a) nekustamo īpašumu vai tā daļu, b) elektroenerģiju, gāzi, siltumenerģiju, apkuri, ūdeni, tvaiku un dzesēšanas enerģiju. Savukārt preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 21.punktu ir preču piegāde, ja preces no vienas dalībvalsts nosūta vai transportē uz citu dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu veic preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā. Atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 31.panta pirmajai daļai preču piegādes brīdis ir brīdis, kad faktiski tiek veikta preču piegāde, bet ne vēlāk par brīdi, kad preces ir saņēmis preču saņēmējs, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Turklāt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 31.panta trešajā daļā noteikts, ja preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā notiek pastāvīgi ilgstošā periodā un pārsniedz vienu kalendāra mēnesi, uzskata, ka darījums ir noticis katra kalendāra mēneša beigās līdz laikam, kad preču piegāde ir pilnībā pabeigta. Tādējādi, piemērojot Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtās daļas 1.punktā noteikto, ievēro Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1.panta 20.punktā minēto, ka preču piegāde ir īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu. Ņemot vērā minēto, secināms, ka preču piegāde (tai skaitā preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā) ir notikusi tad, kad pircējam ir nodotas preces un pārgājušas visas īpašuma tiesības uz šīm precēm, ieskaitot visus riskus attiecībā uz tām, atbilstoši konkrētā līguma nosacījumiem, un preču saņemšana ir apstiprināta preču transporta pavaddokumentos. Savukārt Pievienotās vērtības nodokļa likuma 51.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka nodokļa 0 procentu likmi nepiemēro, ja reģistrēts nodokļa maksātājs, kurš ir veicis darījumu, kam atbilstoši šā likuma 43., 44., 45., 46., 47. un 48.pantam piemērojama nodokļa 0 procentu likme, nevar uzrādīt preču eksportu apliecinošus dokumentus vai dokumentus, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu. Attiecībā uz iesniegumā uzdoto otro, trešo, ceturto un piekto jautājumu VID paskaidro Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 „Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kartība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai” (turpmāk – Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumi Nr.17) 18.punktam par dokumentiem, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, ir izmantojami:

– preču eksporta, importa un tranzīta kravu pārvadājumiem, kā arī kravas ekspedīcijas pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar preču importu, eksportu un tranzītu, – starptautiskais kravas transporta pavaddokuments vai tā kopija (tai skaitā CMR, starptautiskā dzelzceļa transporta pavadzīme, konosaments, gaisa pārvadājuma pavadzīme) vai atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā noformēta muitas deklarācija, kas apliecina preču ievešanu Eiropas Savienības teritorijā (iekšzemē) vai to izvešanu no Eiropas Savienības teritorijas (no iekšzemes), kā arī līgumi, kas noslēgti ar trešo valstu vai trešo teritoriju personām (transporta pakalpojuma pasūtītājiem), dokumenti, kas apliecina samaksu par minētajiem pakalpojumiem, vai citi dokumenti, kas nepārprotami apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību;
– tranzīta kravas pārvadājumam, ja, veicot tranzīta kravas pārvadājumu, Latvijas Republikas muitas teritorijā tiek mainīts tranzīta kravas pārvadātājs, – starptautiskā kravas transporta pavadzīme (vai tās kopija), kurā norādīta tranzīta kravas iekraušanas vieta trešajās valstīs vai trešajās teritorijās un tās izkraušanas vieta Latvijas Republikas muitas teritorijā, kā arī citi dokumenti (vai to kopijas) ar muitas iestādes apstiprinājumu (tai skaitā iekšējā transporta pavadzīme tranzīta pārvadājumiem, muitas tranzīta deklarācija), kuros norādīti transportlīdzekļa identifikācijas dati, tranzīta kravas preču kods un daudzums un kuri apliecina kravas pārvadātāja maiņu Latvijas Republikas muitas teritorijā;
– transporta pakalpojumiem, kas sniegti, piegādājot eksportam paredzētās preces uz ostām, ja uzsākta preču izvešanas procedūra saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās, – starptautiskā preču transporta pavadzīme ar muitas iestādes apstiprinājumu par kravas ievešanu muitas teritorijā vai brīvajā zonā un eksporta procedūras veikšanu vai izvešanas muitas deklarācija, kas noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem muitas jomā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 3.janvāra noteikumu Nr.17 19.punktu, lai apliecinātu preču eksportu un nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, katrā konkrētā gadījumā līdztekus šo noteikumu 16. un 18.punktā minētajiem dokumentiem var izmantot arī citus dokumentus, kuri nepārprotami apliecina eksporta faktu un nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu. Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 35.¹¹punktam, lai noteiktu preču izcelsmi un piederību preču saņemšanas un izsniegšanas vietās, izmanto preču piegādes dokumentu. Preču piegādes dokuments ir dokuments, kurš apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu un kurā ir ietverti vismaz šādi dokumenta rekvizīti un informācija:

