Eiropas Savienība (ES), ASV un Lielbritānija piemērojusi jaunas sankcijas pret Krieviju par tās īstenoto karu Ukrainā.

ES sankcijas

Eiropas Savienības Padome 28. februārī vienojusies piemērot ierobežojošos pasākumus, kas saistīti ar aviāciju un finansēm.

ES dalībvalstis atteiks atļauju nolaisties to teritorijā, pacelties no tās vai pārlidot to jebkuram gaisa kuģim, ko izmanto Krievijas gaisa pārvadātāji, tostarp kā komercpārvadātāji, jebkuram Krievijā reģistrētam gaisa kuģim vai jebkuram Krievijā nereģistrētam gaisa kuģim, kas pieder kādai Krievijas juridiskai vai fiziskai personai, ko tā fraktē vai citādi kontrolē.

Turklāt būs aizliegts veikt darījumus ar Krievijas Centrālo banku vai jebkuru juridisku personu, vienību vai struktūru, kas rīkojas Krievijas Centrālās bankas vārdā vai vadībā.

Savukārt 25. februārī ES noteica sankcijas pret Krievijas Federācijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas Federācijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Individuālas sankcijas

Papildus Krievijas prezidenta un ārlietu ministra līdzekļu iesaldēšanai ES noteiks ierobežojošus pasākumus pret Krievijas Federācijas Valsts drošības padomes locekļiem, kuri atbalstīja to, ka Krievija nekavējoties atzīst abas Ukrainas Doneckas un Luhanskas apgabalu valdības nekontrolētās teritorijas par neatkarīgiem subjektiem. Sankcijas tiks arī attiecinātas uz atlikušajiem Krievijas Valsts domes deputātiem, kuri ratificēja valdības lēmumu, kas ietverts Sadraudzības, sadarbības un savstarpējas palīdzības līgumā starp Krievijas Federāciju un abiem subjektiem.

Turklāt ES vērsīsies arī pret tām personām, kuras veicināja Krievijas militāro agresiju no Baltkrievijas.

Ekonomiskās sankcijas

• Finansiālās sankcijas

Pieņemtā pakete vēl vairāk paplašina esošos finanšu ierobežojumus, tādējādi ierobežojot Krievijas piekļuvi svarīgākajiem kapitāla tirgiem. Tāpat aizliedz ES tirdzniecības vietās kotēt Krievijas valstij piederošu vienību kapitāldaļas un sniegt pakalpojumus attiecībā uz tām. Turklāt ar to ieviesti jauni pasākumi, kas būtiski ierobežo Krievijas finanšu plūsmu ienākšanu ES, aizliedzot no Krievijas valstspiederīgajiem vai rezidentiem pieņemt noguldījumus, kuri pārsniedz noteiktu vērtību, ES centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem aizliedzot turēt Krievijas klientu kontus, kā arī aizliedzot pārdot euro denominētus vērtspapīrus Krievijas klientiem.

Šīs sankcijas vērstas pret 70 % no Krievijas banku tirgus un svarīgākajiem valsts īpašumā esošajiem uzņēmumiem, tostarp aizsardzības jomā. Tās palielinās Krievijas aizņēmumu izmaksas, palielinās inflāciju un pakāpeniski graus Krievijas rūpniecības bāzi. Turklāt tiek veikti pasākumi, lai novērstu Krievijas elites bagātību noslēpšanu drošās patvēruma vietās Eiropā.

• Enerģētikas nozare

ES aizliegs pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt uz Krieviju konkrētas preces un tehnoloģijas naftas pārstrādes jomā un ieviesīs ierobežojumus saistīto pakalpojumu sniegšanai.

Ieviešot šādu eksporta aizliegumu, ES plāno skart Krievijas naftas nozari un padarīt neiespējamu Krievijai uzlabot savas naftas pārstrādes rūpnīcas.

Krievijas eksporta ieņēmumi 2019. gadā bija 24 miljardi EUR.

• Transporta nozare

ES ieviesa eksporta aizliegumu attiecībā uz precēm un tehnoloģijām aviācijas un kosmosa nozarē, kā arī aizliegumu sniegt apdrošināšanas un pārapdrošināšanas un apkopes pakalpojumus saistībā ar šīm precēm un tehnoloģijām. ES arī aizliegs sniegt saistītu tehnisku un finansiālu palīdzību.

Šis aizliegums attiecībā uz visu gaisa kuģu, rezerves daļu un aprīkojuma pārdošanu Krievijas aviolīnijām graus vienu no svarīgākajām Krievijas ekonomikas nozarēm un valsts savienojamību, jo trīs ceturtdaļas no Krievijas pašreizējās komerciālās gaisa flotes tika būvēta Eiropas Savienībā, ASV un Kanādā.

• Tehnoloģiju nozare

ES noteica papildu ierobežojumus divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksportam, kā arī ierobežojumus tādu konkrētu preču un tehnoloģiju eksportam, kuras varētu sekmēt, ka Krievija tehnoloģiski uzlabo savu aizsardzības un drošības sektoru.

Tie ietvers tādus produktus kā pusvadītāji vai progresīvās tehnoloģijas.

• Vīzu politika

Diplomāti, citas Krievijas amatpersonas un uzņēmēji vairs nevarēs izmantot vīzu režīma atvieglošanas noteikumus, kas atļauj priviliģētu ieceļošanu ES. Šis lēmums neskars parastos Krievijas pilsoņus. Lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

ASV papildus sankcijas

ASV 28. februārī noteikušas sankcijas pret Krievijas centrālo banku, valsts Finanšu ministriju, valsts Ieguldījumu fondu, kā arī pret Krievijas Tiešo investīciju fondu, tā pārvaldošo uzņēmumu un vadītāju Kirilu Dmitrijevu.

Šo sankciju dēļ Krievijas centrālajai bankai un Ieguldījumu fondam būs liegta piekļuve aktīviem ASV vai aktīviem, kas izteikti dolāros.

Sankcijām nav pakļauti atsevišķi darījumi, kas nepieciešami energoproduktu piegādēm.

Baltais nams norāda, ka šīs sankcijas aizliedz ASV pilsoņiem un institūcijām veikt darījumus ar Krievijas centrālo banku.

Tāpat šie pasākumi nozīmē, ka Krievijas centrālā banka vairs nevar veikt darījumus dolāros citviet pasaulē.

ASV sankciju sarakstā papildus iekļautās fiziskās un juridiskās personas

Lielbritānijas sankcionēto personu konsolidētais saraksts

Par iepriekš pieņemtajām sankcijām lasiet šeit:

• Kādas jaunākās sankcijas pret Krievijas Federāciju ir jāņem vērā uzņēmējiem?
• Kur meklēt aktuālo informāciju par ES un ASV (OFAC) noteiktajām sankcijām?

Noderīgi:

• VID sagatavotās vadlīnijas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem
• Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei
• Ārlietu ministrijas skaidrojums par biežāk uzdotajiem jautājumiem par starptautisko un nacionālo sankciju piemērošanu Latvijā