0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLS Ar informatīvu kampaņu atgādina par trauksmes cēlēju aizsardzību

Ar informatīvu kampaņu atgādina par trauksmes cēlēju aizsardzību

Pēc Valsts kancelejas informācijas

Viens no Valsts kancelejas informatīvās kampaņas “Darbinieks nav nieks” mērķiem ir rosināt biežāk primāri izmantot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu. Tādam kopš 2019. gada 1. maija jābūt visās iestādēs, kā arī uzņēmumos un citās organizācijās privātajā sektorā, kuros ir vismaz 50 darbinieku. Gandrīz Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk nekā puse nezina, ko darīt, ja darbavietā novēroti pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības intereses, un tikai katrs desmitais ir cēlis trauksmi par darbavietā novērotajām nelikumībām, liecina 2020. gada novembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti*: No 2019. gada 1. maija, kad stājās…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

9 € / mēnesī*

Pirmās 15 dienas bez maksas

Abonēt

*Abonements tiek atjaunots automātiski, līdz izvēlaties to pārtraukt
 Esi BilancePLZ abonents?
Pieslēgties

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

Attēls: Valsts kanceleja

Viens no Valsts kancelejas informatīvās kampaņas “Darbinieks nav nieks” mērķiem ir rosināt biežāk primāri izmantot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu. Tādam kopš 2019. gada 1. maija jābūt visās iestādēs, kā arī uzņēmumos un citās organizācijās privātajā sektorā, kuros ir vismaz 50 darbinieku.

Gandrīz Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk nekā puse nezina, ko darīt, ja darbavietā novēroti pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības intereses, un tikai katrs desmitais ir cēlis trauksmi par darbavietā novērotajām nelikumībām, liecina 2020. gada novembrī veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti*:

No 2019. gada 1. maija, kad stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, paredzot mehānisma izveidi kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai, līdz 2019. gada beigām saņemti 435 iesniegumi. No tiem par trauksmes celšanas būtībai atbilstošiem atzīti 119 – tātad tikai mazliet vairāk nekā ceturtā daļa. Sabiedrībā ir vēlme novērst dažādas nelikumības, par ko liecina2020. gada statistika par saņemto iesniegumu skaitu un trauksmes celšanas būtībai atbilstošo ziņojumu īpatsvaru šobrīd tiek apkopota un tiks publicēta šī gada pirmajā ceturksnī.

Pilnīga izpratne par trauksmes celšanu Latvijā vēl jāveido: 8% aptaujāto atzīst, ka nezina, kas ir trauksmes celšana, bet 36% uzskata, ka trauksmes celšana ir ziņošana par personīgu interešu aizskārumu vai nesaskaņām darbavietā, par draugu, paziņu, kaimiņu vai kolēģu interešu aizskārumu.

Trauksmes celšanas likums neattiecas uz privātu nesaskaņu risināšanu vai personisku interešu aizsardzību.

Celt trauksmi – tas nozīmē neklusēt, ja darba vidē sastopamies ar sabiedrības intereses aizskarošiem pārkāpumiem, bet atkarībā no situācijas vērst uz to darba devēja, atbildīgo valsts institūciju vai, tiem nereaģējot, piemēram, žurnālistu uzmanību.  Trauksmes celšanas galvenais uzdevums nav sodīt, bet iespējami efektīvi reaģēt uz pārkāpumu un savlaicīgi problēmu novērst, iesaistoties sabiedrībai.

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, visbiežāk trauksmi var un vajag celt par tādiem pārkāpumiem kā korupcija (90%), amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa izmantošana (87%) un valsts naudas vai mantas izšķērdēšana (86%). Par to liecina arī trauksmes cēlēju ziņojumu raksturs: 2020. gadā visvairāk – 36 iesniegumi – nonākuši Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēmis 18 iesniegumu, Valsts darba inspekcija – 8, bet Iepirkumu uzraudzības birojs – 7 iesniegumus, kas atbilst trauksmes celšanas pazīmēm. Joma, kurā visbiežāk tiek celta trauksme, ir izvairīšanās no nodokļu samaksas – gandrīz trešā daļa jeb 30,7% gadījumu.

Kā liecina aptauja, iekšējo trauksmes celšanas mehānismu šobrīd izmantotu katrs ceturtais. Tikpat daudzi izvēlētos iespēju ar trauksmes celšanas ziņojumu vērsties uzreiz kompetentajā iestādē, un tāda pati aptaujāto daļa izmantotu iespēju trauksmes celšanas ziņojumu iesniegt tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv.

Jebkurš no šiem veidiem ir pareizs. Tomēr trauksmes celšana uzņēmuma iekšienē var palīdzēt problēmu novērst daudz ātrāk, nekā ejot garāko ceļu un uzrunājot kompetentās iestādes. Ja šādas sistēmas darbavietā nav, cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, vai jūtas apdraudēts, tad ir svarīgi informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida,” uzsver Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante labas pārvaldības jautājumos.

Saskaņā ar aptaujas datiem kopumā 48% iedzīvotāju zinātu, kā rīkoties, novērojot nelikumības darbavietā. 14% aptaujāto par novērotajiem pārkāpumiem darbavietās nav ziņojuši, jo netic, ka kaut kas mainīsies. Tomēr lielākā daļa jeb 45% ir pārliecināti, ka trauksmes celšana var palīdzēt atrisināt kādu Latvijas sabiedrībai nozīmīgu problēmu.

Vairāk informācijas par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzības garantijām, kā arī kompetento iestāžu saraksts pieejams interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv.

*Aptauju 2020. gada novembrī veicis Norstat, aptaujājot 1001 Latvijas iedzīvotāju 18–64 gadu vecumā.

Kļūda rakstā? Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pareizrakstības kļūdas ziņojums

Redaktoriem tiks nosūtīts šāds teksts: