Līdz šim publicētajos Bilances sērijas «Latvija Baltijas ekonomikā: Kā panākt un apsteigt Igauniju un Lietuvu?» rakstos atkārtoti iezīmējas jēdziens — birokrātija. Tieši valsts pārvaldes reizēm lēnos un samudžinātos procesus uzņēmēji, kā arī ekonomikas eksperti nereti dēvē par galveno attīstības kavēkli un konkurētspējas zuduma faktoru iepretim Baltijas kaimiņvalstīm, un tas izpaužas daudzos un dažādos, gan sīkākos, gan lielākos, piemēros no valsts iestāžu atbilžu sniegšanas ātruma līdz uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārvalstu darbiniekam. Vai birokrātija Latvijā patiešām ir tik smagnēja, un kas darāms, lai to mazinātu?

Kur gūt priekšstatu par reālo kopainu?

Eksistē vairāki starptautiskie reitingi, kas vērtē valstu biznesa vides kvalitāti, tai skaitā birokrātijas ietekmi uz to. Pats pazīstamākais un masu medijos biežāk citētais kādu laiku bija Doing Business, ko veidoja Pasaules Banka. Taču pēc skandāla 2021. gadā, kurā atsevišķi Doing Business autori tika vainoti vairāku datu sagrozīšanā (piemēram, mākslīgi uzlabojot Ķīnas rādītājus), Pasaules Banka šo reitingu pārtrauca publiskot. 

Pēdējos reitinga datos par 2020. gadu Latvija kopvērtējumā atradās 19. vietā, Igaunija — 18. vietā, bet Lietuva — 11. vietā. Biznesa uzsākšanas apakšsadaļā ierindojāmies 26. pozīcijā (Igaunija — 14., Lietuva — 34.), būvniecības dokumentācijā — 56. vietā (Igaunija — 19., Lietuva — 10.), nekustamā īpašuma reģistrācijā — 25. vietā (Igaunija — 6., Lietuva — 4.), nodokļu jomā — 16. vietā (Igaunija — 12., Lietuva — 18.). Lai gan Doing Business reputācija pēc skandāla ir pamatīgi izbalējusi, virspusēji šie dati varētu šķist visai atbilstoši tam, ko uzņēmēji pauž no savas pieredzes. Piemēram, visiem taču it kā skaidrs, ka būvniecības process, jo sevišķi pēc Zolitūdes traģēdijas, Latvijā padarīts pavisam smagnējs, tāpat nereti izskanējušas sūdzības par nekustamā īpašuma reģistrācijas procedūrām.

Doing Business 2020 rangs

l — līdervalsts katrā sadaļā

Dati: Pasaules Banka

Tiesa, ieskatoties Doing Business datos detalizētāk, atklājas kas pavisam cits. Piemēram, saskaņā ar reitinga veidotāju vērtējumu, būvniecības process pēc Zolitūdes traģēdijas Latvijā tieši ticis… atvieglots! Samazinājies gan nepieciešamo procedūru skaits (no 17 procedūrām 2013. gadā uz 14 pēc tam), gan atļauju kārtošanai patērējamo dienu skaits (no 218 dienām 2013. gadā uz 176 divos nākamajos gados; tad gan tas atkal mazliet pieaudzis — līdz 192 dienām), gan arī izmaksu īpatsvars.

Krietns pārsteigums no pēdējā Doing Business reitinga varētu būt arī kredītu pieejamības vērtējums, kur Latvija nez kāpēc novērtēta būtiski augstāk par kaimiņiem (15. vieta pret Igaunijas un Lietuvas 48. vietu (šeit vairākas valstis grupētas vienā pozīcijā)). Tāpat juristi pauž pārsteigumu par to, ka Latvijas gadījumā tik zemu novērtēta mazākuma investoru aizsardzība (mūsu valsts ierindojas 45. vietā ietilpstošo valstu grupā). 

Savdabīgi šķiet arī vairāki elementi nodokļu sadaļas vērtējumos. Doing Business katrā pētījumā atzīmēja valstu progresu vai regresu noteiktās jomās, kur notikušas kādas izmaiņas. 2018. gadā pieņemto uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu ar nulle procentu likmes ieviešanu reinvestētajai peļņai Doing Business veidotāji 2020. gada reitingā novērtēja kā regresu no uzņēmēju viedokļa, to pamatojot šādi: «Latvija korporatīvo nodokļu maksāšanu padarījusi dārgāku, palielinot efektīvo uzņēmumu ienākuma nodokļa slogu. Jaunajā modelī uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas maksājams par uzņēmumu apliekamo peļņu, nomainīts ar ienākuma nodokli, kas balstīts uz sadalīto peļņu». Tas, ka pirms tam tāpat bija jāmaksā arī nodoklis par dividendēm, Doing Business veidotājiem acīmredzot paslīdējis garām. 

Tāpat nav saprotams, kā iegūti skaitļi, piemēram, darbaspēka nodokļu sadaļā, kur, pēc Doing Business autoru domām, Latvijā iznāk pārliecinoši zemākā likme Baltijā (27,2% pret 35,2% Lietuvā un 38% Igaunijā). 

Visi šie dīvainie piemēri met šaubu ēnu arī pār pārējiem it kā tik sīki un smalki sagrupētajiem un apkopotajiem Doing Business datiem. Piemēram, kā lai zina, vai korekts ir nodokļu nomaksai nepieciešamā laika patēriņa novērtējums, kur Latvija ar 168,5 stundām gadā (tātad — apmēram viens mēnesis pilna darba laika) ir pārliecinoši pēdējā vietā Baltijā (Lietuvā nodokļu nomaksai tiekot patērētas 95, bet Igaunijā — tikai 50 stundas gadā)? 

Ja ilgu laiku par prestižāko uzņēmējdarbības vides novērtējumu uzskatītajam īsti uzticēties acīmredzot vairs nevar, kur tad meklēt reitingu, kas spētu parādīt, kāda ir reālā birokrātijas sloga kopaina Baltijas valstu kontekstā? Būtībā tāda nav.

Ar kritisku pieeju pavērtējot un dažādu apsvērumu dēļ kā nederīgus atmetot vēl vairākus reitingus (piemēram, U.S. News vai Forbes publicētos), var pievērst uzmanību vēl Uzņēmējdarbības globālā monitoringa (Global Entrepreneurship Monitoring — GEM) datiem. GEM pētījums tiek veikts jau kopš 1999. gada, to izmantojot gan ANO, gan OECD, gan Pasaules Ekonomikas forums, gan Pasaules Banka. Tas gan arī ir tikai uztveres, nevis objektīvu datu pētījums — balstīts uz plašām iedzīvotāju un ekspertu aptaujām (katrā valstī tiek aptaujāti vismaz 2000 respondenti), lai noteiktu dažādus uzņēmējdarbības vides rādītājus.

GEM vērtējumos atsevišķi tiek izdalīta arī birokrātijas sfēra (valdības politikas vērtējums nodokļu un birokrātijas jomās). Jaunākās 2022. gada aptaujas datos Latvijā šī joma novērtēta ar 4,91 punktu (mūsu valstij rādītājs pa gadiem ir gandrīz nemainīgs). Lietuvā (jo īpaši) un Igaunijā nodokļu un birokrātijas sakārtotība tiek uztverta krietni pozitīvāk — attiecīgi 5,93 un 5,12 punkti. 

Lai arī kopumā secināms, ka līdz galam uzticams, aktualizēts un starptautiski salīdzināms valstu administratīvā sloga novērtējums nepastāv, tomēr, apkopojot «pūļa gudrību» gan šeit apskatītajos, gan arī neapskatītajos reitingos, iezīmējas jau ierastā tendence — Latvija parasti atrodas aiz Lietuvas un Igaunijas. 

Problēmas, kas sāktas risināt

Ekonomikas ministrija (EM) vienā no iepriekšējiem Bilances rakstiem informēja, ka kopā ar uzņēmēju organizācijām uzsākts vērienīgs darbs pie normatīvo procesu atslogošanas — identificētas vairāk nekā 100 uzlabojamās ar uzņēmējdarbību saistītās aktivitātes, starp kurām tiekot atlasītas prioritārās, kuras risināt iespējami ātrāk. 

Janvāra vidū ministrija izplatīja preses paziņojumu, ka valdības Stratēģiskās vadības komitejas sēdē konceptuāli atbalstīti priekšlikumi administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā. Tie ietver 62 pasākumus būvniecības procesa sagatavošanas, būvniecības ierosināšanas, būves nodošanas ekspluatācijā, būves reģistrācijas un īpašumtiesību nostiprināšanas, kā arī teritorijas plānošanas un ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrās. 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) piekrīt, ka šī prioritāte izvēlēta pareizi. «Viens no galvenajiem jautājumiem, kas arī sācis virzīties uz priekšu, ir saistīts ar būvniecības termiņu saīsināšanu, nekustamo īpašumu attīstību. Savā ziņā unikāla un līdz šim nebijusi pieeja, skatot šos jautājumus horizontālā integrācijā, pievēršoties ne tikai būvniecības termiņu saīsināšanai, bet visam nekustamā īpašuma attīstības ciklam — aizsargjoslu jautājumiem, zemesgrāmatu, nekustamā īpašuma pārreģistrācijas procesiem utt.,» EM aktivitātes atzinīgi vērtē LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Viņš gan arī piebilst, ka atbilstoša normatīvā regulējuma izstrāde ir tikai «puse no veiksmes», jo tikpat svarīga ir arī šī regulējuma praktiskā piemērošana. «Tehniskajās diskusijās par birokrātijas jautājumiem nekustamā īpašuma jomā esam nonākuši pie secinājuma, ka situācija dažādās pašvaldībās atšķiras, un tas ir tieši atšķirīgas tiesību normu piemērošanas dēļ.» 

EM izstrādājusi grozījumus arī regulējumā, kas «būtiski uzlabos un atvieglos uzņēmējiem darbaspēka piesaisti no ārvalstīm», minēts citā janvāra preses relīzē. To iecerēts panākt gan ar atalgojuma nosacījumu izmaiņām (uzaicinātajam darbiniekam būs jānodrošina vidējais atalgojums nozarē), gan arī «zaļā koridora» principa ieviešanu investīciju un eksportējošiem uzņēmumiem, kas paredzētu priekšrocības godprātīgajiem uzņēmējiem, samazinot administratīvo slogu un paātrinot administratīvos saskaņošanas procesus (šobrīd formalitāšu sakārtošana varot aizņemt 160 un vairāk dienas). 

J. Lielpēteris pauž, ka atalgojuma kritēriju izmaiņas, pielīdzinot darbiniekam nodrošināmo algu vidējai nozarē, nevis kopējai vidējai algai valstī, kā patlaban (godīgi gan atzīstot, ka šīs izmaiņas attiecas uz mazāk kvalificēta darbaspēka piesaisti, jo arī šādus darbiniekus Latvijas ekonomikai esot nepieciešams piesaistīt), kā arī «zaļā koridora» ieviešana esot pozitīvi un no uzņēmēju puses sen gaidīti soļi. Tomēr arī šajā gadījumā daļa problēmu slēpjoties nevis pašā regulējumā, bet tajā, kā praksē norit pats administratīvais process viesstrādnieku piesaistē (cilvēkresursu politikas jautājumiem Bilance sīkāk pievērsīsies nākamajā sērijas rakstā). 

FM pie izmaiņām nodokļu jomā vēl strādā

Daļa no uzņēmējiem pašiem būtiskākajiem administratīvā sloga mazināšanas pasākumiem, primāri nodokļu un grāmatvedības jomā, ir Finanšu ministrijas (FM) pārziņā. Darbs pie iespējamām nodokļu politikas izmaiņām sākās jau pērnā gada pirmajā pusē un tika solīts, ka stratēģisko vadlīniju dokuments būs pieejams jau augustā, taču valdības maiņas dēļ tas nenotika. Lai gan sanāksmes pēc tam ir atsākušās, FM aizvien turas pie sev ierastās «klusēšanas zvēresta» pieejas — kamēr gala dokuments nav publiskots, nedot pat mājienus par iespējamām gaidāmajām izmaiņām, kā arī ne par to, kuros jautājumos vienošanās jau ir panākta un kuros vēl ne. 

«Administratīvais slogs un arī citas nenodokļu izmaksas arī ir būtiskas, tāpēc darba grupā par šiem jautājumiem diskutē kompleksi un strādā pie iespējamiem risinājumiem. IIN neapliekamais minimums, minimālā alga, dažādi nodarbinātības aspekti tiek analizēti un izvērtēti šajā kontekstā. Attiecīgo ziņojumu ar priekšlikumiem ceram sniegt izvērtēšanai sabiedrībai jau tuvāko mēnešu laikā, tad arī detalizētāk varēsim komentēt šos jautājumus» — šādu atbildi Aleksis Jarockis, FM Komunikācijas departamenta vadītājs, sniedza uz jautājumiem par to, vai ministrija redz nepieciešamību un konkrētus veidus, kā samazināt procesuālo slogu nodokļu uzskaites un grāmatvedības jomā, darbaspēka nodokļu finansiālo slogu, tai skaitā neapliekamā minimuma palielināšanu un atteikšanos no diferencētā neapliekamā minimuma sistēmas, kā arī uzņēmējus interesējošos virsstundu apmaksas un slimības lapu apmaksas jautājumus. Atliek secināt, ka patlaban notiek intensīvs darbs pie visiem šiem jautājumiem, un vismaz maijā no ministrijas sagaidīsim kompleksu piedāvājumu, tai skaitā arī nodokļu nomaksas procedūru administratīvā sloga mazināšanai. 

«Nodokļu saistību izpildei nepieciešamais laiks Latvijā ir ilgāks nekā Lietuvā un Igaunijā,» atsaucoties uz jau minētajiem 2020. gada Doing Business datiem, norāda J. Lielpēteris. «Tas saistīts gan ar to, kā konstruēta pati nodokļu sistēma, gan ar to, cik veiksmīgi darbojas dažādās Valsts ieņēmumu dienesta sistēmas. Vienkārši runājot — cik daudz klikšķu komersantam ir jāveic, lai nonāktu pie rezultāta. Tāpat nav noslēpums, ka nereti valsts informācijas sistēmās, tostarp arī VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, rodas tehniskas problēmas.» Arī LTRK eksperts uzsver diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi, kas «ievērojami sarežģī aprēķinus un prasa papildu laiku». 

Dažas jau ieviestās idejas, kas izstrādātas tieši pēc uzņēmēju iniciatīvas, nedarbojoties tik efektīvi, kā iecerēts. Piemēram, saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu patlaban izmantojot tikai nedaudz virs 100 lietotājiem, kas liecina, ka sistēmā kaut kas nav kārtībā. «No uzņēmēju puses esam dzirdējuši, ka lielas problēmas rada pieteikšanās un šī konta iegūšana, kas pieprasa daudz sarežģītu darbību,» atklāj J. Lielpēteris. 

Problēmas, kas gaida risinājumus 

Latvijas Darba Devēju konfederācija (LDDK) uzņēmējdarbības vidē kā primāri risināmās uzskaita trīs problēmas, un līdzās cilvēkkapitālam un darbaspēka izmaksām tā ir arī birokrātisko šķēršļu mazināšana. «Ir jāpārskata dokumentācijas un procesu lietderība, ko bez pretimnākošas ierēdniecības attieksmes un izpratnes par uzņēmējdarbību neizdosies panākt. Valsts pārvaldei jābūt ieinteresētai palīdzēt šķēršļus pārvarēt, nevis radīt arvien jaunus. Ar samilzušu ierēdniecības aparātu, kas vērsts uz procedūru ieviešanu, nevis rezultātu sasniegšanu, diez vai ātri nonāksim pie uzlabojumiem,» Bilancei pauž LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. 

LTRK detalizē vairākas svarīgākās birokrātiskās nebūšanas, ar kurām uzņēmējiem bieži nākas saskarties. 

Viena no tām ir saistīta ar valsts IT sistēmu savstarpējās integrācijas trūkumu. «Nereti uzņēmējiem informācija valsts pārvaldei ir jāiesniedz vairākas reizes. Būtu tikai normāli, ja tie statistikas dati, kas jau ir valsts rīcībā, biznesam nebūtu jāiesniedz atkārtoti, jo tas prasa liekas darbības un laika patēriņu,» uzsver J. Lielpēteris. 

Tāpat uzņēmējiem būtiska iesniegumu izskatīšanas termiņu paātrināšana. «Ja šobrīd Latvijā tas notiek 30 dienu laikā, tad būtu vēlams, lai to varētu izdarīt vismaz desmit darba dienu vai pat vienas nedēļas laikā. Par to vēl diskusijas turpinās,» saka LTRK valdes loceklis. 

Pēdējos gados valsts pārvaldē esot novērojami arī centieni pastiprināt Eiropas Savienības (ES) direktīvu prasības (piemērojot vēl stingrākas normas nekā prasa pati direktīva), kas nozīmējot Latvijas uzņēmēju konkurētspējas zudumu gan Baltijas, gan pārējās Eiropas kontekstā. «Viens konkrēts piemērs saistāms ar elektroniskās naudas iestādēm, kur ES normas paredz, ka lielāka pārbaude jāveic e–komercijas darījumiem virs 250 eiro apmērā, bet Latvija noteikusi šo slieksni jau 150 eiro apmērā,» atklāj J. Lielpēteris. 

Būtisks jautājums, kas saistīts tieši ar ierēdniecības procesu ātrumu, šobrīd esot arī ES struktūrfondu programmu ieviešanas kavēšanās. Uzņēmēji gaida, kad beidzot kļūs pieejamas programmas, kas mērķētas uz biznesa vides atbalstu. «Patlaban virzība nav pietiekami raita. Ja skatāmies uz daudzgadu budžeta termiņu, tad faktiski esam jau perioda pusceļā, bet daudzas no programmām aizvien faktiski nav pieejamas,» konstatē LTRK eksperts. 

Kopumā dialogs ar jauno koalīciju gan esot vērtējams kā kvalitatīvāks salīdzinājumā ar to, kāds tas bija iepriekš — teikt, ka valdība vairs nevēloties ieklausīties uzņēmēju redzējumā par situāciju, vairs neesot pamata. Tiesa, galvenais gan esot, lai visām daudzajām diskusijām beigās sekotu arī rezultāts, taču arī šajā ziņā pašlaik vērojamas pozitīvas tendences, rezumē J. Lielpēteris.

Kritiskāk sadarbību ar jauno valdību vērtē LDDK. «Mazas valsts priekšrocībai būtu jābūt spējai ātri pieņemt lēmumus, ieviest pārmaiņas un reģistrēt izmaiņas. Diemžēl līdz šim mums trūcis izlēmības un spējas ātri reaģēt. Tiek ģenerētas daudz ideju, darbs nebeidzamās darba grupās, bet ir salīdzinoši maz redzamu izmaiņu tautsaimniecībā. No pagājušā gada varam lepoties ar IIN atbrīvojumu augstākās izglītības izdevumu segšanai un attālinātā darba regulējuma izmaiņām, bet vairumā citu jautājumu esošais pārmaiņu ieviešanas temps nav pieņemams. (..) Jāpieņem lēmumi proaktīvi, nevis dabiskajā, lēnajā gaitā, kad nav vairs variantu neizlemt,» uzskata K. Gorkšs.

