0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTILēmuma pieņemšana par personas atbrīvošanu no dienesta

Lēmuma pieņemšana par personas atbrīvošanu no dienesta

Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumā. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 16. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–691/2023 (A420201722) Pieteicēja tika atbrīvota no dienesta darbnespējas dēļ, taču primāri pieteicēja amata pienākumus neveica atstādināšanas dēļ (sakarā ar drošības līdzekļa piemērošanu).  Administratīvā apgabaltiesa pievienojās Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivācijai un atzina, ka iestāde, izbeidzot valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju saskaņā ar Valsts civildienesta…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Lēmuma pieņemšana par personas atbrīvošanu no dienesta
Ilustrācija: © zenzen – stock.adobe.com
Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts
Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts.
Foto: Aivars Siliņš

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumā.

Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 16. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–691/2023 (A420201722)

Pieteicēja tika atbrīvota no dienesta darbnespējas dēļ, taču primāri pieteicēja amata pienākumus neveica atstādināšanas dēļ (sakarā ar drošības līdzekļa piemērošanu). 

Administratīvā apgabaltiesa pievienojās Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivācijai un atzina, ka iestāde, izbeidzot valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta „h” apakšpunktu (valsts civildienesta attiecības izbeidzas sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav pildīti amata pienākumi ilgāk par četriem mēnešiem pēc kārtas), nav pareizi izmantojusi savu rīcības brīvību, veicot lietderības apsvērumus. 

Pieteicējas atgriešanās pie amata pienākumu izpildes bija atkarīga no drošības līdzekļa atcelšanas un administratīvā soda termiņa notecējuma. 

Līdz ar to darbnespēja nav tā, kas ir ietekmējusi iestādes funkciju izpildes nepārtrauktību, jo pieteicēja amata pienākumus nepildīja jau citu iemeslu dēļ. Tāpēc iestāde atlaišanas pamatu (ilgstoša darbnespēja) ir piemērojusi formāli, jo pieteicējas slimošana nebija primārais iemesls, kāpēc pieteicēja nepildīja amata pienākumus. Ja iestāde saskatīja pieteicējas neatbilstību amatam vai reputācijas riskus, tad šādam pamatojumam bija jābūt norādītam lēmumā. 

Apgabaltiesa spriedumā arī konstatēja, ka laikā, kad ministrija lēma par pieteicējas atbrīvošanu no dienesta, pieteicēja bija grūtniecības stāvoklī. Tiesa konstatēja, ka iestādei šis fakts nebija zināms, tāpēc pieteicēja saistībā ar atbrīvošanu no dienesta nevar atsaukties uz to, ka grūtniecības dēļ pieteicējai ir radīta nelabvēlīgāka situācija. 

Vienlaikus tiesa pamatoti norādīja, ka gadījumā, ja ie­stāde, pieņemot lēmumu, būtu noskaidrojusi pieteicējas potenciālās darbnespējas ilgumu (kas secīgi var būt saistīts ar grūtniecības faktu), iestādei būtu jāņem vērā šis apstāklis. 

Grūtniecība ir apstāklis, kas ietekmē lēmuma pieņemšanu par personas atbrīvošanu no dienesta: iestādei jānodrošina sievietes grūtnieces īpašā aizsardzība pret atlaišanu no darba (dienesta). Katrā ziņā iestāde šo apstākli nedrīkstētu ignorēt un tas būtu jāņem vērā, iestādei lēmuma pieņemšanā izdarot lietderības apsvērumus. Līdz ar to tiesa pamatoti atzina: tā kā iestāde nebija noskaidrojusi apstākļus saistībā ar pieteicējas darbnespējas paredzamo ilgumu, iestāde nav pilnvērtīgi izvērtējusi konkrēto lietu. 

Senāts nesaskatīja kasācijas sūdzībā argumentus, kas radītu šaubas par apgabaltiesas sprieduma tiesiskumu, tāpēc atteica ierosināt kasācijas tiesvedību.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada oktobra (124.) numurā.

Lasiet arī: