0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSEAugstākās tiesas pētījumā analizēta tiesu prakse kukuļošanas krimināllietās

Augstākās tiesas pētījumā analizēta tiesu prakse kukuļošanas krimināllietās

Formulējot apsūdzību krimināllietās par kukuļdošanu un kukuļņemšanu, ne vienmēr tiek ievērota Kriminālprocesa likuma prasība norādīt katra inkriminētā noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju, kā arī judikatūrā vairākkārt ietvertie norādījumi par apsūdzības konkrētību - secināts juridisko zinātņu doktores Valentijas Liholajas sadarbībā ar Augstāko tiesu veiktajā tiesu prakses apkopojumā "Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 320., 321., 322., 323.panta", informē Tieslietu ministrija. Tiesu prakses apkopojuma atziņas īpaši aktuālas pēc augstu amatpersonu apsūdzības kukuļņemšanā. Kā norādīts pētījumā, apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt, ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet kādas konkrēti izdarītas darbības tai tiek…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

aploksneFormulējot apsūdzību krimināllietās par kukuļdošanu un kukuļņemšanu, ne vienmēr tiek ievērota Kriminālprocesa likuma prasība norādīt katra inkriminētā noziedzīga nodarījuma faktiskos apstākļus, kas nosaka juridisko kvalifikāciju, kā arī judikatūrā vairākkārt ietvertie norādījumi par apsūdzības konkrētību - secināts juridisko zinātņu doktores Valentijas Liholajas sadarbībā ar Augstāko tiesu veiktajā tiesu prakses apkopojumā "Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 320., 321., 322., 323.panta", informē Tieslietu ministrija.

Tiesu prakses apkopojuma atziņas īpaši aktuālas pēc augstu amatpersonu apsūdzības kukuļņemšanā.

Kā norādīts pētījumā, apsūdzībai jābūt tādai, lai apsūdzētā persona varētu zināt, ne tikai par kāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu tā tiek apsūdzēta, bet kādas konkrēti izdarītas darbības tai tiek inkriminētas uzrādītās apsūdzības ietvaros. Apsūdzībai jābūt tādai, kas pilnībā ļauj izprast tās būtību, nemeklējot papildu izskaidrojumus krimināllietās - norādīts apkopojuma rekomendācijās.

Tiesu prakses analīzei Augstākās tiesas Judikatūras nodaļa bija atlasījusi 85 pirmās instances tiesas spriedumus, kas pieņemti vienā apgabaltiesā un 26 rajona (pilsētas) tiesās 2012.-2014.gadā. Analizēti arī apelācijas un kasācijas instances nolēmumi šajās lietās. Apkopojuma secinājumi un rekomendācijas apspriestas un akceptētas Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesnešu kopsapulcē.

Apkopojumā norādīti arī citi vērā ņemami nosacījumi, uzrādot apsūdzību un arī iztiesājot šīs kategorijas krimināllietas. Uzsvērts, ka kukuļņemšanu var izdarīt tikai valsts amatpersona, līdz ar to pareizai nodarījuma kvalifikācijai nozīme ir pie atbildības saucamās personas statusa noskaidrošanai un pamatošanai. Tāpat, kvalificējot kukuļņemšanu, ir būtiski noskaidrot kukuļa priekšmeta pieņemšanas laiku, jo Krimināllikumā ir diferencēta atbildība par kukuli-pateicību un kukuli-uzpirkšanu, pēdējā gadījumā nosakot to bargāku. Secināts, ka praksē nevienveidīgi tiek risināts jautājums par to, ar kuru brīdi kukuļņemšana un kukuļdošana uzskatāmas par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu, kā arī sniegtas rekomendācijas, kad noziedzīgais nodarījums kvalificējams kā kukuļņemšana, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kā nodalāma kukuļa pieprasīšana no kukuļa izspiešanas, kā norobežojama kukuļņemšana un dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Pētījums "Tiesu prakse krimināllietās pēc Krimināllikuma 320., 321., 322., 323.panta" pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses pētījumi/ Krimināltiesības.

Tiesu prakses apkopojums  izstrādāts projekta "Tiesu sistēmas dalībnieku un citu juridisko profesiju pārstāvju starpdisciplināras mācības par finanšu un ekonomisko noziegumu izcelsmi un tiesu praksi" ietvaros pēc Latvijas Tiesnešu mācību centra pasūtījuma. Projektu finansē Eiropas Komisijas Iekšlietu direktorāta Noziedzības novēršanas un apkarošanas programma; līdzfinansē Latvijas Tiesnešu mācību centrs, Latvijas Republikas Prokuratūra, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Zvērinātu advokātu padome. Materiāls nevar tikt uzskatīts par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.