Valdes loceklim savi pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam — tā nosaka Komerclikuma (KL) 169. pants. Neatkarīgi no tā, kāds līgums un vai vispār būs noslēgts līgums, valdes loceklis par uzņēmumu domās 24 stundas diennaktī. 

Šajā rakstā apskatīšu, kādus ienākumus valdes loceklis var gūt no uzņēmuma un kādi nodokļi jāmaksā.

1. Līgumu veidi

Darba līgums ar valdes locekli

Darba likuma (DL) 28. pants nosaka, ka darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem. Tāpat DL nosaka, ka darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. 

Tātad, ja ar valdes locekli tiek nodibinātas darba tiesiskās attiecības, noslēdzot darba līgumu, tad jāvadās pēc DL normām. 

Attiecībā uz valdes locekļiem saskaņā ar DL 148. pantu nav jāveic darba laika uzskaite, ievērojot darba drošības un veselības aizsardzības principus, kas nostiprināti attiecīgajos normatīvajos aktos, kā arī ja tiek nodrošināta pietiekama atpūta. 

Latvijas normatīvie akti neuzskaita gadījumus un nenosaka kritērijus, pamatojoties uz kuriem attiecībā uz konkrēto darbu var atkāpties no DL normām par darba laika un atpūtas organizāciju, līdz ar to vadlīnijas DL 148. panta piemērošanai meklējamas Darba laika direktīvā (Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva 2003/88/EK (2003. gada 4. novembris) par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem). 

Darba laika direktīvas 17. panta 1. punktā viena no trim uzskaitītajām darba ņēmēju kategorijām, kuru darba laika ilgumu nevar nomērīt un/vai normēt, vai kuri to var noteikt paši, ir vadoši administratīvi darba ņēmēji vai citas personas, kam ir autonomas lēmumu pieņemšanas pilnvaras. Ņemot vērā Darba laika direktīvā noteiktos elementus, atkāpe var ietvert konkrētus augsta līmeņa vadītājus, kuru kopējais darba laiks netiek mērīts vai normēts, jo viņiem nav pienākuma būt darbavietā noteiktā laikā, bet viņi var autonomi lemt par savu darba plānu.

Pilnvarojuma līgums ar atlīdzību

Valdes loceklis savu statusu iegūst ievēlēšanas brīdī, t.i., kad dalībnieku sapulce pieņēmusi šādu lēmumu. Komerclikums (KL) nenosaka, ka līgums ar valdes locekli par tā pienākumu izpildi būtu obligāts. Tāpat KL nav regulēti jautājumi par valdes locekļa atvaļinājumu, darbnespējas lapām un citām situācijām, tāpēc, noslēdzot rakstisku pilnvarojuma līgumu, iespējams vienoties par atsevišķiem jautājumiem, kas nav regulēti tiesību normās un ir atkarīgi no pušu gribas.

KL 221. panta 8. daļa nosaka, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim. Atlīdzības apmēru nosaka ar padomes lēmumu, bet, ja sabiedrībai nav padomes, — ar dalībnieku lēmumu.

Slēdzot pilnvarojuma līgumu ar valdes locekli, tajā jāparedz atlīdzības apmērs. Līgumā var noteikt kārtību atlīdzības apmēra izmaiņām atkarībā no sabiedrības finanšu situācijas vai citiem apstākļiem, kā arī citu maksājumu (prēmiju, piemaksu) izmaksas kārtību.

Pilnvarojuma līgums bez atlīdzības

Pilnvarojuma līgumu var noslēgt, arī nenosakot atlīdzību. Neatkarīgi no tā, vai atlīdzība ir noteikta vai nav, pilnvarojuma līgumā iespējams noregulēt arī dažādus citus valdes locekļiem būtiskus nosacījumus, piemēram, 

• tiesības uz atvaļinājumu;
• atvaļinājuma ilgumu un apmaksas kārtību;
• par attaisnotu prombūtni sakarā ar mācībām;
• par attaisnotu prombūtni sakarā ar bērna piedzimšanu.

Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmē un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā noteiktajam ikvienai personai ir tiesības arī uz atpūtu. Lai gan valdes loceklis savus pienākumus pilda 24 stundas diennaktī, tas nenozīmē, ka viņam nav tiesību uz atpūtu. Līdz ar to arī valdes loceklim ir tiesības uz iknedēļas un ikgadējo atpūtu, tāpēc pilnvarojuma līgumā svarīgi paredzēt gan šādas atpūtas ilgumu, gan arī tās piešķiršanas un apmaksas kārtību. Ja rodas sabiedrības neatliekamas vajadzības, valdes loceklim jāreaģē arī atpūtas laikā, jo viņa atbildība par sabiedrības darbību ir nepārtraukta visu pilnvarojuma laiku.

2. Nodokļu piemērošana

Attiecībā uz nodokļu piemērošanu darījumos ar valdes locekļiem jāņem vērā fakts, ka saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1. pantu saistītas personas ir divas vai vairākas fiziskās vai juridiskās personas, ja vienai un tai pašai personai vai vienām un tām pašām personām ir balsu vairākums komercsabiedrību valdēs (izpildinstitūcijās) vai fiziskajai personai ar līgumu vai citādi ir nodrošināta izšķiroša ietekme komercsabiedrībā.

No minētā secinām, ka valdes loceklis ir ar uzņēmumu saistīta persona, tāpēc darījumiem jānotiek tirgus vērtībā. Tirgus vērtības definīcija noteikta Pievienotās vērtības likuma 1. pantā: "Tirgus vērtība — atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem, kas attiecīgo preču vai pakalpojumu saņēmējam piegādes brīdī godīgas konkurences apstākļos būtu jāmaksā citam piegādātājam, kurš nav uzskatāms par saistītu personu likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē. Ja salīdzināmu preču vai pakalpojumu cenu nav iespējams konstatēt, tirgus vērtība ir:

• precēm — summa, kas nav mazāka par attiecīgo preču vai līdzīgu preču pirkuma cenu, vai, ja pirkuma cenas nav, pašizmaksa, ko nosaka piegādes laikā,
• pakalpojumiem — summa, kas nav mazāka par visām izmaksām, ko radījusi pakalpojuma sniegšana.

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas attiecībā uz aizdevumiem

Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likuma 11. pants nosaka, ka saistītajai personai izsniegts aizdevums ir uzskatāms par nosacītu peļņas sadali un apliekams ar nodokli atbilstoši UIN likuma normām. 

Praksē uzņēmumi diezgan bieži mēdz izsniegt aizdevumus valdes locekļiem, tāpēc grāmatvedim jāizvērtē šādu aizdevumu ietekme uz UIN apliekamās bāzes noteikšanu.

Taču, pirms valdes loceklim izsniegtu aizdevumu iekļauj ar UIN apliekamajā bāzē, nepieciešams rūpīgi izvērtēt, vai šis aizdevums neatbilst kādai no normām, kas nosaka, kad aizdevums saistītai personai neveido apliekamo bāzi.

Apliekamo bāzi neveido: 

• aizdevumi, kuri izsniegti līdz 31.12.2017.;
• aizdevuma daļa, kas nepārsniedz nesadalīto peļņu, kura uzrādīta bilancē 31.12.2017.;
• aizdevumi tādā apmērā, kādā ir saņemti aizņēmumi no nesaistītas personas;
• pārskata gadā izsniegtie aizdevumi, ja pārskata gada sākumā bilancē neveidojas iepriekšējo pārskata gadu nesadalītā peļņa;
• aizdevumi tādā apmērā, kādā tie nepārsniedz pārskata gada sākumā reģistrēto pamatkapitālu, no kura atņemta iepriekšējos pārskata gados izsniegtā un neatgūtā kopējā aizdevumu summa;
• aizdevumi, kuri izsniegti uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma normas attiecībā uz aizdevumiem

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN) 8.π pants nosaka, ka ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu), ko fiziskā persona, kas aizdevumu neņem saimnieciskās darbības ietvaros, nav atmaksājusi 6 mēnešu laikā pēc aizdevuma līgumā noteiktā aizdevuma atmaksas termiņa, bet ne ilgāk kā 66 mēnešu laikā no aizdevuma izsniegšanas dienas.

