Gandrīz pusgadu pēc Trauksmes celšanas likuma spēkā stāšanās daudziem uzņēmējiem joprojām ir neskaidrības par vairākām likuma piemērošanas niansēm saistībā ar to, kā pareizi izveidot uzņēmuma iekšējo trauksmes celšanas sistēmu, atzīst zvērināta advokāte Ieva Andersone, zvērinātu advokātu biroja Sorainen partnere.

Ziņotāji – tikai darbinieki vai visi līgumattiecībās esošie?

Pirmā neskaidrība, kas nereti parādās, jau sākot ieviest ziņošanas sistēmu – kuri varēs būt trauksmes cēlēji, kas ir potenciālais ziņotāju loks? Skaidrs, ka sistēmai jābūt pieejamai uzņēmuma darbiniekiem, taču reizēm, īpaši lielākos uzņēmumos, parādās jautājums, vai tajā jāiekļauj arī pakalpojumu sniedzējus, kas darbojas uz pakalpojumu līguma pamata, bet ir diezgan cieši iesaistīti uzņēmuma dzīvē, līdz ar to varētu zināt daudz informācijas.

Likums nosaka, ka trauksmes cēlējs informāciju var iegūt arī brīvprātīgā darba vai pakalpojumu sniegšanas, kā arī citu darba attiecību ietvaros. Tātad pēc būtības tiek aptverti arī uzņēmumam pietuvinātie pakalpojumu sniedzēji. Tomēr tas, kā katrs uzņēmums veido savas trauksmes celšanas vadlīnijas, ir atkarīgs no viņu pašu individuālās situācijas – konkrētajā gadījumā tas, cik tuvas ir šīs pakalpojumu sniegšanas attiecības. Ja tās ir pielīdzināmas darbinieku attiecībām un šāda trauksmes celšanas sistēmas pieejamības paplašināšana pārlieku neapgrūtina uzņēmumu, noteikti jāaptver arī šos potenciālos ziņotājus, iesaka I. Andersone.

Vai trauksmes celšanas sistēmu veidot pārrobežu mērogā?

Otrkārt, Baltijas mērogā strādājošiem uzņēmumiem nereti rodas jautājums, vai iekšējo trauksmes celšanas sistēmu veidot katrai valstij atsevišķi vai vienotā (starptautiskā) mērogā. Situāciju sarežģī tas, ka normatīvais regulējums Baltijas valstīs pagaidām nav harmonizēts, līdz ar to reģionāla mēroga uzņēmumiem rodas izaicinājums izveidot vienu sistēmu, kas atbilstu visu triju Baltijas valstu normatīvajiem aktiem. Lietuvā Trauksmes celšanas likums stājās spēkā 2019. gada sākumā, un tas ir ļoti līdzīgs Latvijas likumam, savukārt Igaunijā šāds regulējums vēl nav pieņemts (Eiropas Savienības dalībvalstīm direktīvas prasības jāievieš līdz 2021. gadam). Vienlaikus rodas arī jautājums, kādā valodā šai sistēmai vajadzētu strādāt – vai ir pieļaujams, ka ziņojumi tiktu pieņemti centralizēti un angļu valodā, vai tam noteikti jānotiek vietējā valodā?

I. Andersone uzskata, ka labākais risinājums tomēr būtu veidot katrā valstī atsevišķas, vietējas trauksmes celšanas sistēmas, kur ziņojumus izskata vietējais cilvēks vietējā valodā. Ziņotājam tas būtu saprotamāk un šāda sistēma šķistu pieejamāka un uzticamāka.

Ziņojumu kastīte tualetē

Kopumā Trauksmes celšanas likums atstāj uzņēmumiem diezgan brīvas rokas jeb visai plašas interpretācijas iespējas, kā ieviešama iekšējās trauksmes celšanas sistēma, galvenais ir izpildīt pamatprasības. “Kā man viens klients tikšanās reizē teica: “Es vienkārši uzlikšu kastīti tualetē, jo tur neviens neredzēs, kas ir trauksmes cēlējs, kurš šajā kastītē iemet ziņojumu,”” stāsta I. Andersone.

Tā tiešām varot rīkoties, tikai jānodrošina, ka šīs ziņojumu kastītes saturu regulāri pārbauda viena, konkrēta persona, kura izpilda likuma prasības par ziņojuma pseidonimizēšanu. Personai, kas saņem un pseidonimizē ziņojumus, nevajadzētu būt tai pašai personai, kas ziņojumu izmeklēs pēc būtības. Personai, kas izmeklē ziņojumus, vajadzētu būt speciālām prasmēm – juridiskām zināšanām, zināšanām par konkrēto nozari. Savukārt personai, kas pieņem ziņojumus, īpašo prasmju var nebūt, taču šai personai ir jāpiemīt nevainojamai reputācijai un tai ir jābauda liela uzticība personāla vidū. Jāatceras arī, ka jāparedz alternatīva ziņošanas iespēja, ja kāds vēlas iesniegt ziņojumu pret pašu ziņojumu pieņēmēju. Tātad ir jābūt publiski zināmam, kura ir persona, kas pieņem ziņojumus. Praksē tas visbiežāk ir kāds cilvēks no personāla nodaļas, kāds no valdes asistentiem vai atbilstības speciālists, ja tāds uzņēmumā ir.

Pilna intervija ar Ievu Andersoni lasāma žurnāla Bilances Juridiskie Padomi oktobra numurā. Abonenti žurnālu var lasīt arī elektroniski.