Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2017.gada 7.decembrī Saeimā ir pieņemts likums “Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā”, kas 2017.gada 20.decembrī publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” Nr.253 (6080) un stājas spēkā 2018.gada 3.janvārī.

Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (turpmāk – likums) veikti šādi grozījumi:

1. Paplašināts sabiedrību loks, kurām atļauts sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Līdz grozījumiem šo iespēju varēja izmantot tikai lielajās valsts kapitālsabiedrībās, savukārt ar likuma grozījumiem sagatavot finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem varēs visas lielās kapitālsabiedrības.
2. Precizēts likumā lietotā termina “koncerna meitas sabiedrība” skaidrojums, nosakot, ka arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta komercsabiedrība, kuru likumā noteiktajā kārtībā kontrolē tās mātes sabiedrība, var būt koncerna meitas sabiedrība.
3. Veikti grozījumi likuma 5.pantā, kas saprotami paskaidro, ka noteikums par diviem pārskata gadiem pēc kārtas attiecībā uz sabiedrību kategorijām noteikto kritēriju robežvērtību ievērošanu attiecas gan uz likumā noteikto atbrīvojumu un atvieglojumu izmantošanu, gan uz likumā noteikto prasību kopuma ievērošanu par noteikta informācijas daudzuma sniegšanu gada pārskatā.

Likumā noteiktie atvieglojumi un atbrīvojumi ir:

• vidējai sabiedrībai saskaņā ar likuma 53.panta otro daļu atļauts norādīt mazāk informācijas par darījumiem ar saistītajām pusēm, nekā to pieprasa minētā panta pirmās daļas 14.punkts (prasība attiecas uz vidēju un lielu sabiedrību);
• mazai un vidējai sabiedrībai saskaņā ar likuma 55.panta ceturto daļu atļauts vadības ziņojumā nesniegt nefinanšu informāciju (piemēram, kas attiecas uz vides aizsardzības prasību ievērošanu vai uz darbiniekiem);
• mikrosabiedrībai saskaņā ar likuma 56. un 57.pantu atļauts nesagatavot vadības ziņojumu un atļauts sagatavot saīsinātu finanšu pārskata pielikumu, bet, ja mikrosabiedrība atbilstoši likuma 58.pantā noteiktajiem kritērijiem ir ļoti maza, tai arī atļauts nesagatavot finanšu pārskata pielikumu.

Likumā noteiktās prasības attiecībā uz finanšu pārskata sastāvu un finanšu pārskata pielikumā sniedzamās informācijas apjomu ir:

• likuma 9.pantā noteiktais finanšu pārskata sastāvs mazai, vidējai un lielai sabiedrībai
• likuma 52., 53. un 54.pantā noteiktā pielikumā sniedzamā informācija mazai, vidējai un lielai sabiedrībai

Ja sabiedrības rādītāji pa gadiem būtiski mainās un tie vienu gadu atbilst zemākai sabiedrību kategorijai, bet otru gadu – augstākai sabiedrību kategorijai, tad sabiedrībai savā gada pārskatā jāsniedz informācijas kopums, kas noteikts augstākai sabiedrību kategorijai, un ir tiesības piemērot šai augstākai sabiedrību kategorijai paredzētos atvieglojumus vai atbrīvojumus.

4. Veikti precizējumi likuma 97.panta pirmajā daļā:

• turpmāk sabiedrība VID EDS varēs iesniegt ne tikai gada pārskata atvasinājumu elektroniskā formā — elektronisku norakstu, bet arī tā elektronisku kopiju (ja tas noteikts normatīvajos aktos par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu iesniegšanai VID EDS)
• paskaidrojumam, ko VID EDS iesniedz kopā ar gada pārskatu, nebūs jābūt apstiprinātam dalībnieku sapulcē.

5. Likuma 11.pants papildināts ar trešo daļu, kas nosaka, ka sabiedrības būs tiesīgas ar arābu cipariem apzīmētos gada pārskata posteņus sadalīt sīkāk vai pievienot jaunu attiecīgi ar arābu ciparu vai ar burtu apzīmētu posteni, ja tas paredzēts konkrētā starptautiskā grāmatvedības standartā vai tas nepieciešams skaidra un patiesa priekšstata sniegšanai.

Minēto normu varēs sākt piemērot, sagatavojot gada pārskatus par 2018.gadu.