0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-ŽURNĀLS BILANCEBILANCES RAKSTIDepozīta sistēmas ieviešana ēdināšanas uzņēmumā

Depozīta sistēmas ieviešana ēdināšanas uzņēmumā

Inga Jefrēmova, Mg. proj. mgmt., SIA Mergera valdes locekle, Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas biedre

  Depozīta sistēma ir mūsdienīgs veids, kā cīnīties ar dabas piesārņošanu un mudināt uzņēmējus domāt ilgtspējīgi. Latvijā depozīta sistēma darbojas tikai pirmo pilno gadu — kopš 2022. gada, un tā pakāpeniski tiek papildināta, nosakot jaunus iepakojumus, kuriem piemērojama depozīta maksa. Likumsakarīgi, ka rodas arī jautājumi un izaicinājumi kā depozīta sistēmu ieviest uzņēmumā. Šajā rakstā autore apskatīs sava klienta izaicinājumus un arī grāmatvedības nianses, kas saistītas ar depozīta sistēmu, taču raksts var noderēt arī citiem nelieliem…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCE par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BILANCE abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
 
Depozīta sistēmas ieviešana ēdināšanas uzņēmumā
Foto: © seventysix – stock.adobe.com
Inga Jefrēmova,Mg. proj. mgmt., SIA Mergera valdes locekle, Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu asociācijas biedre
Inga Jefrēmova,
Mg. proj. mgmt., SIA Mergera
valdes locekle, Latvijas Republikas ārpakalpojuma grāmatvežu
asociācijas biedre
Foto: Aivars Siliņš

Depozīta sistēma ir mūsdienīgs veids, kā cīnīties ar dabas piesārņošanu un mudināt uzņēmējus domāt ilgtspējīgi. Latvijā depozīta sistēma darbojas tikai pirmo pilno gadu — kopš 2022. gada, un tā pakāpeniski tiek papildināta, nosakot jaunus iepakojumus, kuriem piemērojama depozīta maksa. Likumsakarīgi, ka rodas arī jautājumi un izaicinājumi kā depozīta sistēmu ieviest uzņēmumā. Šajā rakstā autore apskatīs sava klienta izaicinājumus un arī grāmatvedības nianses, kas saistītas ar depozīta sistēmu, taču raksts var noderēt arī citiem nelieliem ēdināšanas uzņēmumiem, kuriem nav pienākuma no gala patērētāja atpakaļ pieņemt depozīta iepakojumu. 

Klienta situācija

Neliels ēdināšanas uzņēmums, kuram nav pienākuma no klientiem pieņemt atpakaļ depozīta iepakojumus, līdz šim depozīta maksas atspoguļošanai grāmatvedībā izmantoja tam speciāli izveidotu grāmatvedības kontu. Klientiem dzērieni tiek pasniegti iepakojumā, jo tas atbilst uzņēmējdarbības specifikai, un dzērienu iepakojums ir rūpīgi izvēlēts ar dizainu, galvenokārt mazas stikla pudelītes. Savukārt klientu līdzi nepaņemtos depozīta iepakojumus uzņēmumā atstāja par «tējas naudu» darbiniekiem. Taču, sākot ar 2023. gada 1. jūliju, depozīta maksa ir jāpiemēro arī sīrupa pudelēm, ko klientiem neizsniedz. Tāpat, attīstot depozīta sistēmu, radīsies arī citi iepakojumi, kurus klientiem neizsniegs. Vietas trūkuma dēļ nav iesējams uzglabāt lielu apjomu ar iepakojumu, vai arī, lai to šķirotu. Tāpēc līdzšinējā kārtība vairs neder, un ir jāmeklē cits risinājums, kā uzņēmumā veiksmīgi ieviest depozīta sistēmu. Papildu izaicinājumu rada arī tas, ka lauku reģionā taromātā nodotā depozīta iepakojuma kuponu nevar izņemt skaidrā naudā, bet ar to var tikai norēķināties par precēm veikalā. Uzņēmumā depozīta sistēmu vērtē pozitīvi un uzskata par vajadzīgu, lai mazinātu atkritumu radīto piesārņojumu pasaulē, un tieši tādēļ tas meklē risinājumus, kā depozīta sistēmu veiksmīgi ieviest savā uzņēmumā.

Depozīta sistēma

Iepakojuma likums nosaka, ka depozīta iepakojumu ir pienākums pieņemt no galalietotāja, ja valstspilsētā tirgotājiem tirdzniecības zāles platība ir, sākot no 300 kvadrātmetriem, savukārt citās administratīvajās teritorijās, — sākot no 60 kvadrātmetriem. Savukārt Ministru kabineta noteikumi Nr. 519 «Depozīta sistēmas darbības noteikumi» noteic, kuriem iepakojumiem piemēro depozīta sistēmu. 2022. gadā depozīta sistēmā bija iekļauts stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) iepakojums, kuros iepildīti bezalkoholiskie, visa veida alus un citi alkoholiskie (ar alkohola saturu līdz 6%) dzērieni, bet pats iepakojums ir marķēts ar Latvijas depozīta zīmi. Savukārt, sākot ar 2023. gadu, depozīta sistēmā ir iekļauts arī sīrupa un alkoholisko kokteiļu, kas veidoti uz spirta bāzes (ar alkohola saturu līdz 15%), stikla, plastmasas (PET) un skārdeņu iepakojumi, kā arī visu veidu alkoholisko dzērienu PET pudeles vai skārdenes, kas ir marķētas ar Latvijas depozīta zīmi. Depozīta maksa par depozīta iepakojuma vienību Latvijā ir 10 centi. 

Risinājums

Autore kopā ar uzņēmēju ir apspriedusi vairākus veidus, kā konkrētajā uzņēmumā veiksmīgi ieviest depozīta sistēmu, un kopīgi arī ir nonākts pie plāna, kā to ieviest. Uzņēmuma līdzšinējā pieredze rāda, ka lielākā daļa klientu neizvēlas iepakojumu ņemt līdzi pat tad, ja par to ir samaksāta depozīta maksa. Tādēļ uzņēmumā ir nolemts arī turpmāk klientiem dzērienus pasniegt iepakojumos, taču, lai depozīta sistēmas ieviešana atbilstu spēkā esošajam normatīvajam regulējumam, uzņēmumā tiks izstrādāts nolikums par depozīta sistēmas ieviešanu. Nolikumā paredzēts aprakstīt kārtību, kā klientiem tiek pasniegti dzērieni, kā notiek iepakojuma apsaimniekošana un kā informācija tiek atspoguļota grāmatvedībā.

SIA Depozīta Iepakojuma Operators (DIO) kopā ar Latvijas Restorānu biedrību ir izstrādājuši HoReCa nozares (viesnīcas, restorāni, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi) labās prakses vadlīnijas attiecībā uz depozīta iepakojumu apriti. Vadlīnijas paredz, ka gadījumā, ja ēdināšanas vietā iepakojums nonāk klienta rīcībā, depozīta maksa var tikt iekļauta rēķinā. Savukārt, ja dzēriens tiek ieliets glāzē vai izlietotā tara klienta rīcībā nenonāk, depozīta maksu par šo dzērienu uzņēmums neiekasē (https://depozitapunkts.lv/izstradati-ieteikumi-depozita-iepakojumu-apri). Tādēļ pieņemts lēmums arī turpmāk klientiem dzērienus pasniegt gan ielietus glāzēs, gan iepakojumā kopā ar glāzi, bet dzērienu kartēs sniegt informāciju, ka dzēriena iepakojums ir uzņēmuma īpašums, ja vien par to netiek veikta depozīta maksa. Klienti, informējot uzņēmuma darbiniekus, varēs veikt depozīta maksu un iepakojumu ņemt līdzi. Turklāt, ņemot vērā, ka uzņēmuma tirdzniecības zāle ir neliela, darbiniekiem ir iespējams izkontrolēt, lai klienti, dodoties prom, līdzi nepaņem iepakojumu, par kuru nav veikta depozīta maksa.

Autore par vislabāko risinājumu uzskata DIO piedāvāto pakalpojumu ēdināšanas nozares uzņēmumiem — depozīta iepakojumu bez maksas savākt no uzņēmuma un samaksu par izlietoto iepakojumu veikt ar pārskaitījumu. Lai izmantotu DIO pakalpojumu, uzņēmumam ir jāveic savāktā iepakojuma šķirošana atbilstoši DIO izstrādātajai rokasgrāmatai: 

  • plastmasas un metāla iepakojums jāievieto atsevišķos lielajos maisos; 
  • vienreiz lietojamais stikla iepakojums jāievieto mazajā maisā;
  • universālais iepakojums, kas paredzēts atkārtotai lietošanai un ir attiecīgi marķēts, jāievieto tam paredzētajā transporta kastē;
  • individuālā dizaina atkārtoti lietojamais iepakojums, kas paredzēts atkārtotai lietošanai un ir attiecīgi marķēts, jāievieto tam paredzētajā transporta kastē.

Diemžēl konkrētajam uzņēmumam vietas trūkuma dēļ šis pakalpojums neder, jo ne vien ir jāveic iepakojuma šķirošana, bet ir arī noteikts minimālais izvešanas daudzums, kas ir astoņas transportēšanas vienības jeb astoņi maisi, un trīs kastes atbilst vienai transportēšanas vienībai (https://depozitapunkts.lv/horeca). Konkrētajā uzņēmumā pieņemts lēmums, ka depozīta iepakojumu uzņēmums pats nogādās kādā no depozīta pieņemšanas vietām un saņemto kuponu tas izsniegs kā saimniecisko avansu uzņēmuma avansa norēķina personai. 

Depozīta sistēmas uzskaite grāmatvedībā

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) metodisko materiālu «Depozīta sistēmas ietvaros veikto maksājumu uzskaite un nodokļu piemērošana» tirgotājiem, atspoguļojot grāmatvedībā darījumus ar depozīta sistēmu, jāievēro finanšu pārskatu sagatavošanas vispārīgie principi, tai skaitā bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņos summas jānorāda, ņemot vērā saimniecisko darījumu saturu un būtību. Depozīta maksa jeb 10 centi ir drošības nauda, ko ražotājs iekasē no tirgotāja, savukārt tirgotājs iekasē no gala patērētāja.

Autore klientiem, kuri ir depozīta sistēmas dalībnieki, ir izveidojusi atsevišķu bilances kontu — 235x, kurā uzskaita darījumus ar depozīta iepakojumu. Rakstā piedāvāts apskatīt grāmatojumu piemērus, kurus autore izmanto savā praksē. Saņemot iepakojumos, kuriem ir piemērojama depozīta maksa, veic grāmatojumu: 

Summa Debets Kredīts
Preču vērtība ar PVN  7xxx — preces 531x — norēķini ar piegādātājiem vai 214x — avansa maksājumi par krājumiem 
Depozīta maksa 235x — depozīta maksa

Pārdodot klientam dzērienu iepakojumā, par kuru ir samaksāta depozīta maksa, veic attiecīgu grāmatojumu:

Summa Debets Kredīts
Preču vērtība  231x — norēķini ar pircējiem vai  26xx — kase/banka/maksājuma kartes 6110 — ieņēmumi no pamatdarbības
Depozīta maksa 235x — depozīta maksa

PVN maksātājiem abos apskatītajos piemēros papildus ir jāizdala PVN, ņemot vērā, ka, saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 39. panta trešās daļas 3. punktu, ar nodokli apliekamajā darījuma vērtībā neiekļauj maksu par dzērienu atkārtoti lietojamo iepakojumu, kam piemērota depozīta sistēma.

Vēl svarīgi ņemt vērā, ka elektroniskajā ierīcē vai iekārtā depozīta maksu par pārdoto iepakojumu reģistrē kā darījumu un uzskaita atsevišķā nodaļā, piemēram, «Depozīta maksa», un kases čekā to norāda atsevišķi. Depozīta maksas vērtību iekļauj elektroniskajā ierīcē vai iekārtā reģistrēto darījumu kopsummas (Grand total) vērtībā.

Savukārt, nododot iepakojumus depozīta iepakojuma pieņemšanas vietās, saņemto kuponu izsniedzot kā saimniecisko avansu, veic grāmatojumu:

Summa Debets Kredīts
Kupona vērtība  238x — norēķini ar norēķinu personām 235x — depozīta maksa

Avansa norēķinu persona ar kuponu var iegādāties preces uzņēmuma saimnieciskās darbības vajadzībām vai to apmainīt pret skaidru naudu, ja tas ir iespējams. Par izlietoto avansu atskaitās un grāmatojumus veic saskaņā ar uzņēmuma izstrādātajiem iekšējiem normatīvajiem aktiem. Savukārt to depozīta iepakojumu, kuru kaut kādu iemeslu dēļ nevar nodot, ir jāutilizē, bet grāmatvedībā, iesniedzot iekšējo attaisnojuma dokumentu, to attiecina uz izdevumiem un veic grāmatojumu:

Summa Debets Kredīts
Nenodotā iepakojuma vērtība 7xxx — pārējie saimnieciskās darbības izdevumi 235x — depozīta maksa

Ņemot vērā, ka depozīta sistēma Latvijā darbojas īsu brīdi, autore pieļauj, ka depozīta sistēmas ieviešana dažādu nozaru uzņēmumos ir izaicinājums. Tieši tādēļ ir svarīgi dalīties savā pieredzē, lai būtu pietiekami daudz informācijas un piemēru, no kuriem katrs uzņēmums var izveidot sev vislabāko depozīta sistēmas ieviešanas modeli, kas atbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un palīdz sasniegt kopīgo mērķi — mazināt atkritumu radīto piesārņojumu pasaulē.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2023. gada oktobra (502.) numurā.

Jūs arī varētu interesēt: