"Eurostat dati rāda, ka darbaspēka  izmaksas pēdējos 8 gados Latvijā ir augušas krietni lēnāk, salīdzinot ar tuvākajām kaimiņvalstīm: ja Latvijā tās ir augušas par 28%, tad Lietuvā – par 37%, Igaunijā – 169%, Polijā – par 118%. Ja apskatām pēdējos 10 ceturkšņus, sākot ar 2021. gadu, tad EUROSTAT  dati liecina, ka darbaspēka izmaksas pie vidējās darba samaksas Latvijā pieauga par 25,7% , Lietuvā par 31,8%, Igaunijā par 33,2%, Polijā par 40% . Atbilstoši Latvijā - par 386 eiro, Lietuvā  - 491 eiro, Igaunijā - 625 eiro.  Tas nozīmē, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir konkurētspējīgas, un Latvija vairs nedrīkst būt lētā darbaspēka valsts," norāda LBAS.

Papildus LBAS atgādina, ka virsstundu darbam uzņēmumā ir jābūt izņēmumam, un darba devējam ir jāprot organizēt darba procesu tādā veidā, lai virsstundu darbs neveidotos vai būtu reta parādība. Mēģinājums mazināt virsstundu darba samaksu liecinot par centieniem uz esošo darbinieku un to ienākumu rēķina mazināt darbinieku trūkumu Latvijā.

LBAS priekšsēdētājs Egils Baldzēns: “Šie dati parāda, ka runas par to, ka darba samaksas ziņā neesam konkurētspējīgi, nav patiesas. Mums jau tā ir zemākas algas, no kurām realitātē aprēķina nodokļu bāzi. Un, ja darbaspēka izmaksas atpaliek no Baltijas valstīm, Polijas, nemaz nerunājot par citām Eiropas valstīm, tad nav nekādas nepieciešamības mazināt strādājošo darba samaksu un sociālās garantijas. Ar investīciju un inovāciju palīdzību mums jāvirza mūsu tautsaimniecība uz augstāku pievienoto vērtību.”

Toties LDDK uzsver, ka tās mērķis, rosinot šīs izmaiņas, ir panākt strauju ekonomikas uzrāvienu, ieviešot uzņēmumu konkurētspēju veicinošus pasākumus. Arī darbnespējas apmaksas modeļa maiņa esot nepieciešama, lai izlīdzinātu konkurētspēju ar pārējām Baltijas valstīm.

LBAS neatbalsta arī noteikuma atcelšanu par koplīgumu spēka esamību pēc tā termiņa beigām. Tā ir būtiska garantija darbiniekiem, ka pēc koplīguma termiņa beigām darbinieki nepaliek bez sociālajām garantijām. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka praksē bieži sastopami gadījumi, kad darba devējs vilcinās noslēgt jaunu koplīgumu. Darba devējam ir visas juridiskās un praktiskās iespējas vest sarunas ar arodbiedrību un slēgt jaunu savstarpēji pieņemamu koplīgumu.

Darba likumā paredzētais pienākums saņemt arodbiedrības piekrišanu arodbiedrības biedra atbrīvošanas gadījumā ilgstošus gadus kalpoja par filtru darba devēja netaisnīgas atlaišanas un arodbiedrības biedru diskriminācijas novēršanai. Šādas prasības atcelšana tikai raidītu signālu Latvijas darbiniekiem par to, ka valsts ir gatava mazināt arodbiedrību un attiecīgi apvienošanās brīvības aizsardzību. Igaunijā jau vairāk nekā 14 gadus, Lietuvā vairāk nekā 10 gadus  šo problēmu risina ar Darba tiesas palīdzību, kura šos jautājumus izskata ātri un līdzsvaroti, pie tam, ievērojami mazinot tiesu institūciju pārslogotību, norāda LBAS.