Saeima 2022. gada 3. martā pieņēma grozījumus Publisko iepirkumu likumā (turpmāk – PIL), kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Ar grozījumiem būtiski tiek pārskatīts piegādātāju izslēgšanas noteikumu regulējums un ieviests jauns regulējums par līgumu reģistru, kā arī ir paredzētas citas regulējuma izmaiņas. Rakstā apskatīti jautājumi attiecībā uz minēto grozījumu mērķi un konkrēto regulējumu.

Ja iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim, iepirkums vai iepirkuma procedūra pabeidzama saskaņā ar tiem likuma noteikumiem, kuri bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas vai lēmuma par tās uzsākšanu pieņemšanas dienā.

Līgumu reģistrs – jauns regulējums

PIL 1. pants ir papildināts ar līgumu reģistra definīciju, t.i., līgumu reģistrs ir publikāciju vadības sistēmā atspoguļota informācija par pasūtītāja noslēgto iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos vai to grozījumiem, kas tiek publiskota Iepirkumu uzraudzības biroja tīmekļvietnē. Līgumu reģistrā pieejami dati, kas ietver informāciju par pasūtītāju, piegādātāju, līguma noslēgšanas datumu, līguma priekšmetu, līgumcenu, līguma izpildes termiņu, līguma grozījumiem, kā arī informāciju par faktisko līguma izpildi (līgumcena, izpildes termiņš, līguma izpildītājs un līguma izbeigšanas iemesls, ja attiecināms) un citu informāciju, ja nepieciešams. Kā norādīts likumprojekta anotācijā1, līgumu reģistrā pārskatāmā un atlasāmā veidā būs pieejama visa būtiskā informācija par pasūtītāju noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, vispārīgām vienošanām un to grozījumiem, t.sk. informācija par līguma izpildi - faktiskā līgumcena, par kādu līgums izpildīts, kā arī faktiskais līguma izpildes termiņš, informācija par līguma grozījumiem, informācija par līguma izbeigšanas iemesliem.  Līgumu reģistrs nodrošinās iepirkumu līgumu izpildes pārredzamību, kā arī plašākas kontroles un uzraudzības iespējas, lai pārliecinātos, ka iepirkuma līgumi tiek izpildīti atbilstoši līgumā paredzētajam.

Likums nosaka informācijas apjomu, kas attēlosies līgumu reģistrā, un arī paredz, kā šī informācija tiek iegūta, attiecīgais regulējums ir ietverts PIL 60.¹ pantā. Lielākoties līgumu reģistra ieraksti veidosies automātiski, pārņemot datus no visiem publikāciju vadības sistēmā publicētajiem rezultātu paziņojumiem par iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās noslēgšanu, kā arī par noslēgto līgumu grozījumiem. Piemēram, ja pasūtītājs ir paziņojis par noslēgto līgumu, tad  Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbdienu laikā izveido līgumu reģistra ierakstu par noslēgto iepirkuma līgumu ar attiecīgajā paziņojumā norādīto informāciju (pasūtītājs, piegādātājs, līguma noslēgšanas datums, līguma priekšmets, līgumcena, līguma izpildes termiņš), tāpat arī līgumu reģistra ieraksts tiek papildināts, ja pasūtītājs šo līgumu ir grozījis un attiecīgi publicējis paziņojumu par grozījumiem līgumā. Savukārt pēc līguma termiņa beigām vai līguma izbeigšanas pasūtītājam piecu darbdienu laikā publikāciju vadības sistēmā jāpapildina līgumu reģistra ieraksts ar informāciju par faktisko līguma izpildi (faktiskā līgumcena, izpildes termiņš, līguma izpildītājs un līguma izbeigšanas iemesls, ja attiecināms).

Līgumu reģistra ieraksti tiks veidoti tikai par tādiem līgumiem, kas ir noslēgti, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.

Tāpat jāņem vērā, ka ieraksti līgumu reģistrā tiks veidoti arī par PIL 9. panta un 10. panta kārtībā noslēgtiem līgumiem, taču līgumu reģistrā nebūs pieejama informācija par līgumiem, kas noslēgti, nepiemērojot PIL.

Lai nodrošinātu līgumu reģistra ierakstus par veiktajiem grozījumiem līgumā, ir paredzēts pienākums pasūtītājiem publicēt paziņojumu par izmaiņām līguma darbības laikā (PIL 33. pants), t.i., pasūtītājs, kurš izdarījis šā likuma 61. panta trešās daļas 2. un 3. punktā minētos grozījumus iepirkuma līgumā, ja publiska piegādes līguma vai pakalpojuma līguma līgumcena ir 42 000 eiro vai lielāka un publiska būvdarbu līguma līgumcena ir 170 000 eiro vai lielāka, 10 darbdienu laikā pēc grozījumu spēkā stāšanās dienas publicē paziņojumu par izmaiņām līguma darbības laikā. Attiecīgi šī informācija arī ierakstu veidā atspoguļosies līgumu reģistrā. Līdz šo grozījumu spēkā stāšanas brīdim minētais paziņojums jāpublicē tikai par tādiem līgumiem, kuru līgumcena ir vienāda ar Ministru kabineta noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka (t.i., atbilst Eiropas Savienības noteiktajām līgumcenām). Lai arī minētie likuma grozījumi PIL 33. pantā paredz papildu pienākumu pasūtītājam paziņot par būtiskiem grozījumiem iepirkuma līgumā, tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka šāds papildu pienākums nav paredzēts attiecībā uz PIL 9. panta un 10. panta kārtībā noslēgtiem līgumiem un arī nav paredzēts, piemēram, attiecībā uz iepirkuma līgumā atrunātajiem grozījumiem vai nebūtiskiem grozījumiem, un šādu grozījumu ietekme atspoguļosies tikai līgumu reģistra ierakstos par faktisko līguma izpildi (proti, ja ir mainīta līgumcena un izpildes termiņš).

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, lai arī ar jauno regulējumu pasūtītājiem radīsies pienākums līguma reģistrā ievadīt informāciju par faktisko līguma izpildi, publicētā informācija tiks izmantota statistikas pārskatiem, līdz ar to informācija, kas būs iegūstama no līgumu reģistra, pasūtītājiem statistikas pārskatos vairs nebūs jāsniedz. Attiecīgi līgumu reģistra izveides ideja ir ne vien nodrošināt, ka informācija par noslēgtajiem līgumiem un to faktisko izpildi ir sabiedrībai pieejama un pārskatāma, bet arī attīstīt sniegtās informācijas tālākizmantošanu, neprasot atkārtoti sniegt informāciju, kura jau ir publicēta (paziņota PIL noteiktajā kārtībā).

Iepirkuma komisijas un interešu konflikta regulējums

Lai gan iepirkuma komisijas darbības regulējumu ir plānots precizēt un ir paredzamas izmaiņas PIL 24. un 25. pantā (sk. likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, Nr. 548/Lp13²), arī ar šiem pieņemtajiem grozījumiem ir veiktas izmaiņas iepirkuma komisijas un interešu konflikta regulējumā.

PIL 25. panta pirmā daļa nosaka interešu konflikta gadījumus jeb situācijas, kad iepirkuma dokumentācijas sagatavotājs, iepirkuma komisijas loceklis un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu šīs normas izpratnē. Pieņemtie grozījumi PIL precizē šos gadījumus, papildus nosakot, ka iepirkuma procedūras dokumentu sagatavotājs, iepirkuma komisijas loceklis un eksperts ir saistīts ar kandidātu vai pretendentu, ja viņš ir kandidāta vai pretendenta pašreizējais vai bijušais patiesais labuma guvējs un ja šī saistība ar kandidātu vai pretendentu izbeigusies pēdējo 24 mēnešu laikā, kā arī kandidāta vai pretendenta patiesā labuma guvēja radinieks. Proti, PIL grozījumi nosaka, ka saistība iepirkuma komisijas loceklim, ekspertam un dokumentācijas sagatavotājam jeb interešu konflikta situācija ir vērtējama arī pret kandidāta vai pretendenta patiesā labuma guvēju.

Papildus jāvērš uzmanība, ka PIL 85. panta regulējums nosaka administratīvo atbildību par interešu konflikta situācijām jeb interešu konflikta novēršanas noteikumu neievērošanu, un ar grozījumiem PIL 85. pantā ir papildināts subjektu loks, attiecībā uz ko konkrēto regulējumu piemēro, t.i., normas papildinātas arī ar iepirkuma komisijas sekretāru. Šāda pieeja attiecībā uz iepirkuma komisijas sekretāru paredzēta arī PIL 42. pantā saistībā ar pretendentu un kandidātu izslēgšanas noteikumiem.

Savukārt grozījumi PIL 90. pantā ir saistīti ar tiesību izmantošanas aizliegumu ieņemt amatus un šīs informācijas pārbaudi, t.i., tiek precizēts, ka attiecībā uz ārvalstu personām, kurām ir noteikts tiesību izmantošanas aizliegums ieņemt amatus, kuru pienākumos ietilpst lēmumu pieņemšana publisko iepirkumu un publiskās un privātās partnerības jomā vai iepirkuma līgumu, vispārīgo vienošanos, partnerības iepirkuma līgumu vai koncesijas līgumu noslēgšana, un kurām nav personas koda, publikāciju vadības sistēmā norāda dzimšanas datumu un valsti. Šādas personas, kurām noteikts konkrētais aizliegums, nevar tikt iekļautas iepirkuma komisijās, un attiecīgā aizlieguma esamība tiek pārbaudīta publikāciju vadības sistēmā, tāpēc ir svarīgi, ka šajā sistēmā ir norādīti tādi dati, lai fiziskās personas, tai skaitā ārvalstu, būtu identificējamas.

Izslēgšanas noteikumi – būtiskas izmaiņas

Saistībā ar izslēgšanas noteikumu regulējuma izmaiņām PIL 42. un 43. pants ir izteikti jaunā redakcijā, ir precizētas arī likuma normas, kurās ietvertas atbilstošās atsauces, kā arī ir precizēts PIL 9. pants, kurā atsevišķi vairs netiek uzskatīti izslēgšanas pamati, bet gan ir ietveras attiecīgas atsauces uz PIL 42. pantu, tādējādi nosakot un paplašinot tos izslēgšanas noteikumus, kuri ir piemērojami PIL 9. panta iepirkumos.

Attiecībā uz izslēgšanas noteikumu par nodokļu maksājumu parādiem ir mainīta pieeja, paredzot, ka no dalības iepirkuma procedūrā izslēdz, ja kandidātam vai pretendentam dienā, uz kuru veicama pārbaude, Latvijā saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām” vai reģistrācijas valstī saskaņā ar attiecīgās ārvalsts normatīvajiem aktiem ir neizpildītas saistības nodokļu jomā. Tātad PIL 42. panta normā netiek noteikts, ka par neizpildītām saistībām tiek uzskatīts 150 eiro parāds (kā esošajā regulējumā), bet gan to nosaka attiecīgās valsts normatīvais akts. Latvijā reģistrētiem subjektiem to nosaka likumā “Par nodokļiem un nodevām”, attiecīgu grozījumu likumprojekts³ paredz, ka nodokļu maksātājam ir neizpildītas saistības nodokļu jomā, ja:

1. nodokļu maksātājs nav iesniedzis nodokļu deklarācijas;
2. nodokļu maksātājam ir nodokļu (nodevu) parāds, kas pārsniedz 150 eiro.

Ja, pārbaudot sistēmā, pasūtītājs konstatē, ka ir neizpildītas nodokļu saistības Latvijā, ir noteikts īsāks laiks (trīs darbdienas) pierādījumu iesniegšanai par nodokļu saistību izpildi, kas pamatots ar to, ka informācija par nodokļu parādiem atjaunojas uz katru dienu, tātad – tā ir aktuāla.

Noteikts jauns izslēgšanas noteikums saistībā ar konkurences pārkāpumiem - pasūtītāja rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, lai secinātu, ka kandidāts vai pretendents ir ar citiem piegādātājiem noslēdzis vienošanos, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu. Šis izslēgšanas noteikums ietver divus gadījumus:

• (1) ir pieejama informācija par kompetentās institūcijas konkurences jomā lēmumu, ar kuru kandidāts vai pretendents ir atzīts par vainīgu konkurences tiesību pārkāpumā, kas izpaužas kā horizontālā karteļa vienošanās, un
• (2) ir konstatētas norādes pieteikumā vai piedāvājumā, kas var liecināt par tādas vienošanās esību, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkuma procedūrā, un ir saņemts Konkurences padomes viedoklis. Pirmajā gadījumā ir paredzēta izslēgšana no dalības iepirkumos trīs gadu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas, otrajā gadījumā pretendents tiek izslēgts no dalības konkrētajā iepirkumā.

Mainīta pieeja attiecībā uz profesionālās darbības pārkāpumiem.

Likuma grozījumi paredz, ka pasūtītājs izslēdz no dalības iepirkumā, ja ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka (1) kandidāts vai pretendents ir pārkāpis Latvijas vai Eiropas Savienības normatīvos aktus vides, sociālo vai darba tiesību jomā, darba koplīgumu, ģenerālvienošanos vai prasības, kas noteiktas šā likuma 3. pielikumā minētajās starptautiskajās konvencijās, un (2) ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka kandidāts vai pretendents savā profesionālajā darbībā ir pieļāvis tādus būtiskus pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt iepirkuma līgumu vai vispārīgo vienošanos. Abos gadījumos pārkāpumu veids nav izsmeļošs, un pamats izslēgšanai attiecībā uz Latvijā reģistrētiem subjektiem būs tieši kompetento institūciju lēmumi, ar kuriem tiek konstatēts būtiska pārkāpuma fakts, un izslēgšana no dalības iepirkumos paredzēta trīs gadu laikā no dienas, kad konstatēts attiecīgais pārkāpums, nevis no dienas, kad attiecīgais iestādes lēmums stājies spēkā vai kļuvis neapstrīdams. Tomēr jāņem vērā, ka šie divi pārkāpumi atšķirībā no citiem izslēgšanas gadījumiem ir fakultatīvi. Tas nozīmē, ka izslēgšanas noteikumi par profesionālās darbības pārkāpumiem piemērojami tikai tad, ja pasūtītājs to būs iepriekš paredzējis iepirkuma dokumentācijā, turklāt, ja pasūtītājam, izvērtējot tā rīcībā esošo informāciju, ir pamatotas šaubas par pierādījumu pietiekamību vai arī konkrētās personas pieļautie pārkāpumi ir maznozīmīgi, pasūtītājs neizslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā.

Mainīta pieeja arī attiecībā uz neizpildītajām līgumsaistībām. Ar grozījumiem ir modificēts esošais izslēgšanas noteikums, precizējot trīs būtiskus nosacījumus: pirmkārt, tas ir noteikts kā obligāts, nevis fakultatīvs izslēgšanas noteikums; otrkārt, izslēgšana paredzēta par iepriekš lauztu (piegādātāja līgumsaistību neizpildes dēļ) līgumu ne tikai ar konkrēto pasūtītāju, bet arī ar jebkuru citu pasūtītāju vai publisko iepirkumu līgumslēdzēju; treškārt, pagarināts noilgums šim pārkāpumam – trīs gadi no līguma laušanas (vienpusējas atkāpšanās) dienas. Arī attiecībā uz šo izslēgšanas noteikumu pasūtītājam ir jāizvērtē tā rīcībā esošo pierādījumu pietiekamība un konkrētās personas pieļauto pārkāpumu būtiskums.

Paredzēts jauns izslēgšanas noteikums – lēmuma ietekmēšana, t.i., ir paredzēts izslēgšanas noteikums, ja kandidāts vai pretendents ir mēģinājis prettiesiski ietekmēt pasūtītāja vai iepirkuma komisijas, vai iepirkuma komisijas locekļa lēmumu attiecībā uz iepirkuma procedūru vai mēģinājis iegūt tādu konfidenciālu informāciju, kas tam sniegtu nepamatotas priekšrocības iepirkuma procedūrā, vai sniedzis maldinošu informāciju, kas varētu būtiski ietekmēt lēmumu par kandidāta vai pretendenta turpmāko dalību iepirkuma procedūrā vai iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Šis izslēgšanas noteikums piemērojams tikai konkrētajā iepirkuma procedūrā.

Ar PIL 42. panta grozījumiem ir precizētas arī personas, attiecībā uz kurām ir veicama izslēgšanas noteikumu pārbaude, proti, attiecībā uz visiem izslēgšanas noteikumiem pārbaudāmās personas ir ne tikai pretendents un kandidāts, bet arī apakšuzņēmēji, personālsabiedrības biedri, personas, uz kuru iespējām pretendents vai kandidāts balstās. Savukārt izslēgšanas noteikumi saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, nodokļu saistību izpildi un reģistrācijas faktu ārzonā ir pārbaudāmi papildus arī par personām, kurām kandidātā vai pretendentā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata normatīvo aktu par koncerniem izpratnē (šādu personu pārbaude nav paredzēta spēkā esošajā regulējumā), un izslēgšanas noteikumi saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, nodokļu saistību izpildi un interešu konflikta esamību pārbaudāmi papildus arī par kandidāta vai pretendenta patieso labuma guvēju (arī šo personu pārbaude šobrīd PIL nav paredzēta). Līdz ar to pārbaudes apjoms ievērojami palielinās.

Papildus PIL 42. pantā ir arī citi grozījumi, kas saistīti ar izslēgšanas noteikumu piemērošanu, tai skaitā paredzot atvieglotākus nosacījumus atsevišķu izslēgšanas noteikumu neesības fakta apliecināšanai ārvalstu subjektiem, kā arī paredzot izslēgšanas noteikumu nepiemērošanu, ja pasūtītājs piemēro sarunu procedūru neparedzamu ārkārtas apstākļu rezultātā un  ja iepirkuma līguma noslēgšana ir būtiska sabiedrības interešu (drošības, veselības vai vides aizsardzības) nodrošināšanai.

Ir precizēti uzticamības nodrošināšanas noteikumi. Grozījumi PIL 43. pantā nosaka, ka pasūtītājs, konstatējot izslēgšanas noteikumu esību (izņemot neizpildītās nodokļu saistības un reģistrācijas faktu ārzonā – uz šiem izslēgšanas noteikumiem uzticamības atjaunošana nav paredzēta) dod kandidātam vai pretendentam tiesības termiņā, kas ir vismaz 10 dienas pēc informācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas, iesniegt skaidrojumu un pierādījumus, kas apliecina kandidāta vai pretendenta uzticamību. Pasūtītājs, izvērtējot veiktos pasākumus un to pierādījumus, ņem vērā pārkāpuma smagumu un konkrētos apstākļus, un, ja pasūtītājs skaidrojumā sniegto informāciju un veiktos pasākumus uzskata par pietiekamiem uzticamības atjaunošanai un tādu pašu un līdzīgu gadījumu novēršanai nākotnē, tas pieņem lēmumu, ka attiecīgais kandidāts vai pretendents ir nodrošinājis uzticamību un nav izslēdzams no dalības iepirkuma procedūrā. Ja izslēgšanas noteikumi attiecas uz personām, uz kuru iespējām pretendents vai kandidāts balstās, vai uz apakšuzņēmējiem, uzticamību primāri var atjaunot, nomainot minētās personas ar atbilstošām. Tāpat normā ir precizēts, ka iespēja nodrošināt uzticamības atjaunošanu nav attiecināma uz personu, par kuru tās reģistrācijas valstī ir stājies spēkā galīgs un nepārsūdzams spriedums, ar kuru persona izslēgta no dalības iepirkuma procedūrās, un nav pagājis attiecīgajā spriedumā noteiktais termiņš, līdz kuram persona izslēdzama no dalības iepirkuma procedūrās.

Apakšuzņēmēju pārbaude

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, lai nodrošinātu lielākas apakšuzņēmēju kontroles iespējas, pirmkārt, likumprojektā ir paredzēts noteikt, ka pretendentam jānorāda visi apakšuzņēmēji neatkarīgi no tā, cik liela ir veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība, un, otrkārt, izslēgšanas iemeslu pārbaude veicama uz visām attiecīgajām personām attiecībā uz visiem izslēgšanas iemesliem.

Šis koncepts (norādīt visus apakšuzņēmējus neatkarīgi no tiem nododamo darbu apjoma un arī visiem pārbaudīt izslēgšanas noteikumu neesību) neguva atbalstu likumprojekta pieņemšanas gaitā, un ar pieņemtajiem grozījumiem ir precizēts, ka pretendentam piedāvājumā ir jānorāda tie apakšuzņēmēji, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10 000 eiro. Grozījumi PIL 63. panta otrajā daļā precizē pienākumu pasūtītājam pieprasīt, lai pretendents savā piedāvājumā norāda visus minētos apakšuzņēmējus un katram šādam apakšuzņēmējam izpildei nododamo iepirkuma līguma daļu. Attiecīgi arī izslēgšanas noteikumi ir pārbaudāmi tieši šiem, nevis visiem apakšuzņēmējiem.

Attiecībā uz jaunu apakšuzņēmēju piesaisti līguma izpildes laikā ir precizēts (PIL 62. panta piektajā daļā), ka, pārbaudot jaunā apakšuzņēmēja atbilstību, pasūtītājs piemēro šā likuma 42. panta noteikumus un izslēgšanas iemeslu pārbaudi veic tajā datumā, kad pasūtītājs lemj par atļaujas sniegšanu piegādātājam nomainīt apakšuzņēmēju vai piesaistīt jaunu apakšuzņēmēju līguma izpildes nodrošināšanai. Šā likuma 42. panta ceturtās daļas 2., 3. un 4. punktā minētos (noilguma) termiņus skaita no dienas, kad lūgums par apakšuzņēmēja nomaiņu iesniegts pasūtītājam. Savukārt likuma pārejas noteikumu 21. punkts precizē, ka pēc līguma noslēgšanas apakšuzņēmēju pārbaude veicama saskaņā ar tiem šā likuma noteikumiem, kas ir spēkā pārbaudes veikšanas dienā.

Nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaude

Saistībā ar pieņemtajiem grozījumiem PIL 53. panta regulējumā likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka esošais 53. panta regulējums tiek precizēts, paredzot, ka ziņas par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm būs iegūstamas elektroniskā veidā EIS e-izziņu apakšsistēmā. Tas nozīmē, ka pasūtītājs, kā arī piegādātājs par sevi, izmantojot EIS, informāciju iegūs no Valsts ieņēmumu dienesta.

Minētā informācija būs iegūstama, neprasot pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju piekrišanu.

Grozījumi PIL 53. pantā, kas attiecas uz nepamatoti lētu piedāvājumu, nemaina pēc būtības pastāvošo regulējumu, bet tikai precizē kārtību, kā pasūtītājs iegūst informāciju, ja piedāvājums šķiet nepamatoti lēts, tai skaitā pasūtītājs pats iegūst informāciju par pretendenta un tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darbinieku vidējām stundas tarifa likmēm profesiju grupās attiecībā uz Latvijā reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu par tās darbinieku, neprasot šo personu piekrišanu datu apstrādei. Attiecīgi šīs normas piemērošanai ir nepieciešami grozījumi arī Ministru kabineta noteikumos.

• ¹ http://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/5CC1C6D87B5BA749C2258616004DC062?OpenDocument#B
• ² http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/FF18CE8D3527FDE8C22588080052298E?OpenDocument
• ³ https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/714F5F276D150217C2258806003F1E94?OpenDocument