Reti kuru nozari pēdējo gadu ekonomikas nebūšanas skārušas tik “mērķēti” kā viesmīlības jeb naktsmītņu un ēdināšanas – nozari. Beidzoties Covid-19 krīzei, vietā nāca Krievijas kara Ukrainā radītais negatīvais efekts, kas atbaidīja tūristus no Latvijas kā agresora kaimiņvalsts. Arī energoresursu cenas, lai gan viesnīcas un restorānus neietekmē gluži tik dramatiski kā ražojošos uzņēmumus, tomēr rada ļoti nopietnas grūtības, jo šajā biznesā nepieciešams uzturēt un apsildīt lielas telpu platības. Par to, kā viesmīlības nozarei izdodas tikt galā ar tās ceļā mestajiem izaicinājumiem, žurnāla “Bilance” oktobra numurā saruna ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektori Santu Graiksti.
Covid-19 laikā viesnīcu un restorānu kopējais apgrozījums Latvijā samazinājies divas reizes – rupji rēķinot, no miljarda uz pusmiljardu eiro. Covid-19 krīzes laikā Latvijā bankrotējusi trešā daļa ēdināšanas uzņēmumu, savukārt atvērto viesnīcu skaits Rīgā sarucis no 130 līdz 80. Daļu no šī graujošā efekta uz nozari radīja ne tikai pats vīruss un tā tiešās sekas, bet arī valsts noteiktie ierobežojumi, kas reizēm bijuši diezgan absurdi, uzsver Santa Graikste. Piemēram – ilgi nav ticis ļauts apmeklētājiem ieturēties uz kafejnīcu terasēm svaigā gaisā, tā vietā cilvēks iegādāto ātro maltīti notiesājis epidemioloģiski vēl bīstamākos apstākļos – piemēram, sabiedriskā transporta pieturā… Vienlaikus gan svarīgu lomu spēlējis valsts atbalsts – tas ļāvis noturēties virs ūdens tiem uzņēmumiem, kas bija maksājuši nodokļus.
Šīgada sākums nozarei izskatījies pat ļoti cerīgs. Nocietušies pēc ceļojumiem, tūristi no dažādām valstīm arī Rīgu un Latviju bija iekļāvuši savu galamērķu sarakstā, un jau janvārī rezervācijas ienāca tādā skaitā, ka šķitis – šogad tiks sisti pušu visi nozares rekordi. Diemžēl pienāca 24. februāris. Līdzīgi kā Covid-19 krīzes sākumā, rezervācijas tika masveidā atceltas, jo Rietumeiropas tūrists tagad baidījās braukt uz Latviju. Šovasar situācija gan mazliet uzlabojusies, un vismaz individuālā līmenī ceļotāji arī no Vācijas Rīgā atgriezušies, tomēr joprojām izpaliek lielās grupu ekskursijas. Restorāniem šī vasara gan bijusi ļoti veiksmīga – izdevies pārspēt pat līdz šim veiksmīgākā, 2019. gada rādītājus.
Tomēr šobrīd, pirms ziemas apkures sezonas sākuma, skaidrības par nozares uzņēmumu tālāko likteni atkal nav. Patlaban sakrīt gan tūristu sezonas beigas, gan apkures sezonas sākums, kas pie pašreizējām energoresursu cenām ne tikai sit pa kabatu pašiem viesnīcu un restorānu īpašniekiem, bet arī viņu klientiem. Ļaudis aptaujā jau pavasarī atzinuši – situācijā, kad nauda jāsāk taupīt, pirmā izvēle parasti krīt tieši uz ēdināšanas pakalpojumiem un ceļošanu. Septembrī šo pirktspējas kritumu viesnīcas un restorāni vēl gan nav sajutuši, taču Santa Graikste prognozē, ka tas varētu notikt brīdī, kad klienti saskarsies ar pirmajiem apkures rēķiniem.
Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kas palīdz pārdzīvot krīzes viesmīlības nozares uzņēmumiem?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022
