Šajā rakstā apspriedīsim uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un personāla nodokļu maksāšanas pienākumus, kas var rasties Latvijas uzņēmumam, veicot darbību ārvalstīs. PVN piemērošanas noteikumus parasti vērtē atsevišķi, un PVN reģistrācijas pienākums var rasties arī tādos gadījumos, kad reģistrēšanās citu nodokļu vajadzībām nav nepieciešama, tādēļ komentārus par PVN piemērošanu šajā rakstā neiekļausim.

1. Nodokļi no biznesa ārvalstīs ir vienmēr aktuāli

Publiski pieejamā informācija par Latvijas uzņēmumu eksporta darījumiem vai darbības uzsākšanu ārvalstīs vienmēr priecē. Tas ļauj spriest par tautsaimniecības veselīgu attīstību un vietējā biznesa spēju konkurēt starptautiskā līmenī. Taču Latvijas uzņēmuma darbībai ārvalstīs ir arī otra, ne mazāk svarīga puse. Tā ir administratīvo prasību izpilde, aptverot juridiskos jautājumus (darba drošība, nodarbinātība, atļaujas un reģistrācijas), kā arī grāmatvedības un nodokļu aprēķināšanas pienākumus ārvalstīs. Administratīvo prasību izpilde ārvalstīs var būt sarežģīts un ilgs process, tādēļ savlaicīga procesa uzsākšana un dažādu risku izvērtēšana nodrošina veiksmīgu biznesa virzību ārvalstīs.

Ārvalstu nodokļu administrācijas cieši seko nerezidentu (piemēram, Latvijas) uzņēmumu pienākumam reģistrēties nodokļu vajadzībām un maksāt nodokļus ārvalstī. Ir ieviesti dažādi mehānismi, kas nodokļu administrācijai ļauj iegūt plašu informāciju par Latvijas uzņēmumu darbību ārvalstīs, piemēram, PVN deklarāciju un to pielikumu analīze, informācija dažādos reģistros, tostarp imigrācijas dienestā un arodbiedrībās. Nodokļu administrācijas mēdz aptaujāt sadarbības partnerus, lai noskaidrotu Latvijas uzņēmuma reālo klātbūtni, sadarbības noteikumus un vispārīgo darba specifiku, kā arī argumentētu, kādēļ Latvijas uzņēmumam jāmaksā nodokļi ārvalstīs.

Ja ārvalsts nodokļu administrācija vēršas pie Latvijas uzņēmuma ar lūgumu reģistrēties un maksāt nodokļus, tad jāapzinās, ka administrācijai ir pietiekama informācija, lai argumentētu šo lūgumu. Uzņēmumam atliek vai nu reģistrēties un maksāt nodokļus ārvalstī, vai arī sagatavot dokumentos balstītus pretargumentus savas pozīcijas aizstāvēšanai.

2. Kas ir pastāvīgā pārstāvniecība?

UIN un personāla nodokļu piemērošanā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir noteikt, vai uzņēmumam ārvalstī ir pastāvīgā pārstāvniecība (PP). Šī uzdevuma ietvaros jāveic gan vietējā, gan starptautiskā regulējuma analīze.

Mūsdienu biznesa dinamiskajā vidē uzņēmums, kas reģistrēts vienā valstī, nereti veic komercdarbību ārvalstīs, piemēram, pārdod preces, sniedz pakalpojumus, uztur mārketinga pārstāvniecību (reprezentācijas biroju) vai pārceļ kādu būtisku biznesa funkciju uz ārvalstīm. Līdz ar to uzņēmumam ārvalstī rodas pastāvīga uzņēmējdarbības vieta. Te arī parādās PP jēdziens: uzņēmuma pastāvīga uzņēmējdarbības vieta ārvalstī nodokļu piemērošanas vajadzībām.

PP rašanās vispirms ietekmē UIN vai līdzīga nodokļa maksāšanas pienākumu. Šādos gadījumos jāreģistrē uzņēmuma klātbūtne ārvalstī UIN vajadzībām, jānosaka uz PP attiecināmā ienākumu daļa un jāmaksā UIN par šo ienākumu. Taču atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem, piemēram, starptautiskajai satiksmei, ir atšķirīgi noteikumi.

PP var mainīt arī uzņēmuma pienākumu reģistrēties ārvalstī un maksāt personāla nodokļus, īpaši iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Šāds pienākums izriet no starp≠valstu nodokļu konvenciju vispārīgajiem noteikumiem un to izņēmumiem. Īsi sakot, personāla nodokļi par darbiniekiem, kas ārvalstī strādā PP labā, jāmaksā šajā ārvalstī, lai gan darbinieki ir citas valsts nodokļu rezidenti un uzturas ārvalstī īslaicīgi (mazāk nekā 183 dienas jebkurā 12 mēnešu periodā).

