Likumā «Par akcīzes nodokli» jauni subjekti, kuriem, saņemot Valsts ieņēmuma dienesta izsniegto sertifikātu, tiesības piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem.

2021. gada nogalē izsludināti grozījumi likumā «Par akcīzes nodokli», kuri stājās spēkā šogad 1. jūlijā. Ar šiem grozījumiem precizēts termins «pastāvīga mazā alus darītava», mainot tā nosaukumu uz «pastāvīgais mazais alus ražotājs», un paplašināts skaidrojums. Iekļauti papildu jauni likuma subjekti, proti:

• patstāvīgais mazais alus ražotājs — alus ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem alus ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus ražotāju telpām, un kura saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā Latvijas Republikā (turpmāk — LR) vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu;
• patstāvīgais vidējais vīna ražotājs — vīna ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem vīna ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu vīna ražotāju telpām, un kura saražotā vīna apjoms nepārsniedz 100 hektolitru gadā LR vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu;
• patstāvīgais vidējais raudzēto dzērienu ražotājs — raudzēto dzērienu ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem raudzēto dzērienu ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu raudzēto dzērienu ražotāju telpām, un kura saražoto raudzēto dzērienu apjoms nepārsniedz 1500 hektolitru gadā LR vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu;
• patstāvīgais vidējais starpproduktu ražotājs — starpproduktu ražotājs, kurš ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs no citiem starpproduktu ražotājiem un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu starpproduktu ražotāju telpām, un kura saražoto starpproduktu apjoms nepārsniedz 80 hektolitru gadā LR vai attiecīgajā dalībvalstī noteikto apjomu.

Direktīva 2020/1151/ES paredz, ka attiecībā uz mazajiem alkoholisko dzērienu ražotājiem Eiropas Savienības (turpmāk — ES) dalībvalstis izsniedz sertifikātu, kas apstiprina to atbilstību noteiktiem nosacījumiem vai atļauj pašsertificēties, un tas ir pamats samazinātas akcīzes nodokļa likmes piemērošanai.

Likuma «Par akcīzes nodokli» 12. pantā ir noteiktas samazinātas akcīzes nodokļa likmes, kuras drīkstēs piemērot, ja patstāvīgais mazais alus ražotājs, patstāvīgais vidējais vīna ražotājs, patstāvīgais vidējais raudzēto dzērienu ražotājs un patstāvīgais vidējais starpproduktu ražotājs (turpmāk — sīkražotājs), kas attiecīgi ražo alu, vīnu, raudzētos dzērienus un starpproduktus, būs saņēmuši Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) izsniegtu sertifikātu, kas apliecina šo statusu. Latvijā šādu sertifikātu izsniegs VID, bet citā Eiropas Savienības dalībvalstī attiecīgajā dalībvalstī normatīvajos aktos noteiktā iestāde.

Sīkražotājiem, sākot ar 1. jūliju, ir tiesības piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi 50% apmērā visām alkoholisko dzērienu grupām. ES direktīva nosaka, ka pazeminātās likmes nenosaka zemāk par 50% no valsts standarta akcīzes nodokļa likmes.

Šis ir sava veida atbalsts sīkražotājiem, bet, vai tas nonāks pie galapatērētāja, — tas ir atkarīgs no katra individuālā ražotāja. Iespējams, sīkražotājam iegūstot sertifikātu un tiesību piemērot samazinātās akcīzes nodokļa likmes, izdosies vadīt savas izmaksas tā, lai nemainītos jau ierastā pārdošanas cena galapircējam, jo pārējo izmaksu pieaugums šogad ir vērojams būtisks.

Šie grozījumi ir saistīti ar ES Direktīvu 2020/1151/ES, tāpēc LR likumā «Par akcīzes nodokli» ir noteikts, ka citās dalībvalstīs saražotajam un kalendāra gadā no tām ievestajiem alkoholiskajiem dzērieniem piemēro likmi 50% apmērā, ja akcīzes nodokļa maksātājs pierāda (akcīzes nodokļa deklarācijai pievienojot attiecīgus dokumentus), ka saņemtais alus saražots citas dalībvalsts patstāvīgajā mazajā alus darītavā.

Līdz ar šiem grozījumiem Ministru kabinetam (turpmāk — MK) ir uzdots uzdevumus izstrādāt noteikumus, kuros noteikt:

• kārtību, kādā VID izsniedz sertifikātu, atsaka izsniegt sertifikātu un kā to anulē;
• kārtību, kādā LR pārvieto sīkražotāju saražotos alkoholiskos dzērienus un citas dalībvalsts sīkražotāju saražotos alkoholiskos dzērienus, kas kalendāra gada ietvaros ir ievesti LR;
• nosacījumus, kādos gadījumos sīkražotāji nav uzskatāmi par juridiski un saimnieciski neatkarīgiem no citiem attiecīgo alkoholisko dzērienu ražotājiem.

