Augsta līmeņa politiskā korupcija mediju dienaskārtībā Latvijā nonāk reti – ar „politisko aizmuguri” publiski netiek saistītas pat aizdomīgu darījumu shēmas, kurās iesaistīti desmiti vai simti miljonu eiro. Vienlaikus pastāv arī zemāka līmeņa korupcija, ar ko biežāk var gadīties saskarties uzņēmējiem – korupcija iepirkumos, administratīvā korupcija un citi. Kā uzņēmējam ikdienā atpazīt korupciju, kad un kā par to ziņot, kas palīdz un kas traucē to izmeklēt, saruna ar Inetu Cīruli, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietnieci izmeklēšanas darbību jautājumos, un Amīliju Raitumu, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšnieci, kura informēja par politisko organizāciju un to apvienību gada pārskatu tematiku.

Mūsdienu korupcija ir kļuvusi rafinētāka, sarežģītāka. Noziegumu veicēji kļuvuši erudītāki, nereti ar labu izglītību ekonomikā, uzņēmējdarbībā. Starp viņiem var būt arī grāmatveži, bet galvenie lēmumu pieņēmēji ir uzņēmumu vadītāji, valdes locekļi. Korupcija kļūst tehnoloģiski modernāka, ir ļoti maz korupcijas gadījumu, kuros tiktu izmantota skaidra nauda. Biežāk koruptīva samaksa tiek slēpta aiz dažādiem fiktīviem līgumiem, piemēram, juridisko pakalpojumu līgumiem, kur to grūtāk identificēt. Agrāk tika nodots koferis ar naudu, tagad šādi rīkojas ļoti reti. Pēdējais liela apmēra gadījums bija Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa pieķeršana ar pusmiljonu eiro automašīnas bagāžniekā. Pārsvarā notiek bezskaidras naudas darījumi.

Protams, neatrisinātu. Ja likuma pusē tiek izdomāts kāds instruments problēmas risināšanai, tad jārēķinās, ka noziedzības pusē savukārt tiek domāts, kā to apiet. Mūžīgā sacensība, bet nevarētu teikt, ka noziedznieki vienmēr tajā ir soli priekšā. Arī mēs ejam laikam līdzi. Piemēram, esam izpratuši Bitcoin tehnoloģijas, tāpat ir sakārtots arī juridiskais regulējums šajā jomā. Izmeklētājiem ir tehniskas iespējas izsekot Bitcoin darījumus, valsts pārvaldē strādā ļoti labi kiberspeciālisti.

Šādi gadījumi vēl nav bijuši, taču indikācijas par to iespējamu attīstību nākotnē pastāv. Piemēram, ir amatpersonas, kas iegādājušās Bitcoin valūtu. Interese par šo norēķinu veidu pastāv.

Es tā negribētu teikt. Ir lietas, pie kurām mūsu operatīvie darbinieki strādā gadiem ilgi. Sabiedrība redz tikai aisberga mazāko daļu. Protams, publika vēlētos, lai mēs biežāk nāktu klajā ar paziņojumiem par lielām, skaļām lietām, bet, lai šīs lietas atklātu un novestu līdz tiesvedības stadijai, ir jāiegulda ļoti liels darbs, un tam ir nepieciešams ilgstošs laika periods.

Es to nevaru ne noliegt, ne apstiprināt. KNAB uzmanības lokā augsta līmeņa korupcija ir vienmēr, mēs šos riskus identificējam.

Jā, diemžēl arī 2022. gada aptaujas dati parāda, ka nedaudz pieaudzist to uzņēmēju skaits, kas kārtojuši darīšanas, izmantojot pazīšanos, ietekmi, draugus, radus, lai atrisinātu savas problēmas valsts iestādēs. Tā ne vienmēr ir korupcija, sarunvalodā to varētu dēvēt par „blatu”. Taču jāatceras, ka likumdevējs ir pilnveidojis normatīvo regulējumu, paredzot atbildību arī juridiskām personām. Reizēm uzņēmēji par to ir pārsteigti, jo iznāk, ka tiek piemērots „dubults sods” – gan fiziskajai, gan arī juridiskajai personai. KNAB ir sevi labi parādījis, izmeklējot ārvalstu amatpersonu kukuļošanas lietas (tie ir ārvalstīs organizēti iepirkumu konkursi) – šajā ziņā esam saņēmuši augstu novērtējumu no starptautiskajiem vērtētājiem, reitingā esam augstāk par Lietuvu un Igauniju.

Ja runājam par austrumu virzienu, tad līdz Krievijas kara sākumam Ukrainā viss bija normāli, bet kopš kara tas ir mainījies. Ja runā par Eiropas Savienību, tad arī ne vienmēr viss rit gludi – atkarīgs no tā, kāds jautājums un kādu personāliju intereses ir skartas. Ir lieta, kurā no Vācijas gaidām tiesiskās palīdzības lūguma apmierināšanu jau piecus gadus. Tas mūsu praksē ir pirmais precedents, kurā tiesiskās palīdzības lūgumu izskata tiesās. Jārēķinās, ka skaļās un sarežģītās korupcijas lietās tiek pieaicināti labākie advokāti, tiek izmantotas visas iespējamās regulas un pat tas, ko dažreiz šķiet neiespējami iedomāties.

Juridiskajām personām tiek piemēroti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi. Uzņēmumam var uzlikt naudas sodu, kas notiek visbiežāk, taču iespējama pat uzņēmuma likvidācija. Soda smagumu izvērtē tiesa, vērtējot izdarītā pārkāpuma apstākļus, piemēram, regularitāti, kukuļa summu. Sodi ir samērā bargi, tie uzņēmējam sit pa kabatu. Piemēram, vienā gadījumā kukuļa summa bija salīdzinoši neliela – ap 5000 eiro, bet tiesas piespriestais sods bija 76 000 eiro.

Uzņēmējiem svarīgi apzināties, ka korupcijā nevajag ielaisties, domājot, ka ar vienreizēju maksājumu tas beigsies. Kā rāda prakse, uzņēmējiem, kas maksājuši vienreiz, nākas maksāt arī otro, trešo, ceturto reizi, turklāt prasītās summas ar laiku mēdz pieaugt, līdz pienāk tas brīdis, kad šķiet – nu gan pietiek, vairs negribu maksāt, jāziņo KNAB. Man jāapbēdina uzņēmēji – pilnībā atbrīvot no atbildības šādā situācijā vairs nevarēs. Protams, var izvērtēt situāciju, piemērot vainu mīkstinošus apstākļus un sodu samazināt, taču, pats galvenais, uzņēmējiem būtu jāvēršas KNAB jau pie pirmā mājiena, pirmajām aizdomām par to, ka no viņiem tiek sagaidīts kukulis.

Situācijas var būt ļoti dažādas. Pamats aizdomām jau ir tas, ja amatpersona vēlas tikties ar uzņēmēju vienpersoniski. Vai, ja nepamatotu iemeslu dēļ tiek novilcināta lēmuma pieņemšana vai paziņošana. Iepirkumu jomā novērojama tendence, ka lielāks iepirkums tiek sadalīts mazākos, zemsliekšņu iepirkumos, kuros ir zemākas prasības publiskām atskaitēm (saistībā ar šo patlaban rosinām izmaiņas normatīvajā regulējumā). Dažreiz amatpersonu dotie mājieni ir tik uzvedinoši, ka nav šaubu, ka tiek prasīts kukulis. Cilvēki ir izdomas bagāti – tiek rakstīts uz lapiņām, datora ekrānā, zinot, ka var tikt veikta noklausīšanās.

Pirmkārt, lai katram darbiniekam uzņēmumā būtu skaidrs mehānisms, kā rīkoties jebkurā ar korupciju saistītā situācijā. Otrkārt, jāidentificē, kuras amatpersonas, piemēram, kuri iepirkumu komisijas locekļi, ir īpaši pakļauti korupcijas riskiem.

Šādā griezumā neesam vērtējuši un precīzu statistiku apkopojuši, bet intuitīvi, izmeklētāja darbā strādājot, pieļauju, ka proporcija varētu būt apmēram piecdesmit pret piecdesmit. Aptaujā 28 procenti uzņēmēju pieļāva, ka varētu dot kukuli.

Cilvēki reizēm izveido jaunas e–pasta adreses, no kurām sūta mums ziņojumus. Citi zvana uz mūsu tālruni, tādējādi uzreiz var saņemt skaidrojumu par ziņošanas procedūru. Ir cilvēki, kas sameklē konkrētus KNAB darbiniekus, kuriem uzticas, un nodod informāciju tieši viņiem. Ir iespēja šo cilvēku noformēt kā ziņotāju, lai arī dokumentācijā tas neparādās. Varianti pastāv. Nav obligāti jābūt atklātam ziņotājam. Anonīmiem ziņojumiem ir nozīme, jo var gadīties, ka šī informācija papildinās to, kas jau ir mūsu rīcībā. Tiesa gan, tikai uz anonīma ziņojuma pamata uzsākt kriminālprocesu būs grūti, jo parasti nepieciešama papildu informācija. Cilvēki ļoti reti paši apraksta tos faktus un nianses, kas ir ļoti svarīgas izmeklētājiem.

Tad šī informācija, visticamāk, nonāks pie operatīvajiem darbiniekiem, kas uzsāks operatīvo darbu, un izmeklētājs uzsāks kriminālprocesu jau uz šī operatīvā darba rezultātu pamata.

Svarīgi atcerēties, ka mēs nevaram uzsākt kriminālprocesus uz emociju vai pieņēmumu pamata. Ir jābūt konkrētiem faktiem, ko izmeklētāji vai operatīvie darbinieki var pārbaudīt vai nu ar kriminālprocesuālām vai operatīvajām metodēm. Visiem faktiem ir jābūt pārbaudāmiem. Ir iesniegumi, kuros, piemēram, norādīts, ka kādā iepirkumu komisijā „visi ir korumpēti”. Ko man ar šādu informāciju iesākt? Kuru iepirkumu pārbaudīt? Cilvēkiem ir visai maza izpratne arī par interešu konflikta jēdzienu – zināms, ka interešu konflikts ir tad, ja tiek pieņemts lēmums par radiniekiem, tuviniekiem, darījumu partneriem, taču reizēm mums sūdzas par to, ka pieņemts lēmums par labu „pazīstamajiem”. Latvija ir ļoti maza, mēs pazīstam cits citu. Pazīšanos nevarēs uzskatīt par interešu konflikta situāciju. Reizēm ziņojumus iesniedz ar personīgu rēķinu kārtošanas motivāciju, piemēram, pēc laulības šķiršanas.

Šādu statistiku neesam apkopojuši. Taču šīs tendences ir atkarīgas no aktuālajiem notikumiem valstī. Piemēram, priekšvēlēšanu aģitācijas periodā saņemam ļoti daudz ziņojumus par aģitācijas pārkāpumiem. Pēc reģionālās reformas un pašvaldību apvienošanas pienāca daudz ziņojumu no pašvaldībām, kur, pārņemot pašvaldību saimniecības, tika konstatēti iespējamie pārkāpumi. Pēc tam, kad esam aizturējuši kādu amatpersonu, saņemam par to daudzus ziņojumus.

Vispirms jāatsijā tie ziņojumi, kuri nav mūsu kompetencē, bet gan Valsts policijas, Iepirkumu uzraudzības biroja vai Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē. Kopumā apmēram 70 procenti ziņojumu tomēr satur kādu konkrētu informāciju. Varbūt tas ne vienmēr dod pamatu uzsākt operatīvās izstrādes lietu vai kriminālprocesu, bet ir arī administratīvās pārbaudes un administratīvie lēmumi un sodi.

Iesniegumi tiek pārbaudīti, arī neizmantojot kriminālprocesuālās metodes. Kriminālprocesuālo metožu pielietošana ir tikai pats galējais līdzeklis, kad iesniegumu nav iespējams pārbaudīt citādi. Kriminālprocess ļoti iejaucas cilvēka personīgajā dzīvē, tam ir jābūt pamatotam.

Nē, to nevaru sacīt. Mums ir pietiekami daudz izmeklētāju, kuri arī aktīvi strādā. Jāatceras, ka kvantitāte ne vienmēr norāda uz kvalitāti. Turklāt ne visi pamatotie ziņojumi satur informāciju par korupcijas gadījumiem. Ir informācija par interešu konfliktu, kuros kriminālprocesi netiek uzsākti.

Galvenais ir sabiedrības uztvere – kā cilvēki ir gatavi rīkoties konkrētās situācijās. Kriminālprocess – tās jau ir tikai sekas. Jādomā, kā korupciju apkarot jau iepriekš, līdz kriminālprocesam.

Jā, bet mēs esam tikai viens mazs posms šajā ķēdē. Sabiedrība reizēm pārmet, ka KNAB neko nedara, jo nav notiesājošu spriedumu, taču KNAB nevienu netiesā.

Reizēm lieta nenonāk līdz tiesai tāpēc, ka pirms tam var notikt vienošanās par sodu ar prokuroru, šajā gadījumā sods tiek piemērots jau prokuratūrā un tiesa to tikai apstiprina.

Tas ir jautājums arī tiesām, kāpēc piemēro tik maigus sodus. Diemžēl sodu piemērošanu birojs nekādi nevar ietekmēt. Jāņem vērā arī tas, ka diezgan daudz cilvēku ir sodīti administratīvā kārtā. Tāpat tiesās arvien ir daudz līdz galam neiztiesātu lietu, kuras gaida spriedumus. Tiesu procesi nenotiek tik raiti, kā mēs un arī sabiedrība vēlētos. Piemēram, mums aizvien pārmet par bijušā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietu – ko jūs muļļājaties, viņš joprojām nav notiesāts! Birojs šo lietu jau sen ir nosūtījis prokuratūrai, prokuratūra – tiesai. Iespējams, cēlonis jāmeklē visu triju iestāžu lauciņā – gan tiesībsargājošo, gan prokuratūras, gan tiesas.

Tas saistīts ar finanšu sektora kapitālo remontu. Arī mēs saņēmām ziņojumus no Finanšu izlūkošanas dienesta par iesaldētiem līdzekļiem un aizdomām, ka bijuši korupcijas gadījumi.

Šo tematu nevēlos komentēt.

Mēs pārbaudām banku darbinieku iesaisti procesos, kas ļāva nerezidentiem caur mūsu bankām veikt noziedzīgi iegūtas naudas legalizāciju.

Piekrītu, tāpēc šeit būtu jāskatās tālāk – kādās situācijās šī amatpersona iesaistās, vai neizmanto politisko ietekmi kaut kādu jautājumu risināšanai. Tikai iecelšanas faktu vēl nevarētu vērtēt kā korupcijas gadījumu.

Ap šo likumu šķēpi lauzti ilgstoši, beidzot tas ticis pieņemts. Tas varētu veicināt sabiedrības uzticēšanos lēmumu pieņēmējiem. Manuprāt, šis likums gan vēl ir krietni pilnveidojams – jāparedz reģistra izstrāde, jānosaka atbildīgā iestāde, jāizstrādā kārtība, kā interešu pārstāvība tiks deklarēta šajā sistēmā, jānosaka, kāda atbildība būs paredzēta tiem, kas nepakļausies likumā paredzētajam mehānismam, bet lobēs tāpat kā iepriekš... Tur ir vēl ļoti daudz ko darīt. Kad tas būs izdarīts, tikai tad varēs runāt par to, kā tas varētu palīdzēt korupcijas apkarošanai.

Viens no iemesliem ir stīvēšanās starp iestādēm par to, kura uzņemsies lielāko atbildību.

Sabiedrība šo instrumentu izmanto samērā bieži. No diviem trauksmes cēlēju ziņojumiem ir tikuši uzsākti arī kriminālprocesi. Taču Trauksmes celšanas likumu būtu nepieciešams labāk salāgot ar Kriminālprocesa likumu, jo pēdējais neparedz trauksmes cēlēja personas anonimizēšanu. Trauksmes cēlējs kriminālprocesā nevar būt anonīms, un tā ir problēma.

KNAB izveidota īpaša elektronisko datu ievades sistēma, caur kuru iesniedzami politisko partiju gada pārskati. Tie visi publiski pieejami biroja mājaslapā. Partiju finansēšanas likums paredz, ka līdz ar politiskās partijas gada pārskatu obligāti iesniedzami arī vairāki pielikumi – par biedrībām, kuru biedrs ir attiecīgā politiskā partija, par nodibinājumiem, kuru dibinātājs ir attiecīgā politiskā partija un par biedrībām un nodibinājumiem, kuriem vai kuru organizēto pasākumu nodrošināšanai politiskā partija dāvinājusi (ziedojusi). Atsevišķs pielikums aizpildāms tām politiskajām partijām, kuras saņem valsts budžeta finansējumu. Šajā pielikumā jāatspoguļo saņemtā budžeta finansējuma izlietojums.

Politisko partiju finansēšanas jomā pastāv noteikti aizliegumi un ierobežojumi – tās nevar ņemt aizņēmumus, nevar saņemt dāvinājumus vai ziedojumus starpniecības veidā, ir ierobežojumi ziedojumu apmēriem, utt. Tāpat tiek reglamentēta valsts budžeta finansējuma izlietošana, kam jānotiek saskaņā ar lietderības principu – valsts līdzekļus nedrīkst izšķērdēt, mērķi jāsasniedz ar maksimāli mazāku līdzekļu izlietojumu (jāpērk iespējami lētākas, nevis sadārdzinātas preces un pakalpojumi), tāpat nedrīkst iegādāties preces privātām vajadzībām, pastāv ierobežojumi algām. Savukārt, ja partijas gada apgrozījums pārsniedz desmit minimālās algas, tad gada pārskatam jāpievieno arī zvērināta revidenta atzinums. Tās ir būtiskākās atšķirības, jo politisko partiju grāmatvedība kārtojama saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

Viens no izplatītākajiem valsts budžeta līdzekļu izlietojuma pārkāpumiem saistīts ar likumā paredzēto nosacījumu, ka kopumā partijas finansējumu var iztērēt trim mērķa grupām, bet nevienā no tām nedrīkst pārsniegt 60 procentu slieksni no kopējā saņemtā finansējuma. Visbiežāk šis ierobežojums tiek pārkāpts algu izmaksā. Tāpat reizēm partijas izmaksā algas valsts amatpersonu sarakstā esošām personām, kurām tas vispār ir aizliegts. Attiecībā uz vispārējiem politisko partiju finansēšanas noteikumiem tiek pārkāpta īpašā norma – aizliegums parādsaistībām. Šī norma paredz – ja partija par kādas preces vai pakalpojuma iegādi nav norēķinājusies ilgāk nekā 90 dienas kopš dienas, kad politiskajai partijai bija jānorēķinās ar preču un pakalpojumu piegādātāju, tad šīs parādsaistības tiek atzītas par aizņēmumu, taču aizņēmumus partija ņemt nedrīkst – par to paredzēta gan administratīvā atbildība, gan summas atmaksa valsts budžetā.

Par neiesniegtiem vai nepilnīgi iesniegtiem gada pārskatiem partijām noteikta administratīvā atbildība. Sods ir līdz 14 000 eiro, ir arī paredzēta brīdinājuma nosūtīšana. Ja partija nereaģē uz šo brīdinājumu, tad mums ir pienākums iesniegt pieteikumu tiesā par attiecīgās partijas darbības apturēšanu.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada aprīļa (118.) numurā.