0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASPauž bažas par ES un ASV tirdzniecības līguma ietekmi uz darba tiesību standartiem un Latvijas ekonomiku

Pauž bažas par ES un ASV tirdzniecības līguma ietekmi uz darba tiesību standartiem un Latvijas ekonomiku

Trešdien, 18.februārī, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē deputāti apstiprināja Latvijas prezidentūras mandātu, kas dod tiesības strādāt pie topošā Eiropas Savienības (ES) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) brīvās tirdzniecības līguma. Līgums būs abpusējs kompromiss, tomēr tas nemazināšot ES noteiktās prasības, tostarp attiecībā uz pārtikas drošumu un kvalitāti - pārtikas piedevu un augšanas hormonu izmantošanu, kā arī ģenētiski modificēto organismu riskiem, komisijas sēdē solīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Nevalstisko organizāciju (NVO) un sociālo partneru pārstāvji komisijas sēdē centušies kliedēt izskanējušās bažas par līguma tapšanu slepenībā, paužot gandarījumu, ka sarunas kļuvušas caurskatāmākas. Vienlaikus tika vērsta uzmanība uz nepieciešamību līdz ar līguma noslēgšanu nemazināt…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
ASV un ESTrešdien, 18.februārī, Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē deputāti apstiprināja Latvijas prezidentūras mandātu, kas dod tiesības strādāt pie topošā Eiropas Savienības (ES) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) brīvās tirdzniecības līguma. Līgums būs abpusējs kompromiss, tomēr tas nemazināšot ES noteiktās prasības, tostarp attiecībā uz pārtikas drošumu un kvalitāti - pārtikas piedevu un augšanas hormonu izmantošanu, kā arī ģenētiski modificēto organismu riskiem, komisijas sēdē solīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Nevalstisko organizāciju (NVO) un sociālo partneru pārstāvji komisijas sēdē centušies kliedēt izskanējušās bažas par līguma tapšanu slepenībā, paužot gandarījumu, ka sarunas kļuvušas caurskatāmākas. Vienlaikus tika vērsta uzmanība uz nepieciešamību līdz ar līguma noslēgšanu nemazināt darba tiesību standartus. Tāpat NVO un sociālo partneru pārstāvji pauda gandarījumu, ka tiks veikts pētījums par ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Komisijas sēdē piedalījās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji. Paredzēts, ka līguma noslēgšanas gadījumā tiks mazināti administratīvie šķēršļi, netarifu barjeras, kā arī izmaksas, tāpat ASV liberalizēs ievedmuitas tarifus, tostarp saplāksnim un finiera plātnēm, sintētisko pavedienu dzijai un stikla šķiedrai, kā arī tiks mazināti tarifi Latvijas pārtikas eksportspējīgajiem uzņēmumiem, tostarp tādiem produktiem kā šokolāde, gaļa, dzērieni un piena produkti. Tāpat paredzami citi ieguvumi. Līdz šim notikušas astoņas sarunu kārtas, Latvijas prezidentūras laikā pavisam plānotas divas, taču kopējais sarunu kārtu apjoms nav ierobežots, deputātiem sacīja E.Rinkēvičs, norādot, ka sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu plānots noslēgt 2016.gada nogalē. Līguma noslēgšanas gadījumā tā būs pasaulē lielākā divpusējā tirdzniecības vienošanās. ES un ASV brīvās tirdzniecības līgums tiek saistīts ar daudz un dažādiem riskiem - ne tikai pārtikas un medicīnas standartu pazemināšanu, bet arī pārāk lielu priekšrocību piešķiršanu ietekmīgām korporācijām uz vides aizsardzības, darba drošības un citu svarīgu standartu rēķina. Šos riskus varētu radīt ieguldījumu aizsardzības princips, kas paredz, ka - ja investors uzskata, ka valsts rīcība samazina viņa gaidāmo peļņu, tad viņš var valsti par to iesūdzēt tiesā. Tādējādi investora peļņa tiek pasludināta prioritāra pār valsts tiesībām vispārējā sabiedrības labuma vārdā to ierobežot.