MK noteikumu projekts par sertifikātu iegūšanu jūlijā vēl ir saskaņošanas procesā

No 1. jūlija spēku ir zaudējuši MK 18.12.2018. noteikumi Nr. 801 «Kārtība, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alum». 

Jauno MK noteikumu projekta noslēguma jautājumos paredzēts noteikt, ka sertifikāts, kas apliecina patstāvīgās mazās alus darītavas statusu un izsniegts saskaņā ar MK 18.12.2018. noteikumiem Nr. 801 «Kārtība, kādā piešķirams patstāvīgas mazās alus darītavas statuss un piemērojama akcīzes nodokļa likme patstāvīgo mazo alus darītavu saražotajam alum» ir spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Lai no 1. jūlija sīkražotāji varētu piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, sīkražotājam VID ir jāsaņem sertifikāts, kas apliecina šo statusu. Tikai — MK noteiktumi, kas nosaka kārtību, kā šo sertifikātu iegūt, vēl jūlijā bija MK izstrādes un saskaņošanas stadijā.

Ieskatoties MK noteikumu projektā, redzams, ka tajā ir iekļauta laba ziņa, ka patstāvīgais sīkražotājs samazināto akcīzes nodokļa likmi piemēro ar taksācijas perioda (kalendāra mēnesis), kurā saņēmis sertifikātu, pirmo datumu. 

Lai saņemtu sertifikātu, nodokļu maksātājs iesniedz VID iesniegumu, kuras forma tiks apstiprināta ar MK noteikumiem.

Būtiski — sertifikātu izsniedz uz kalendāra gadu. Tātad — katru gadu no jauna tas būs jāiegūst, lai saglabātu īpašo statusu un tiesību piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi. Ja importē alkoholiskos dzērienus no citas dalībvalsts sīkražotāja, tad katru gadu no ES dalībvalsts ražotāja jāpieprasa šāds sertifikāts no jauna.

Saskaņā ar MK noteikumu projektu VID izsniegs sertifikātu, ja:

1. nodokļu maksātājs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) apstiprināta noliktavas turētāja darbībai, kurā deklarēta attiecīgā alkoholisko dzērienu veida ražošana;
2. nodokļu maksātājs ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs;
3. nodokļu maksātāja saražoto alkoholisko dzērienu apjoms iepriekšējā kalendāra gadā (ja nodokļu maksātājs iepriekšējā kalendāra gadā ir ražojis attiecīgo alkoholiskā dzēriena veidu) vai plānotais kārtējā kalendāra gadā (ja nodokļu maksātājs iepriekšējā kalendāra gadā nav ražojis attiecīgo alkoholisko dzērienu veidu) nepārsniedz šādus apjomus: a) alus — 200 000 hektolitru, b) vīns — 1000 hektolitru (ja nosūta uz Maltas Republiku, tad 20 000 hektolitri), c) raudzētie dzērieni, izņemot vīnu un alu — 150 000 hektolitru, d) starpprodukti — 250 hektolitru, e) pārējie alkoholiskie dzērieni — 20 hektolitru absolūtā alkohola.

Iesniegumā būs jāapliecina, ka patstāvīgais sīkražotājs ir juridiski un saimnieciski neatkarīgs. MK noteikumu projektā noteikts, ka patstāvīgais sīkražotājs nav uzskatāms par juridiski un saimnieciski neatkarīgu, ja:

1. nodokļu maksātājam pieder 10% un vairāk no cita nodokļu maksātāja, kas ražo tāda paša veida alkoholiskos dzērienus, pamatkapitāla vai daļu vai akciju skaita;
2. citam nodokļu maksātājam tieši pieder 10% un vairāk no šī nodokļu maksātāja pamatkapitāla vai daļu vai akciju skaita;
3. nodokļu maksātājs ir franšīzes ņēmējs un tas ražo alkoholiskos dzērienus, pamatojoties uz franšīzes līgumu, saskaņā ar kuru franšīzes devējs par tiešu vai netiešu finansiālu atlīdzību ir nodevis otrai līgumslēdzējpusei — franšīzes ņēmējam — tiesības izmantot intelektuālā īpašuma tiesību kopumu (īpaši — firmu, preču zīmi, veikala izkārtni, dizaina objektu, speciālo profesionālo informāciju, zinātnību un patentus) preču izmantošanai vai pārdošanai;
4. nodokļu maksātājs, tā dibinātājs vai izpildinstitūcijas loceklis ir dibinātājs vai ieņem izpildinstitūcijas locekļa amatu pie cita attiecīgo alkoholisko dzērienu ražotāja;
5. nodokļu maksātājs izmanto telpas, kuras izmanto cits alkoholisko dzērienu ražotājs.

Latvijā ir noteikta sertificēšanās, bet citās ES dalībvalstīs ir iespējama sertificēšana un arī pašsertificēšana, kas Latvijā nebūs atļauta.

MK noteikumi noteiks īpašas prasības, kas būs jānorāda šo akcīzes preču pārvietošanas dokumentos un kādiem dokumentiem ir jābūt pievienotiem akcīzes nodokļu deklarācijai, lai citas dalībvalsts patstāvīgā sīkražotāja saražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem piemērotu samazināto akcīzes nodokļa likmi. Viens no šiem pievienojamajiem dokumentiem ir citas dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtais sertifikāts. Gadījumā, ja citas dalībvalsts patstāvīgais sīkražotājs būs pašsertificējies, ja to pieļauj attiecīgā dalībvalsts, tad dokuments nebūs jāpievieno, bet informācija par pašsertifikācijas faktu jānorāda elektroniskajā administratīvajā dokumentā par preču pārvietošanu, kā to nosaka Regulas 2021/2266 4., 5. un 6. pants.

Lai citas dalībvalsts patstāvīgā sīkražotāja saražotajiem alkoholiskajiem dzērieniem piemērotu samazināto akcīzes nodokļa likmi, nodokļu maksātājs akcīzes nodokļa deklarācijai būs jāpievieno šādi dokumenti:

1. citas dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegts sertifikāts, ja tāds ir;
2. par alu — patstāvīgā sīkražotāja izsniegts dokuments un tā tulkojums valsts valodā, kurā ir norādīta šāda informācija: a) apliecinājums, ka LR ievestais alus apjoms nepārsniedz Latvijas Republikas noteikto kalendāra gada alus apjoma limitu — 10 000 hektolitru, kam piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi, b) patstāvīgā mazā alus ražotāja nosaukums un valsts, kurā alkoholiskais dzēriens ražots, c) dokumenta datums, atbildīgās amatpersonas vārds, uzvārds un paraksts.

Alus ievešanas gadījumā vēl papildus ir jāpievieno patstāvīgā sīkražotāja izsniegts (tulkots latviešu valodā) dokuments ar apliecinājumu, ka ievestais alus apjoms nepārsniedz 10 000 hektolitru, un informācija par ražotāju. Šāds apliecinājums ir nepieciešams, jo maksimālais kopējais ražošanas apjoms gadā, lai citās dalībvalstīs kļūtu par patstāvīgo alus sīkražotāju, var sasniegt 200 000 hektolitru (katra dalībvalsts pati var noteikt apjomu, nepārsniedzot 200 000 hektolitru). Latvijā kopējais ražošanas apjoms ir 50 tūkstoši hektolitru (likuma «Par akcīzes nodokli» 1. panta 2. daļas 15. punkts), savukārt apjoms, kam var piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi, ir 10 000 hektolitru (likuma «Par akcīzes nodokli» 12. panta 2. daļa).

Svarīga nianse — ES var būt noteikti citi maksimālie pieļaujamie sīkražotāja saražotie un tirgū palaistie alkoholiskie dzērieni, kuriem drīkst piemērot samazināto akcīzes nodokļa likmi, bet katra dalībvalsts savos normatīvajos aktos nosaka savus apjoma limitus. Attiecībā uz samazinātās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu Latvijā ir jāievēro Latvijā noteiktie ražošanas apjoma limiti.

Atsevišķa uzskaite

Nodokļu maksātājs nodrošina atsevišķu patstāvīgā sīkražotāja saražoto, saņemto un izvesto alkoholisko dzērienu, kam piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi, uzskaiti.

No 1. jūlija jauna deklarācijas forma

1. jūlijā stājās spēkā grozījumi arī MK 30.03.2010. noteikumos Nr. 300 «Noteikumi par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapām un to aizpildīšanas kārtību», ar kuriem jaunā redakcijā tiek izteikts šo noteikumu 2. pielikums «Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācija». 

Mainīta deklarācijas veidlapas struktūra, dalot vīna, raudzēto dzērienu un starpproduktu ailes divās grupās atkarībā no piemērojamās akcīzes nodokļa likmes atbilstoši likuma «Par akcīzes nodokli» 12. pantam, kas stājās spēkā 1. jūlijā.

Vienlaikus redakcionāli precizēta šo noteikumu III nodaļa «Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijas aizpildīšana» atbilstoši jaunā redakcijā izteiktajai Alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa deklarācijai.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2022. gada augusta (488.) numurā.