1) preču nosūtītāja (izsniedzēja) nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā), bet, ja preču nosūtītājs (izsniedzējs) ir fiziska persona, – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts);
2) preču izsniegšanas vietas adrese;
3) dokumenta veida nosaukums;
4) dokumenta reģistrācijas datums;
5) dokumenta reģistrācijas numurs;
6) preču saņēmēja nosaukums (firma), reģistrācijas numurs (Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienestā), bet, ja preču saņēmējs ir fiziska persona, – vārds, uzvārds un personas kods (ja personai tāds ir piešķirts), preču saņemšanas vietas adrese;
7) preču nosaukums, mērvienība un daudzums;
8) attiecīgā saimnieciskā darījuma vai darbības apraksts (piemēram, preču piegāde (pārdošana) citam uzņēmumam, pārvietošana starp uzņēmuma struktūrvienībām);
9) atsauce uz citu dokumentu (ja tāds ir), kurā atrodama informācija, kas nepieciešama saimnieciskā darījuma novērtēšanai naudas izteiksmē (piemēram, attiecīgs līgums);
10) paraksts.

Tādējādi preču piegādes dokuments apliecina preču izcelsmi un piederību preču izsniegšanas un saņemšanas vietā. Turklāt Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 „Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” 35.¹⁸punktā noteikts, ka preču piegādes dokumentu var nesagatavot, ja preču pārvietošana (kravas transportēšana) starptautiskajos vai iekšzemes darījumos notiek, pamatojoties uz starptautiskajiem vai iekšzemes pārvadājumu dokumentiem, kuri noformēti atbilstoši attiecīgiem likumiem vai konvencijām (turpmāk – pārvadājumu dokuments). Tādējādi preču piegādes un saņemšanas fakta apliecināšanai var nesagatavot preču piegādes dokumentu, ja preču pārvietošana notiek, pamatojoties uz starptautiskajiem vai iekšzemes pārvadājumu dokumentiem, kuri noformēti atbilstoši attiecīgiem likumiem vai konvencijām. Saskaņā ar 1956.gada 19.maija Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR) (turpmāk – konvencija) 1.pantu, konvencija tiek piemērota katram līgumam par kravu pārvadājumiem ar autotransportu par atlīdzību, kad līgumā norādītās kravas nosūtīšanas un saņemšanas vietas atrodas divās dažādās valstīs, no kurām vismaz viena ir konvencijas līgumslēdzēja valsts neatkarīgi no līgumslēdzējas puses (nosūtītājs un pārvadātājs) dzīves vietas un nacionalitātes. Atbilstoši konvencijas 4.pantam pārvadājuma līgums tiek apstiprināts, noformējot pavadzīmi (turpmāk – CMR pavadzīme). Savukārt konvencijas 6.pantā ir noteikts, kāda informācija ir norādāma CMR pavadzīmē. Līdz ar to starptautisko autopārvadājumu līgums jeb CMR pavadzīme ir noteikta vienošanās starp kravas nosūtītāju un kravas pārvadātāju par atlīdzību veikt kravas pārvadājumu pakalpojumu. No iesniegumā sniegto faktu izklāsta izriet, ka preču saņēmējs – citas Eiropas Savienības dalībvalsts nodokļa maksātājs, saņem preces Iesniedzēja veikalā iekšzemē un pats nodrošina šo preču transportēšanu uz galamērķi savā valstī, līdz ar to par preču pārvietošanu (transportēšanu) nav noformējama CMR pavadzīme. Tādējādi iesniegumā minētajā konkrētajā situācijā preču piegādes un saņemšanas fakta apliecināšanai Iesniedzējam ir jānoformē preču piegādes dokuments atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumu Nr.585 “Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju” prasībām. Tātad, Iesniedzēja rīcībā esošais preču piegādes dokuments, kas noformēts par preču nosūtīšanu no iekšzemes uz galamērķi citā Eiropas Savienības dalībvalstī un apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu, ir izmantojams par pierādījumu tam, ka preces ir nosūtītas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti. Ja preču saņēmējs ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrēts nodokļa maksātājs, tad, izpildoties iepriekš minētajiem nosacījumiem, Iesniedzējam ir tiesības šai preču piegādei piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi.

Uzņēmējdarbības formas izvēle
Transfertcenas un biznesa ilgtspēja
Bēru pabalsts, ko izmaksā darba devējs
Zini darījuma partneri!

VID uzziņa par preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā apliecinošiem dokumentiem

PVN deklarācijas par iepriekšējo taksācijas gadu iesniegšana

Gada darbības pārskata iesniegšanas termiņš sociālajiem uzņēmumiem

Paziņojums VID par sezonas laukstrādnieku ienākumu

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €