0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

PERSONĀLSDARBA TIESĪBASPētījums: Latvijā puse ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav informēti par gaidāmajām izmaiņām Darba likumā
PERSONĀLSDARBA TIESĪBASSOCIĀLĀ AIZSARDZĪBA

Pētījums: Latvijā puse ekonomiski aktīvo iedzīvotāju nav informēti par gaidāmajām izmaiņām Darba likumā

Latvijā puse ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neko nezina par gaidāmajām izmaiņām Darba likumā, kuras skar būtiskas darba tiesību jomas un var pasliktināt darba ņēmēju stāvokli, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jaunākais pētījums. 39% pētījuma dalībnieku minēja, ka ir dzirdējuši par plānotajiem grozījumiem, taču nav iedziļinājušies to būtībā, bet 4% atzina, ka vispār neinteresējas par izmaiņām likumos. Tikai 6% respondentu norādīja, ka aktīvi seko līdzi un ir informēti par gaidāmajām izmaiņām Darba likumā. Vismazākā informētība ir starp cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem un 30 līdz 39 gadiem - katrā no…

Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

12 € / mēnesī *

Pirmās 30 dienas tikai par 1€

ABONĒT

* Atjaunojas automātiski, vari pārtraukt jebkurā brīdī!

 Jau ir BilancePLZ abonements?
Pieslēdzies
.
Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
cilvēki
Foto: I. Kubliņš, Plz.lv, PhotoRiga.com
Latvijā puse ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neko nezina par gaidāmajām izmaiņām Darba likumā, kuras skar būtiskas darba tiesību jomas un var pasliktināt darba ņēmēju stāvokli, liecina Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) jaunākais pētījums. 39% pētījuma dalībnieku minēja, ka ir dzirdējuši par plānotajiem grozījumiem, taču nav iedziļinājušies to būtībā, bet 4% atzina, ka vispār neinteresējas par izmaiņām likumos. Tikai 6% respondentu norādīja, ka aktīvi seko līdzi un ir informēti par gaidāmajām izmaiņām Darba likumā. Vismazākā informētība ir starp cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem un 30 līdz 39 gadiem - katrā no šīm grupām vairāk nekā respondentu atklāja, ka neko nezina par izmaiņām minētajā likumā. Vislielākais tādu cilvēku īpatsvars, kuri aktīvi seko līdzi un ir dzirdējuši par paredzamajiem grozījumiem Darba likumā, ir arodbiedrību biedru vidū. No respondentiem, kuri ir kādā arodbiedrībā, 17% aktīvi seko līdzi un ir informēti par gaidāmajām izmaiņām, bet 46% ir dzirdējuši par tām. GfK pētījumu veica no 26.septembra līdz 2.oktobrim, interneta vidē izvaicājot 605 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem. "Pētījuma dati vēlreiz apliecina, cik svarīgas nevalstiskās organizācijas, kuras aizstāvēs iedzīvotāju intereses tad, kad cilvēkiem nav vaļas iedziļināties, viņuprāt, nesvarīgos jautājumos. Darba likums un tā izmaiņas skar būtisku Latvijas sabiedrības daļu – daļa no grozījumiem ir nepieciešami un precizē neskaidrās situācijas, tomēr daļa no tiem, mūsuprāt, negatīvi ietekmēs darbiniekus un pret tiem mēs esam arī izteikuši savus iebildumus," atgādināja LBAS jurists Kaspars Rācenājs. Pašlaik uz otro lasījumu ir iesniegti vairāki priekšlikumi grozījumiem šajā likumā, tostarp arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) pastāv uz vairākām izmaiņām likumā, kuru pieņemšana pasliktinātu situāciju strādājošo tiesību aizsardzības jomā, uzskata LBAS. LTRK ir paudusi atbalstu LDDK ierosinājumam grozīt Darba likuma 68. pantu par virsstundu apmaksu, samazinot no 100% līdz 50% piemaksu par virsstundu darbu un darbu svētku dienās. LBAS nevēlas to pieļaut, norādot, ka šādu izmaiņu dēļ samazinātos darbinieku reālā darba samaksa. Tāpat LBAS iebilst pret LDDK un LTRK priekšlikumu būtiski grozīt Darba likuma 110.pantu, kurā pašlaik noteiktā saskaņošana ar arodbiedrību tās biedra atlaišanas gadījumā efektīvi aizsargā darbinieku no nepamatota uzteikuma un nepieciešamības to apstrīdēt tiesā. Priekšlikumus šā likuma grozījumiem iesnieguši arī vairāki Saeimas deputāti. Starp tiem ir tādi ierosinājumi kā iespējas nepilngadīgu bērnu vecākiem divas reizes gadā saņemt apmaksātu brīvu dienu, ja kopā ar bērnu jāapmeklē ārsts, pirmsskolas vai skolas pasākums; aizliegt darba devējam pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmes, ja darba pienākumos nav atrunāta šīs valodas lietošana; tiesības darba devējam noteikt atvaļinājumu bez algas saglabāšanas, ja tas ir saistīts ar uzņēmuma darbības apjoma īslaicīgu samazināšanos vai ražošanas apjoma samazināšanos. Otrdien, 26.novembrī, norisināsies Sociālo un darba lietu komisijas sēde, kurā skatīs uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus. Sēdē piedalīsies arī Labklājības ministrijas, LBAS, LDDK un Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji.

BilancePLZ ir specializēts portāls, kas sniedz visaktuālāko informāciju par jaunumiem grāmatvedībā, nodokļos, likumdošanā un personāla jautājumos no praktizējošiem grāmatvežiem, revidentiem un citiem augstas klases finanšu ekspertiem.

Sazinieties ar mums:       [email protected]         67606110       Sekojiet mums:   Facebook
Izdevniecība   SIA "Lietišķās informācijas dienests", LR UR Reģ. Nr.: 40003129738, Graudu iela 68, Rīga LV-1058