Atzīst likuma „Par nodokļiem un nodevām” regulējumu attiecībā uz atkārtotiem nodokļu pārkāpumiem par neatbilstošu Satversmei
Pēc Satversmes tiesas un sprieduma informācijas
Satversmes tiesa 3. maijā nosprieda, ka Latvijas Republikas Satversmei neatbilst norma, kas atkārtotā nodokļu pārkāpuma lietā liek uzskatīt personu par vainīgu iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lēmums par šo nodokļu pārkāpumu ir pārsūdzēts tiesā un tiesas spriedums par to vēl nav stājies spēkā. Atgādinām, ka Satversmes tiesas 1. kolēģija 2022. gada 14. jūnijā ierosināja lietu „Par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam”. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrā daļa noteic: „Atkārtotais nodokļu pārkāpums ir…
Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu
Foto: Mikhail Nilov from PexelsSatversmes tiesa 3. maijā nosprieda, ka Latvijas Republikas Satversmei neatbilst norma, kas atkārtotā nodokļu pārkāpuma lietā liek uzskatīt personu par vainīgu iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lēmums par šo nodokļu pārkāpumu ir pārsūdzēts tiesā un tiesas spriedums par to vēl nav stājies spēkā.
Atgādinām, ka Satversmes tiesas 1. kolēģija 2022. gada 14. jūnijā ierosināja lietu „Par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam”.
Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrā daļa noteic: „Atkārtotais nodokļu pārkāpums ir nodokļu pārkāpums, kas atbilst šādām pazīmēm:
1) iepriekšējais nodokļu pārkāpums ir konstatēts nodokļu revīzijas (audita) laikā, kas ir pabeigta, un šis nodokļu pārkāpums ir izdarīts ne vēlāk kā triju gadu laikā no atkārtota nodokļu pārkāpuma izdarīšanas brīža;
2) lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie šā likuma 32. pantā noteiktās atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir stājies spēkā un kļuvis neapstrīdams vai tas ir pārsūdzēts tiesā;
3) atkārtoto nodokļu pārkāpumu nodokļu administrācija administratīvajā aktā ir pamatojusi ar to pašu likuma normu vai ar šo normu saistītu normatīvo aktu, vai, ja likumā un normatīvajos aktos ir izdarīti grozījumi, ar normām, kas ir analoģiskas iepriekšējā nodokļu pārkāpuma pamatošanai administratīvajā aktā minētajām normām.”
Satversmes tiesā lieta bija ierosināta pēc Augstākās tiesas pieteikuma. Tās izskatīšanā ir administratīvā lieta, kas ierosināta pēc juridiskās personas pieteikuma par Valsts ieņēmumu dienesta izdota administratīvā akta, ar kuru uz apstrīdētās normas pamata tai noteikts pienākums maksāt soda naudu par atkārtotu nodokļu pārkāpumu, atcelšanu. Augstākās tiesas ieskatā apstrīdētā norma, kas prezumē, ka persona ir izdarījusi iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, pat tad, ja par to notiek tiesvedība un galīgais tiesas spriedums vēl nav stājies spēkā, pārkāpj nevainīguma prezumpciju, ko noteic Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrais teikums.
Apstrīdētā norma paredz, ka viena no atkārtota nodokļu pārkāpuma pazīmēm var būt arī tāda, ka lēmums par nodokļu revīzijas (audita) rezultātiem, ar kuru nodokļu maksātājs saukts pie atbildības par iepriekšējo nodokļu pārkāpumu, ir pārsūdzēts tiesā, bet tiesvedības process šajā lietā vēl nav noslēdzies ar spēkā stājušos tiesas spriedumu. Saskaņā ar apstrīdēto normu nodokļu administrācijai un tiesai ir jābalstās uz iepriekšējā nodokļu pārkāpuma lietā izdarīto secinājumu par nodokļu maksātāja vainu, lai gan tas nav konstatēts vēl ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu.
Savukārt Satversmes 92. panta otrais teikums, kas ietver nevainīguma prezumpciju, attiecas arī uz situāciju, kad tiek izdarīts priekšlaicīgs secinājums par personas vainu iepriekšējā nodarījumā, lai gan tā izskatīšana līdz galam nav pabeigta. Tādējādi nevainīguma prezumpcija aizsargā personu no tās atzīšanas par vainīgu līdz brīdim, kad likumā noteiktajā kārtībā ir konstatēta tās vaina.
Satversmes tiesa savā spriedumā secināja, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 92. panta otrā teikuma ietvaram, jo prezumē faktu, ka nodokļu maksātājs izdarījis iepriekšēju nodokļu pārkāpumu, lai gan lēmums par soda naudas noteikšanu ir pārsūdzēts un galīgais tiesas spriedums par to vēl nav stājies spēkā, un tādējādi apstrīdētā norma skar nevainīguma prezumpciju. Tiesa arī secināja, ka ņemot vērā soda naudas par nodokļu pārkāpumu funkcijas un to, kā šīs soda naudas noteikšanas finansiālās sekas ietekmē nodokļu maksātāju, konstatējot atkārtotu nodokļu pārkāpumu saskaņā ar apstrīdēto normu, nevainīguma prezumpcija jāievēro nodokļu soda naudas noteikšanā par atkārtotu nodokļu pārkāpumu.
Vienlaikus tiesa secināja, ka nepastāv efektīvi mehānismi personas tiesību tikt uzskatītai par nevainīgu atkārtotā nodokļu pārkāpuma izdarīšanā aizsardzībai, iekams nav noslēdzies administratīvais process iepriekšējā nodokļu pārkāpuma lietā. Tāpat arī tiesai un iestādei šobrīd nav juridiska pamata apturēt atkārtotā nodokļu pārkāpuma lietas izskatīšanu, līdz stājas spēkā nolēmums iepriekšējā nodokļu pārkāpuma lietā.
Līdz ar to Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma neatbilst Satversmei un zaudē spēku no sprieduma publicēšanas dienas, bet attiecībā uz personām, kurām apstrīdētā norma ir piemērota un kuras šā sprieduma spēkā stāšanās dienā ir uzsākušas un turpina savu pamattiesību aizsardzību ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, Satversmes tiesa atzina, ka apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no šo personu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.
wpDiscuz
Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī Pirmās 30 dienas tikai par 1 €
Mēs izmantojam nepieciešamās sīkdatnes, lai analizētu apmeklējuma plūsmu un nodrošinātu savu interneta resursu pieejamību. Mēs analizējam, kā lietotāji izmanto mūsu interneta resursus un dalāmies ar datiem ar sociālo tīklu, reklāmas un datu analītikas partneriem, kas var izmantot šo informāciju, sniedzot savus pakalpojumus.Lasīt vairāk ...
Turpinot lietot mūsu tīmekļa vietni, jūs apstiprināt mūsu sīkdatnes. Apstiprināt visas
Ja vēlaties mainīt savus sīkdatņu iestatījumus, klikšķiniet uz PERSONALIZĒT, lai sniegtu kontrolētu piekrišanu.
Sīkdatnes
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili ir mazi teksta faili, ko var izmantot tīmekļa vietnēs, lai lietotāja pieredzi padarītu efektīvāku.
Likums nosaka, ka mēs varam saglabāt sīkfailus jūsu ierīcē, ja tie ir pilnīgi nepieciešams šīs vietnes darbībai. Citu veidu sīkfailiem ir nepieciešama jūsu atļauja.
Šī vietne izmanto dažādu veidu sīkdatnes. Daži sīkfaili tiek izvietoti pēc trešās puses pakalpojumiem, kas parādās mūsu lapās.
Jūs varat jebkurā laikā mainīt vai atsaukt savu piekrišanu, izmantojot mūsu tīmekļa vietnes sadaļu Sīkdatņu deklarēšana.
Personas datu apstrādes politikā varat uzzināt, kas mēs esam, kā jūs varat ar mums sazināties un kā mēs apstrādājam personas datus.
Jūsu piekrišana attiecas uz šādām jomām: www.plz.lv
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
Statistikas sīkfaili palīdz tīmekļa vietņu īpašniekiem izprast, kā apmeklētāji mijiedarbojas ar tīmekļa vietnēm, vācot un anonīmi pārskatot informāciju.
Mārketinga sīkfaili tiek izmantoti, lai sekotu līdzi apmeklētājiem tīmekļa vietnēs. Nolūks ir parādīt atbilstošas un atsevišķus lietotājus interesējošas reklāmas, tādējādi tās ir daudz izdevīgākas izdevējiem un trešo personu reklāmdevējiem.
Satversmes tiesa 3. maijā nosprieda, ka Latvijas Republikas Satversmei neatbilst norma, kas atkārtotā nodokļu pārkāpuma lietā liek uzskatīt personu par vainīgu iepriekšējā nodokļu pārkāpuma izdarīšanā, lai gan lēmums par šo nodokļu pārkāpumu ir pārsūdzēts tiesā un tiesas spriedums par to vēl nav stājies spēkā. Atgādinām, ka Satversmes tiesas 1. kolēģija 2022. gada 14. jūnijā ierosināja lietu „Par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrās daļas 2. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam”. Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 32.4 panta otrā daļa noteic: „Atkārtotais nodokļu pārkāpums ir…
