PERSONĀLSDARBA TIESĪBASLBAS kritizē valdību un Saeimu par Eiropas sociālās hartas nepilnīgu ratifikāciju

LBAS kritizē valdību un Saeimu par Eiropas sociālās hartas nepilnīgu ratifikāciju

19/02/2013

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

Jau ir BilancePLZ abonements?

Pierakstīties

0 Komentāri

Iekļautās atsauksmes

Skatīt visus komentārus

Valdība un Saeima, neratificējot Pārskatītās Eiropas sociālās hartas 4. panta 1. punktu, kas paredz „atzīt strādājošo tiesības uz atalgojumu, kas nodrošinātu tiem un to ģimenēm pienācīgus dzīves apstākļus,” zināmā mērā ir atteikusies risināt vienu no Nacionālajā attīstības plānā (NAP) noteiktajiem galvenajiem virzieniem, paziņojusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS). LBAS uzskata, ka politiķi nav rīkojušies pareizi un konsekventi, neratificējot hartas 4. panta 1. punktu. LBAS priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns: “To varēja izdarīt ar zināmu pārejas periodu, kamēr tas tiek sasniegts, - tad mēs redzētu reālu valdības vēlmi kaut ko risināt un panākt, nevis tikai akceptēt to, ko mēs praktiski varam izdarīt ja ne šogad, tad nākamgad. Cienīgs darbs un cienīga alga ir Latvijā ļoti sasāpējusi problēma. LBAS šajā kontekstā vairākkārt valdībai ir norādījusi, ka mums nav darba samaksas politikas.” NAP sadaļā „Rīcības virziens „Cienīgs darbs”” minēts: „Cienīgs darbs dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un savai ģimenei un uzlabot kvalifikāciju, lai pastāvīgi nodrošinātu labklājību un spētu pielāgoties darba tirgus izmaiņām.” Savukārt NAP paskaidrojumos norādīts, ka cienīgs darbs ir Starptautiskās darba organizācijas (ILO) jēdziens un viens no Tūkstošgades attīstības mērķiem. Tāpat NAP minēts, ka, “lai mazinātu ienākumu plaisu un nabadzību, valsts sekmē tautas saimniecības attīstību, iedzīvotāju nodarbinātību un rūpējas par iedzīvotāju iespējām uzlabot darba produktivitāti un kvalitāti. Nodokļu sloga samazināšana nodarbinātajiem ar zemiem ienākumiem radīs rīcībspēju iedzīvotājiem, kuri, strādājot atalgotu darbu, tomēr nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības.” Kā pozitīvu faktu LBAS atzīst to, ka valdība "nav zaudējusi realitāti un atzīst, ka cienīgs darbs un cienīga alga nav Latvijā noticis fakts, un vienā sabiedrības daļā šis princips nav realizējies". LBAS uzskata, ka nākamreiz, kad valdība samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, ir straujāk jāpalielina ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir jāsamazina visiem, un tad var straujāk palielināt neapliekamo minimumu mazāk turīgajai iedzīvotāju daļai ar mazākiem ienākumiem, kas vismaz nedaudz mazinātu milzīgo sociālo plaisu mūsu sabiedrībā. LBAS pauž viedokli, ka minimālajai algai būtu jābūt saistītai ar vidējās algas lielumu un varētu "diskutēt, vai no vidējās darba samaksas bruto minimālajai algai vajadzētu būt 50% vai 65%, vai 68%, protams, - ja būtu augstāks ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums darbiniekiem ar zemākiem ienākumiem, varbūt par šiem 50% arī varētu vienoties". Saskaņā ar iepriekš izstrādāto koncepciju, ka 2010. gadā jau vajadzēja būt sasniegtiem minētajiem 50% no vidējās darba samaksas valstī, un šogad minimālajai algai vajadzētu būt 235 Ls. Maza minimālā darba alga kavē visas darba samaksas attīstību, un bremzē loģisku algu pieaugumu valsts institūciju un valsts kapitālsabiedrību darbiniekiem, un tam ir arī netieša ietekme uz privāto sektoru, uzskata LBAS. Latvijas darbinieku vidējā produktivitāte 2011. gadā bija 62,7% no vidējā Eiropas Savienībā, kas ir ļoti augsts rādītājs. 2012. gadā tā diez vai bija zemāka par 65-67% (dati vēl nav apkopoti). Taču darbaspēka izmaksas bija tikai apmēram 30% no ES vidējā. IKP ekonomikas spēja 2011. gadā ir bijusi 58%, savukārt cenas – 72,2% no vidējā ES. Disproporcija par sliktu darba samaksai ir viennozīmīga. Kā rāda LBAS jau agrāk veiktie pētījumi, Latvijā darba samaksa ir darba produktivitātei neatbilstoši zema, darba samaksas pieauguma ietekme uz produktivitāti tiek vērtēta kļūdaini, un saistība ir nepietiekoši izpētīta un izprasta (LBAS ekspertīze „Darbaspēka ražīgumu ietekmējošie faktori un ražīguma celšanas iespējas”). "Runāšana par to, ka mums nav naudas atalgojumam, ir vienkārši nevēlēšanās risināt darba samaksas problēmas un gūt papildu peļņu un iespējas risināt citas valsts budžeta problēmas. Ja mēs nestrādājam pie darba samaksas politikas, tad ir pilnīgi bezcerīgi pie mūsu daudzajām vajadzībām, ka šis jautājums tiks saprātīgi risināts", pauž LBAS.

Kas jāņem vērā, dāvinot un saņemot dāvanas?
Apmaksājamās un neapmaksājamās brīvdienas
Kā iegrāmatot budžeta iestādē nopirktu mobilo telefonu uz nomaksu
Tiesu prakse komersantu strīdos ar Valsts ieņēmumu dienestu

LBAS kritizē valdību un Saeimu par Eiropas sociālās hartas nepilnīgu ratifikāciju

Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšana, ja summa pārsniedz 1500 EUR

Darba devēja ziņojuma iesniegšana

Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis

PVN deklarācijas iesniegšana

VID administrēto nodokļu nomaksa vienotajā nodokļu kontā

Abonē portālu tikai par €12 / mēnesī
Pirmās 30 dienas tikai par 1 €