Tātad, ja uzņēmums valdes loceklim ir izsniedzis aizdevumu, tad jābūt noslēgtam aizdevuma līgumam saskaņā ar IIN likuma normām un grāmatvedim jāseko līdzi, kurā brīdī šāds aizdevums kļūst par ienākumu, kurš jāapliek ar nodokļiem.

IIN likums nosaka situācijas, kad aizdevumu nepielīdzina ienākumam: 

• viena aizdevēja izsniegto aizdevumu (arī vairāku aizdevumu summu), kas nepārsniedz 1500 eiro;
• aizdevumu, kas izsniegts, lai segtu ārstniecības izdevumus vai izglītības izdevumus, ja aizdevums saņemts bezskaidras naudas norēķinu veidā un tā izlietošanu pamato attiecīgi ar attaisnojuma dokumentiem.

Darbaspēka nodokļi no darba algas vai atlīdzības

Saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. pantu darba ņēmējs ir: 

• persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā, vai 
• komercsabiedrības valdes, padomes loceklis, kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. 

Ja valdes loceklis atbilst darba ņēmēja statusam un saņem darba algu, pamatojoties uz darba līgumu, vai saņem atlīdzību, pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu, tad par viņu jāmaksā algas nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā kārtībā.

No 2021. gada 1. jūlija, ja valdes loceklis atbildīs darba ņēmēja definīcijai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", tad par viņu būs jāveic minimālās obligātās iemaksas, ja valdes loceklim noteiktā atlīdzība vai darba alga būs mazāka par 1500 eiro ceturksnī un viņš vienlaikus nebūs darba ņēmējs pie vairākiem darba devējiem.

• VID līdz 21.12.2021. paziņo EDS darba devējam
• Darba devējs līdz 23.03.2022. pārskaita no saviem līdzekļiem vienotajā nodokļu kontā 190,90 eiro 

Jāatgādina: ja uzņēmumā darba ņēmēja statusā ir valdes loceklis, kurš faktiski nesaņem darba algu vai atlīdzību, tad, iesniedzot Ziņas par darba ņēmējiem, šo statusu nepieciešams pārtraukt, pretējā gadījumā VSAA veiks aprēķinu par minimālajām obligātajām iemaksām.

Algota darba ienākumam pielīdzināmi ienākumi

Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta 2.⁷ daļa nosaka, ka algota darba ienākumam pielīdzina izsniegto skaidras vai bezskaidras naudas avansu, ko darbiniekam, valdes loceklim, piešķir komercsabiedrība, ja par to vai tā daļu nav veikts norēķins:

• 90 dienu laikā pēc komandējuma vai darba brauciena beigām, 
• pārējos gadījumos — 90 dienu laikā no skaidras vai bezskaidras naudas avansa izsniegšanas dienas. 

90 dienu periodu skaita ar nākamo dienu pēc komandējuma vai darba brauciena beigām vai pēc skaidras vai bezskaidras naudas avansa izsniegšanas dienas.

 Ar nodokļiem apliekamu ienākumu neveido, ja kopējā izsniegto skaidras vai bezskaidras naudas avansu atlikusī summa, kura ir avansa saņēmēja rīcībā, nepārsniedz valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru (2021. gadā — 500 eiro).

Izdevumu kompensācijas, kuras neapliek ar nodokļiem

1. MK noteikumu Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība"  43. punkts nosaka, ka kompensācijas izmaksas, kuras neapliek ar algas nodokli, ir summas, ko darba devējs darbiniekam izmaksā sakarā ar darbiniekam piederoša personiskā transportlīdzekļa (kas atbilstoši darba līgumam tiek izmantots darba vajadzībām) nolietošanos un kas noteikta 0,04 eiro apmērā par katru nobraukto kilometru, bet ne vairāk kā 57 eiro mēnesī.

Svarīgi ņemt vērā, ka, lai varētu izmantot šo likuma normu attiecībā uz valdes locekli, jābūt noslēgtam darba līgumam, jāraksta maršruta lapas un uzņēmumam būs jāmaksā Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis.

2. MK noteikumu Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" 4. punkts nosaka, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekama tā izdevumu daļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumiem veicamas par to izdevumu daļu, kas pārsniedz MK noteikumos Nr. 969 noteiktās normas:

• komandējuma dienas naudai;
• darba brauciena kompensācijai par papildu izdevumiem, kas darba specifikas dēļ rodas ceļā;
• darba brauciena izdevumiem par viesnīcu (naktsmītni).

Svarīgi ņemt vērā, kāds līgums noslēgts ar valdes locekli: ja pilnvarojuma līgums, tad varēs kompensēt komandējuma izdevumus, bet ne darba brauciena izdevumus.

Par komandējumu MK noteikumu Nr. 969 izpratnē uzskatāms ar komersanta vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstisku rīkojumu apstiprināts darbinieka un citas fiziskās personas, kura nav darba attiecībās ar institūciju, kas sūta to komandējumā, brauciens uz noteiktu laiku uz citu apdzīvotu vietu Latvijas Republikā vai uz ārvalstīm, kā arī no ārvalstīm uz Latvijas Republiku (ja darbinieka pastāvīgā darbavieta ir ārvalstīs), lai:

2.1. pildītu darba vai dienesta uzdevumus;

2.2. papildinātu zināšanas un paaugstinātu kvalifikāciju.

Par darba braucienu šo noteikumu izpratnē uzskatāms darbinieka darbs vai dienests, ja tas saskaņā ar noslēgto darba līgumu vai amata aprakstu norisinās ceļā (piemēram, autosatiksmes, dzelzceļa, jūrniecības vai aviācijas nozarē) Latvijas Republikā vai ārvalstīs vai ja darbs saistīts ar regulāriem un sistemātiskiem izbraukumiem un pārvietošanos (piemēram, celtniecības vai mežizstrādes nozarē).

Ienākums, kas apliekams ar samazinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi

Likuma "Par IIN" 11. panta 12. daļa nosaka, ka fiziska persona, gūstot ienākumu no nekustama vai kustama īpašuma iznomāšanas vai izīrēšanas, var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēja — paziņotā saimnieciskā darbība.

Ja valdes loceklis savu privāto automašīnu izmanto uzņēmuma vajadzībām, tad, noslēdzot nomas līgumu:

• valdes loceklim ir pienākums informēt VID piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, ka tā gūst ienākumu, izmantojot tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību;
• uzņēmums — ienākuma izmaksātājs aprēķina un ietur IIN 10% apmērā no līgumā noteiktās un samaksātās nomas maksas;
• uzņēmums iesniedz Paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām ar kodu 1006 līdz nākamā mēneša 15. datumam;
• uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis nav jāmaksā.

3. Atskaites

Ziņas par darba ņēmējiem

Valdes loceklis jāreģistrē kā darba ņēmējs, iesniedzot VID Ziņas par darba ņēmējiem ar kodu 11:

• ja ar valdes locekli noslēgts darba līgums;
• ja ar valdes locekli noslēgts pilnvarojuma līgums ar atlīdzību.

MK noteikumi Nr. 827 "Noteikumi par VSAOI veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" nosaka, ka darba ņēmēju reģistrē:

• ne vēlāk kā vienu stundu, pirms persona uzsāk darbu;
• ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc statusa maiņas vai statusa zaudēšanas.

Darba devēja ziņojums

Par darba ņēmēju katru mēnesi līdz 17. datumam jāsniedz Darba devēja ziņojums.

Darba devēja ziņojumā par taksācijas periodu — mēnesi norāda aprēķinātās VSAOI un algas nodokli no valdes locekļu ienākuma.

Ja ar valdes locekli noslēgts pilnvarojuma līgums, tad:

• uzņēmējdarbības riska valsts nodeva nav jāmaksā, jo nav darba attiecības Darba likuma izpratnē;
• nav jānorāda nostrādātais laiks, jo pilnvarojuma līguma ietvaros viņa amata pienākumu izpilde nav piesaistīta 40 stundu darba nedēļai.

Paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām

Par valdes locekļu ienākumiem iepriekšējā pārskata gadā līdz nākamā gada 1. februārim iesniedz Paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām:

• ja noslēgts darba līgums, tad norāda kodu 1001;
• ja noslēgts pilnvarojuma līgums ar atlīdzību, tad norāda kodu 1018.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2021. gada jūlija (475.) numurā.