Saeima 20. decembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz, ka medicīnas darbiniekiem virsstundu skaits turpmākos trīs gadus nevar pārsniegt 16 stundas nedēļā jeb 64 stundas mēnesī, kas ir divas reizes vairāk, nekā to pieļauj Darba likums. Virsstundu darbs pieļaujams tikai ar ārstniecības personas piekrišanu un šāds regulējums pieļaujams uz laiku līdz 2021.gada 31.decembrim. Ar likuma grozījumiem tiek atcelts normālais pagarinātais darba laiks.

Lai palielinātu mediķu darba samaksu, 13. decembrī pieņemti arī grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas stājaās spēkā  20. decembrī un nosaka valdībai uzdevumu rast finansējumu mediķu atalgojuma palielināšanai turpmākos trīs gadus par vidēji 20%. Valdība, sagatavojot 2019. gada budžetu un vidējā termiņa budžeta ietvaru, jāparedz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā: 2019.gadā - 87,48 miljonus eiro, 2020.gadā - 191,22 miljonus eiro, bet 2021.gadā - 314,6 miljonus eiro.

Savukārt 18. decembrī valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība", kas noteic palielināt ārstniecības personu darba samaksu par 20% jau no nākamā gada 1.janvāra. Noteikumos mainīta ārstniecības personu zemākā mēnešalgas likme par slodzi. Tā palielināta visām mediķu grupām. Piemēram, sertificēta ārsta un zobārsta zemākā mēnešalga pieaugs par 180 eiro no 899 eiro līdz 1079 eiro. Savukārt sertificētas māsas un ārsta palīga zemākā mēnešalga no 595 eiro tiks palielināta līdz 714 eiro, kas ir par 119 eiro vairāk.

Nacionālais veselības dienests, slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, paredzēs līgumā nosacījumu finansējumu novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz 4 vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas.