IEVADKOMENTĀRS

Vita Zariņa: Visi uz gadskārtējo konferenci!
Rudens lieliem soļiem ienācis mūsu dzīvē, un tas nozīmē, ka drīz būs 24. novembris un notiks žurnāla Bilance gadskārtējā konference, kurā varēsiet satikt svarīgus politikas veidotājus: pārstāvjus no Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Citadeles bankas un, protams, mūsu jaukos, ārkārtīgi kompetentos rakstu autorus un lektorus. Ne mazāk svarīgi ir satikt vienam otru un parunāt savā starpā ne tikai par aktuālo grāmatvedībā, bet vispār par dzīvi… Tāpēc vēl ir pēdējā iespēja pieteikties konferences apmeklējumam. 

BILANCE PĒTA

Ikars Kubliņš: Kāpēc biznesam Latvijā trūkst finansējuma? RAKSTS LASĀMS IKVIENAM
Piekļuve ārējam finansējumam ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstībai. Latvijas informatīvajā telpā, meklējot cēloņus ekonomikas atpalicībai no Lietuvas un Igaunijas, kā viens no iemesliem tiek piesaukta arī biznesa kreditēšana. Uzņēmēji pauduši viedokli, ka izdevīgus (vai pat vispār jebkādus) kredītus nevar saņemt, jo banku sektorā trūkst konkurences, savukārt bankas uzsver, ka pašiem uzņēmumiem nepietiek kredītspējas. Kam vairāk taisnības un ko būtu iespējams darīt, lai situāciju ar ārējā finansējuma piekļuvi Latvijas uzņēmējdarbībā uzlabotu?

Aiga Pelane: Rīgai nepieciešams pamatīgs uzrāviens  RAKSTS LASĀMS IKVIENAM
Latvijas galvaspilsēta Rīga, neskatoties uz ļoti redzamu vizuālo un arī ekonomisko atpalicību no abām pārējām Baltijas valstu galvaspilsētām, tomēr joprojām ir Baltijas lielākā pilsēta vismaz iedzīvotāju skaita ziņā. Cilvēkresursu pieejamība ir ļoti būtisks faktors, uz kā var būvēt tālāko pilsētas attīstību un atgūt ekonomiskās līderpozīcijas Baltijas reģionā. Tiesa, kā norāda eksperti, tas būs iespējams, ja vien tuvāko gadu laikā beidzot mainīsies sapratne, kāda īsti loma lielai pilsētai ir valsts ekonomikā un ka Rīga nav ne «ūdensgalva», ne arī «putekļsūcējs», kas neļauj attīstīties reģioniem, bet gan tieši pretēji — visas valsts ekonomiskās attīstības dzinējspēks. 

NODOKĻI

Ieva Liepiņa: Nodokļu reformas ēnā
Kopš 2022. gada nogales valsts finanšu politikas veidotāji sola vērienīgu nodokļu reformu. Ņemot vērā, ka 2024. gada 1. janvārī sagaidīsim likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 30. gadadienu, savukārt 2024. gada 1. aprīlī — likumam «Par nodokļiem un nodevām» apritēs 29 gadi, pārdomāta un apjomīga nodokļu sistēmas reforma fiziski un morāli novecojušajai nodokļu normatīvajai bāzei būtu vairāk nekā nepieciešama.

Aiva Liakovičus: Kas jāzina par nodokļu maksāšanas kārtību, pieņemot darbā ārvalstnieku
Brīvā darbaspēka kustība, kad darbinieki tiek nosūtīti strādāt uz citām valstīm vai Latvijas uzņēmumi uzaicina pie sevis darbā nerezidentus, ir būtisks un aktuāls jautājums gan ekonomikas, gan darba tirgus kontekstā. Šāda darba mobilitāte ir kļuvusi par parastu praksi globālajā ekonomikā, kas rada gan iespējas, gan arī izaicinājumus kā uzņēmumiem, tā darbiniekiem, nereti kļūstot par īstu galvlauzi uzņēmuma grāmatvežiem un finanšu nodaļu vadītājiem. Šie izaicinājumi ietver, pirmkārt, jau to, kā piemērojami nodokļi un sociālās iemaksas: nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu normatīvie akti atšķiras starp valstīm. Kad uzņēmumi nosūta savus darbiniekus darbā uz ārzemēm vai uzaicina nerezidentus darbā pie sevis, viņiem jāievēro un jāsaprot gan mītnes zemes, gan darba uzaicinātāja valsts nodokļu likumi un noteikumi. Tas ietver gan darbinieku ienākuma nodokļus, gan uzņēmuma peļņas nodokļus, gan sociālās iemaksas. 

Maija Grebenko: Kāpēc darba devēja ziņojuma informācija var nesakrist ar paziņojumā par fiziskajai personai izmaksātajām summām norādīto
Kopš brīža, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā darbā uzsāka piemērot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), gandrīz visa informācija (kura ir VID interešu lokā) tiek sagatavota elektroniski, un to savāc, pārbauda, uzkrāj, kontrolē un analizē ne jau «dzīvie» ierēdņi, bet EDS. Protams, šāda kārtība ir loģiska, jo nodokļu maksātāju ir tūkstošiem, un rezultāti vajadzīgi laikus, nevis kaut kad. 

GRĀMATVEDĪBA

Ilvija Ozoliņa: Uzņēmuma saimnieciskajā darbībā izmantotā autotransporta uzskaites kārtība
Iepriekšējā Bilances numurā apskatīju autotransporta iegādes variantus un to uzskaites kārtību. Šajā rakstā ar piemēriem parādīšu, kādas darbības grāmatvedībā jāveic, iegādāto transportlīdzekli izmantojot saimnieciskajā darbībā.

Inese Helmane: Darījumus apliecinošie dokumenti — kādos gadījumos var nelietot kases aparātu
Darījumu apliecinošs dokuments ir dokuments, kas apliecina par darījumu saņemto samaksu. Tas ir kases čeks, Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēta numurētā kvīts vai numurētā biļete, kuru noformēšanas un izsniegšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība». Valsts ieņēmumu dienesta informatīvajā seminārā «Kas jāzina, tirgojoties izbraukumā, internetā vai papildu tirdzniecības vietā» Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Oksana Hvaleja akcentēja, kas ir VID reģistrējamie darījumu apliecinošie dokumenti un kādos gadījumos var nelietot kases aparātu, tā vietā izsniedzot VID reģistrētu numurētu kvīti.

FINANSES

Ita Bekerta: Elektromobiļi uzņēmuma finanšu un nodokļu uzskaitē
Aizvien vairāk aktualizējas jautājums par elektroauto piedāvāto priekšrocību izmantošanu un izmaksu samazinājumu uzņēmumā. Kas ir elektroauto «medus»: 1) automobilis ir draudzīgs videi, jo nerada piesārņojumu, 2) tam ir augstāks komforta līmenis, jo klusāks, 3) atļauts pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām, 4) atsevišķas autostāvvietas ir par brīvu, 5) par iebraukšanu Jūrmalā nav jāmaksā, 6) ir atbrīvojums no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa, 7) kā enerģijas avotu izmanto elektrību, kuru var «paņemt» arī no visparastākās kontaktligzdas. Tas viss apžilbina uzņēmējus, kuri vēlas ietaupīt, būt zaļi domājoši un ērti pārvietoties pa pilsētu, kur sastrēgumu dēļ zaudē laiku un arī naudu, ja brauc ar auto, ko darbina iekšdedzes dzinējs. Līdz ar to pieaug elektromobiļu skaits, ko uzskatāmi var redzēt CSDD apkopotajā informācijā.

ATTĪSTĪBA

Ilze Palmbaha–Zvirbule: Mākslīgā intelekta rīku izmantošana uzņēmumu finanšu datu analīzē un prognozēšanā
Mūsdienu uzņēmējdarbības vide piedāvā jaunas izaugsmes un inovāciju iespējas, un viens no spilgtākajiem šīs attīstības avotiem ir mākslīgais intelekts (MI). Izmantojot algoritmus un mašīnmācīšanās tehnoloģijas, MI spēj apstrādāt milzīgus datu apjomus, atklāt modeļus un tendences, kā arī veikt precīzas prognozes. Šīs spējas ir izrādījušās neatsveramas finanšu datu analīzē un prognozēšanā, palīdzot uzņēmumiem gūt dziļāku izpratni par savu finanšu veselību un veicinot labāku lēmumu pieņemšanu.

ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM

Maija Grebenko: Uzņēmuma darbinieks valsts aizsardzības militārajā dienestā

Diemžēl atbildes uz lasītāju jautājumiem ne vienmēr ir atrodamas vienuviet kādā normatīvajā aktā. Grāmatvežiem bez attiecīgas pieredzes dažreiz ir grūti pieņemt lēmumu jautājumā, ar kuru viņš vēl nebija sastapies. Īpaši tas izpaužas brīžos, kad notiek kārtējā nodokļu reforma un problēmas atrisināšana saistīta ar grozījumiem dažādos normatīvajos aktos.

NODERĪGI

Inese Helmane: Kas ir struktūrvienība un kad tā jāreģistrē VID
Tiesiskie akti nosaka nodokļu maksātājam pienākumu norādīt saimnieciskās darbības veikšanas vietu, ja tā ir ārpus nodokļu maksātāja juridiskās adreses, tostarp tiešsaistes platformā. Ja uzņēmums, saimnieciskās darbības veicējs vai individuālais komersants saimniecisko darbību veic ārpus savas reģistrētās adreses, šo vietu sauc par struktūrvienību. Izšķir četrus struktūrvienību veidus: saimnieciskās darbības vieta; tīmekļvietne vai mobilā aplikācija; izbraukuma pakalpojums; struktūrvienība ārvalstī.

«BILANCES AKADĒMIJA» PIEDĀVĀ

E-semināri un kursi novembrī

Abonenti var lasīt žurnāla nozīmīgākos rakstus arī portālā BilancePLZ, saglabāt tos ar grāmatzīmi savā portāla profilā, sašķirot pa mapēm, kas izveidotas pēc pašu ieskatiem un šķirstīt žurnāla līdz šim izdoto numuru arhīvu.

BILANCES numuru E-ARHĪVS

Interesenti var izvēlēties, kā abonēt un lasīt BILANCI – to iespējams saņemt gan drukātā veidā savā pastkastītē, gan lasīt e-vidē portālā tiešsaistē, gan izvēlēties Grāmatveža komplektu vai Bilances Zelta komplektu, kam arī iespējams gan papīra, gan elektroniskais formāts. Uzziniet vairāk, kādas iespējas piedāvā katrs no variantiem!