0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASDarba devējiem un arodbiedrībai atšķirīgi viedokļi par topošajiem Darba likuma grozījumiem

Darba devējiem un arodbiedrībai atšķirīgi viedokļi par topošajiem Darba likuma grozījumiem

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kā valdības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sociālais partneris likumdošanas iniciatīvu izskatīšanā ir gandarīta, ka sociālā dialoga ceļā ir izdevies vienoties par virkni Latvijas tautsaimniecībai būtisku grozījumu Darba likumā, kuru mērķis ir padarīt Latvijas darba tirgu elastīgāku un ekonomiku kopumā – konkurētspējīgāku. Tomēr par konkrētām iniciatīvām dialogs vēl turpinās, un LDDK cer uz konstruktīvu risinājumu. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Darba likuma grozījumos ietverto izmaiņu mērķis ir pielāgot Darba likuma normas Eiropas praksei un arī reālajai situācijai Latvijā, lai mazinātu birokrātisko slogu uzņēmējdarbībā un veicinātu tautsaimniecības attīstību kopumā. Daudzas normas, kas bijušas spēkā līdz šim,…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kā valdības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) sociālais partneris likumdošanas iniciatīvu izskatīšanā ir gandarīta, ka sociālā dialoga ceļā ir izdevies vienoties par virkni Latvijas tautsaimniecībai būtisku grozījumu Darba likumā, kuru mērķis ir padarīt Latvijas darba tirgu elastīgāku un ekonomiku kopumā – konkurētspējīgāku. Tomēr par konkrētām iniciatīvām dialogs vēl turpinās, un LDDK cer uz konstruktīvu risinājumu. LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone: „Darba likuma grozījumos ietverto izmaiņu mērķis ir pielāgot Darba likuma normas Eiropas praksei un arī reālajai situācijai Latvijā, lai mazinātu birokrātisko slogu uzņēmējdarbībā un veicinātu tautsaimniecības attīstību kopumā. Daudzas normas, kas bijušas spēkā līdz šim, faktiski saglabājušās no padomju laika un pašreizējā ekonomiskajā situācijā darbojas kā bremzējošs faktors.” Neskatoties uz to, ka sociālajiem partneriem ir izdevies vienoties, piemēram, par tādu normu izmaiņām, kas pagarina darba līgumu uz noteiktu laiku maksimālo darbības termiņu, joprojām pastāv domstarpības likuma normās par virsstundu darba regulējumu un darbinieku atbrīvošanu no darba. Tostarp LDDK uzskata, ka virsstundu darba apmaksai līdzīgi kā citās Baltijas un Eiropas Savienības valstīs jābūt nevis 100%, bet 50% apmērā no pamatalgojuma likmes, kā arī darba devējam un darbiniekam jābūt iespējai arī individuāli vienoties par virsstundu kompensēšanu papildu atpūtas laika veidā. Šādā veidā LDDK arī vēlas uzsvērt, ka nepieciešams pamazām izskaust virsstundas kā ikdienas darba pagarinājumu, saprotot, ka tas ir tikai īpašos ārkārtas gadījumos piemērojams risinājums. Tāpat LDDK sagaida turpmāku konstruktīvu dialogu Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) ietvaros par Darba likuma normām, kuras paredz, kādos gadījumos darbinieka – arodbiedrības biedra atbrīvošana no darba saskaņojama ar arodbiedrību. LDDK uzsver, ka grozījumi Darba likumā ir vitāli nepieciešami tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanai.   LBAS: Nedrīkst mazināt darbinieku tiesības   Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) savukārt neatbalsta LDDK priekšlikumu grozīt Darba likuma 68. pantu, samazinot piemaksas apmēru par virsstundu darbu no 100% uz ne mazāku kā 50%, uzskatot, ka, veicot šādas izmaiņas, tiek samazināta darbinieku reālā darba samaksa. LBAS arī uzskata, ka nepieciešamība organizēt virsstundu darbu ir nepareizas darba organizācijas rezultāts. Arodbiedrība norāda, ka krīzes laikā ir notikusi ievērojama ienākumu pārdale sabiedrībā. Lielākie zaudētāji ir sabiedrības trūcīgākā daļa, darbinieki un viņu ģimenes locekļi. Vairāk nekā 46% darbinieku mēnesī saņem bruto darba ienākumus līdz 300 Ls (27,6% līdz 200 Ls). ES – 27 Latvijai pieder absolūtā čempiona gods Džini koeficienta (sociālās nevienlīdzības) apmērā 35,2%. Arī Latvijas valsts izdevumu daļa IKP ir zema: 38,4%. Eirozonas valstīs tā ir vidēji 49,5% no IKP, bet Dānijā pat 57%, Francijā 56%, Somijā – 54,8%. Vienas stundas darbaspēka izmaksas Latvijā ir gandrīz 4 Ls, Īrijā 5,5 reizes vairāk (2010. gads). Tādēļ LBAS uzskata, ka jautājuma būtība nav virsstundas darba piemaksas procentu lielumā, bet gan virsstundu darbā nopelnītajās naudas vienībās un tajā, ko darbinieks par tām var iegādāties. Ja Latvijā būtu Īrijas algas, tad 50% piemaksa par virsstundu darbu būtu pietiekoša. Tāpat LBAS norāda, ka 110.pants efektīvi aizsargā darbinieku no nepamatota uzteikuma un nepieciešamības to apstrīdēt tiesā.  Darba likuma 110.pantā ir noteikts, ka darba devējs nevar uzteikt darbu darbiniekam – arodbiedrības biedram bez saskaņošanas ar arodbiedrību. LBAS norāda, ka 110.pants efektīvi aizsargā darbinieku no nepamatota uzteikuma un nepieciešamības to apstrīdēt tiesā. Priekšlikums svītrot tiesisko mehānismu atsevišķu gadījumu dēļ, kad nav rasts konstruktīvs dialogs ar arodbiedrību, ir nesamērīgs un nekonstruktīvs. Šobrīd ir nepieciešams pēc iespējas paaugstināt darbinieku aizsardzības līmeni nevis samazināt to. Brīdī, kad darba devējs, pamatojoties uz Darba likuma 110.pantā noteikto pienākumu, vēršas pie arodbiedrības, viņam ir pienākums pierādīt, ka darba līguma uzteikums ir tiesisks un pamatots. Gadījumos, ja darba devējs uzteikumā ir norādījis argumentus, bet arodbiedrība no uzrādītajiem pierādījumiem redz, ka uzteikums nav tiesiski pamatots, arodbiedrība, aizstāvot savu biedru, nepiekrīt darba līguma uzteikumam. Kā liecina LBAS dalīborganizāciju sniegtā informācija, vidēji 50% gadījumu arodbiedrības nav devušas piekrišanu darba līguma uzteikumam, un pēc tam 25% gadījumu uzteikums darbiniekam tā arī netiek izsniegts. LBAS dalīborganizāciju sniegtā informācija liecina, ka darba devēju celtās prasības par darba līguma uzteikšanu, tiesa noraida vidēji 90% gadījumu. Tas pierāda, ka nepamatotu uzteikumu skaits ir pietiekami liels un 110.pantā ietvertais tiesiskais mehānisms efektīvi aizsargā darbinieku no nepamatota uzteikuma. Ņemot vērā nepamato uzteikumu īpatsvaru, ir nelietderīgi un nesamērīgi svītrot likuma 110.pantu un pārnest prasības celšanas pienākumu uz darbinieku.