3. PP noteikšanas kritēriji

Katras valsts likumvidē paredzētie PP noteikšanas kritēriji nedaudz atšķiras, taču lielākoties pastāv vispārpieņemti kritēriji: pastāvība, faktiska vieta un saimnieciskā darbība citā valstī.

PP ir arī viens no jēdzieniem, ko regulē nodokļu konvencijas. Jāatzīmē, ka Latvijai ir plašs nodokļu konvenciju loks. Informācija par šo konvenciju statusu ir pieejama Finanšu ministrijas mājaslapā.

Vispārīgā kārtībā, ja konvencijas noteikumi ir nodokļu maksātājam labvēlīgāki, tie prevalē pār valsts nacionālajām tiesību normām, tādēļ pirms darbības uzsākšanas ārvalstī ieteicams vismaz izvērtēt attiecīgās konvencijas noteikumus.

Konvenciju 5. pants nosaka, ka PP nozīmē noteiktu vietu, kur uzņēmums pilnīgi vai daļēji veic uzņēmējdarbību. Tipiski piemēri ir uzņēmuma vadības atrašanās vieta, filiāle, birojs, rūpnīca, darbnīca, naftas vai gāzes ieguves vieta. Konvencija nosaka, ka šāda pastāvīga vieta neveido PP, ja uzņēmums to izmanto noteiktām darbībām, piemēram, tikai un vienīgi savu preču glabāšanai, demonstrēšanai un piegādāšanai, informācijas saņemšanai/nodošanai vai citām sagatavošanas un palīgdarbībām. Tādā gadījumā jāvērtē uzņēmuma saimnieciskās darbības specifika, lai noteiktu, vai konkrētās darbības var uzskatīt par sagatavošanās vai palīgdarbībām. Piemēram, reklāmas un mārketinga uzņēmuma mārketinga darbības citā valstī ir daļa no pamatbiznesa un nav uzskatāmas par palīgdarbībām.

Tāpat PP var rasties, ja ārvalstī uzņēmuma labā darbojas persona vai personas, veicot tā saimniecisko darbību. Šīs personas var būt uzņēmuma darbinieks, saistīto uzņēmumu darbinieki vai jebkurš cits pakalpojumu sniedzējs, kas ārvalstī darbojas pārsvarā tikai šī nerezidenta uzņēmuma labā. Šāda situācija var pastāvēt, ja Latvijas vairumtirdzniecības uzņēmumam ārvalstī ir pārstāvniecība (vai vienkārši tiek nomātas telpas), kurā darbojas Latvijas uzņēmuma tirdzniecības pārstāvji, lai veicinātu pārdošanu šajā valstī. Šiem darbiniekiem ir tiesības apspriest cenas un parakstīt līgumus ar klientiem. Šajā gadījumā ārvalstī rodas PP.

Konvencijas paredz arī specifiskus noteikumus darbībai būvobjektos un dabas resursu ieguves vietās. Attiecībā uz būvobjektiem (t.s. celtniecības PP) jāvērtē to ilgums konkrētā valstī (plašāk raksta 5. sadaļā).

Arī valsts nacionālā likumvide var sniegt konvenciju precizējošus kritērijus, piemēram, definēt funkciju loku, kas nepārprotami rada PP šajā valstī. Līdz ar to ļoti ieteicama ir ārvalsts nacionālās likumvides analīze.

4. Ko uzņēmumam nozīmē PP reģistrācija ārvalstī?

Izšķir divu veidu PP reģistrāciju: brīvprātīgo un piespiedu.

Brīvprātīgā ietver PP reģistrēšanu nodokļu vajadzībām vienlaikus ar darbības uzsākšanu ārvalstī, pirms uz to ir norādījusi ārvalsts nodokļu administrācija. Atbilstoši ārvalsts likumvidei uzņēmums izvēlas reģistrēt savu klātbūtni nodokļu vajadzībām. Tā var būt filiāles vai PP reģistrācija. Atsevišķos gadījumos uzņēmums var izvēlēties reģistrēt arī uzņēmumu. Tad uzņēmums atzīst sevi kā UIN un IIN (atsevišķos gadījumos arī sociālo iemaksu) maksātāju ārvalstī, kārto atsevišķu grāmatvedību un veic nodokļu uzskaiti, kā arī aprēķina un maksā nodokļus atbilstoši nacionālās likumvides prasībām. Šādos gadījumos ir svarīgi jau iepriekš analizēt piemērojamos transfertcenu (TC) principus darījumos ar Latvijas uzņēmumu, lai korekti noteiktu peļņas līmeni PP (filiālē vai uzņēmumā), pamatojot to ar pierādījumos balstītu grupas TC politiku.

PP piespiedu reģistrācija notiek, kad ārvalsts nodokļu administrācija aicina to veikt. Kā jau minēts, nodokļu administrācija parasti būs veikusi iepriekšēju izpēti, lai pārliecinātos par nepieciešamību reģistrēt PP un maksāt nodokļus atbilstoši administrācijas aprēķinam. Tādā gadījumā uzņēmumam jābūt gatavam ilgstoši pierādīt savu pozīciju, turklāt pierādījumi jāapkopo un jāiesniedz nodokļu administrācijai samērā īsos termiņos, vietējā valodā un specifiskos nodokļu jautājumos. Šāda PP reģistrācija ir sarežģītāka un prasa papildu finansiālos un laika resursus.

Praksē esam novērojuši, ka Latvijas uzņēmumiem visbiežāk nākas piedzīvot tieši piespiedu PP reģistrāciju, tādēļ ieteicams piesaistīt vietējos nodokļu konsultantus ar pieredzi jautājumu risināšanā ar nodokļu administrācijām.

Jebkura PP reģistrācija sev līdzi nes pienākumu maksāt UIN par peļņas daļu, kas gūta, iesaistot šo PP. Peļņas līmeni nosaka dažādi aspekti, bet lielākoties tās ir PP funkcijas un darbības. PP, kas nodrošina tikai atsevišķus pakalpojumus grupas līmenī, piemēram, mārketinga vai loģistikas funkcijas, peļņu veidos tirgus līmeņa atlīdzība (peļņas marža) par šo funkciju nodrošināšanu.

Viens no būtiskiem PP pienākumiem ir arī maksāt IIN par darbiniekiem, kuri strādā PP valstī vai citā valstī, ja šo darbinieku atalgojuma izmaksas tiek attiecinātas uz PP. Raksta 3. sadaļā minēts piemērs, kad PP var rasties pienākums maksāt IIN. Atsevišķos gadījumos atkarībā no likmēm paredzamais IIN slogs var būt pat lielāks nekā UIN slogs. Tāpat jāvēro, lai nerastos dubultā nodokļu uzlikšana vienam un tam pašam ienākumam darbinieku līmenī. Ja tā notiek, tad uzņēmumam vai darbiniekam, vai pat abiem kopā jāveic noteiktas darbības, lai atgūtu Latvijā samaksāto IIN.

5. Kā ārvalsts nodokļu administrācija var identificēt PP?

Ārvalstu nodokļu administrācijas aktīvi identificē un atklāj celtniecības PP, pateicoties informācijai, kas sniegta PVN deklarācijās un to pielikumos, un ļauj identificēt darījumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu konkrētajā valstī.

Attiecībā uz celtniecības PP veidošanos starpvalstu tiesību akti nosaka, ka Latvijas uzņēmumam veidosies celtniecības PP, ja tas ārvalstī, izmantojot savu vai pieaicinātu personālu, veic darbus būvlaukumos, celtniecības vai montāžas objektos, vai ar to saistītu pārraudzības vai konsultatīvo darbību. PP šajos gadījumos veidojas tikai tad, ja šādas darbības pārsniedz katrā konvencijā noteikto periodu, piemēram, Dānijas konvencijā tie ir 6 mēneši, Vācijas — 9 mēneši.

Šiem noteikumiem ir arī daudzi izņēmumi attiecībā uz darbības pārtraukumiem un projektu kopējā laika summēšanu, kas katrai valstij var būt atšķirīgi.

Tādējādi PP būs jāreģistrē Latvijas uzņēmumam, kas būvniecības vai ar to saistītus pakalpojumus sniedz ilgāk par 6 vai 9 mēnešiem. Atkarībā no valsts reģistrēšanās var būt jāveic no darbu uzsākšanas dienas vai perioda beigās.

Atkarīgā aģenta PP var identificēt, pārbaudot ārvalsts uzņēmuma reģistrāciju algas nodokļu vajadzībām, kā arī darbinieku reģistrācijas nodokļu vajadzībām, arodbiedrībās vai asociācijās.

6. Nobeigums

Apkopojot minēto, ārvalsts nodokļu administrācijai ir gan juridisks pamatojums, gan praktiskas metodes, lai noteiktu PP rašanos. Ja uzņēmums nav iepriekš izvērtējis savus PP riskus ārvalstī, pēc laika var rasties steidzams pienākums reģistrēt PP retrospektīvi un samaksāt ārvalstī UIN. Papildus jāsamaksā algas nodokļi par darbiniekiem, kas strādā PP labā. Lai izvairītos no šādas situācijas, iesakām PP riskus izvērtēt laikus, novēršot ārvalsts kompetentās nodokļu iestādes auditu, kas var radīt neparedzētus nodokļu un nokavējuma naudas uzrēķinus.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2020. gada decembra (468.) numurā.