Šā gada 1.janvārī spēkā stājās Brīvprātīgā darba likums. Latvijas Jaunatnes padome (LJP) vērsusi uzmanību uz vairākiem neskaidriem aspektiem jaunajā likumā un izstrādājusi informatīvo materiālu brīvprātīgā darba organizētājiem darbam ar jauniešiem. 

Likums paredz dažādas jauniešu vecumu grupas ar dažādām tiesībām strādāt brīvprātīgo darbu:

• Līdz 13 gadu vecumam personas nevar tikt iesaistītas brīvprātīgo darbā ne ar, ne bez likumiskā pārstāvja piekrišanas
• No 13 līdz 16 gadiem veci jaunieši brīvprātīgo darbu var veikt, ja likumiskais pārstāvis devis rakstveida piekrišanu
• No 16 līdz 18 gadus veci jaunieši brīvprātīgo darbu var veikt no mācībām brīvajā laikā
• Pilngadību sasniegušām personām brīvprātīgā darba veikšanai nav ierobežojumu

Nosacījums, ka brīvprātīgo darbu var veikt no mācībām brīvajā laikā nozīmē, ka mācību stundu laikā brīvprātīgo darbu veikt nedrīkst. 2011.gada 1.februārī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumiem Nr.89 “Kārtība, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi” teikts, ka skolu vadība un administrācija nosaka kārtību par izglītojamo atbrīvošanu no mācību stundām. Ja mācību iestādes vadītājs nepiekrīt izglītojamā dalībai konkrētajā pasākumā, brīvprātīgā darba organizators nav tiesīgs konkrēto nepilngadīgo jaunieti šajā darbā nodarbināt. 

Organizējot brīvprātīgo darbu, brīvprātīgā darba organizētājam ir pienākums pārzināt arī darba vidi regulējošos tiesību aktus, lai izprastu atšķirības starp nodarbinātību un brīvprātīgo darbu. LJP vērš uzmanību, ka iesaistot nepilngadības personas brīvprātīgajā darbā, jāņem vērā citi bērnu tiesību regulējošie normatīvie akti, jo īpaši “Bērnu tiesību aizsardzības likums”. Svarīgi pievērst uzmanību arī “Noteikumiem par darbiem, kuros atļauts nodarbināt bērnus vecumā no 13 gadiem”.