Kuras par steidzami risināmajām administratīvā sloga problēmām uzskata pati Ekonomikas ministrija? Šķiet, birokrātijas katla izsmelšana tiešām ir teju nebeidzams uzdevums, jo te atklājas vēl citas prioritātes. Proti, EM sadarbības ar uzņēmēju organizācijām rezultātā esot noteiktas piecas jomas, kurās valsts pārvaldē būtu nepieciešams visātrākais lēmumu pieņemšanas process (ja iespējams, trīs darba dienu laikā vai būtiski īsākā termiņā, nekā tas notiek līdz šim):

• Uzņēmumu reģistra pakalpojumu lēmumu pieņemšanas process;
• preču ievešanas muitas procedūras (preču laišana apgrozībā);
• atļauju izsniegšana enerģētikas nozarē;
• LIAA ārējo tirgu programmu — projektu vērtēšanas paātrināšana;
• de minimis veidlapu sagatavošana.

No šīm jomām uzlabojumi jau tikuši veikti de minimis veidlapu sagatavošanas procesā, bet pie pārējo procesu uzlabošanas darbs turpinoties. 

Paralēli šiem, prioritāri paātrināmajiem procesiem valsts pārvaldē, EM un uzņēmēju sadarbībā izkristalizējies arī prioritāro pasākumu plāns administratīvo šķēršļu novēršanai. Arī šeit izdalītas piecas jomas:

• kases aparātu un kases sistēmu lietošanas regulējums — piemēram, pašlaik ir nepieciešams veikt sertificēšanu ikreiz, kad tiek izstrādāta jauna kases sistēmas versija, biežajai sertificēšanai negatīvi ietekmējot jauninājumu ieviešanas ātrumu, kā arī radot papildu izmaksas uzņēmumiem;
• darbinieka reģistrēšana VID EDS, uzsākot darba attiecības — piemēram, darbinieka neierašanās gadījumā uzņēmējiem rodas lieks administratīvais slogs, jo ir bijis jāsniedz gan ziņojums par darba uzsākšanu, gan uzreiz arī ir jāsniedz ziņojums par darbinieka neierašanos darbā;
• uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana peļņas sadales gadījumā, vienlaikus paredzot ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli ārvalstu investoriem — fiziskajām personām;
• darbnespējas lapu apmaksas nosacījumi un izsniegšanas uzraudzība;
• obligātās veselības pārbaudes process, īpaši attiecībā uz augsta riska profesijās nodarbinātajiem.

EM paredz, ka arī šogad tiks papildus apzināti «jauni birokrātiskie šķēršļi, kuriem pievērst uzmanību, lai nodrošinātu, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā pakāpeniski kļūst uzņēmējiem pieejamāka un saprotamāka. Identificējot birokrātiskos šķēršļus, tiks ņemti vērā gan tādi, kuriem ir iespējami tehniski risinājumi, gan tādi, kuru novēršanai nepieciešami politiski lēmumi.»

Cik efektīvi strādā tiesu sistēma?

Neatņemama uzņēmējdarbības vides sastāvdaļa ir arī tiesu sistēma. Iepriekš par to dzirdēts ne mazums kritikas saistībā ar ieilgušiem komercstrīdu izskatīšanas termiņiem, spriedumu subjektivitāti. Būtiska reforma tieši komerclietu izskatīšanā bijusi specializētās Ekonomisko lietu tiesas ieviešana pirmajā instancē. Uzņēmēji to vērtē kā veiksmīgu soli. 

«Ekonomisko lietu tiesa darbojas tiešām sekmīgi gan lietu izskatīšanas termiņu, gan saturiskā ziņā. Lai arī, protams, aizvien ir gadījumi, kad komersanti negatīvi izsakās par procesa kvalitāti, tomēr jāatceras, ka tiesas procesā viena puse vienmēr būs neapmierināta,» LTRK viedokli pauž J. Lielpēteris. Viņš arī piebilst, ka Latvijā aizvien neizmantotas iespējas esot šķīrējtiesu procesā, kas sniedzot vēl lielākus ieguvumus gan termiņu, gan izmaksu, gan arī biznesa konfidencialitātes ziņā. 

Ekonomisko lietu tiesas sniegtos uzlabojumus LDDK vērtē mazliet piesardzīgāk. «Ekonomisko lietu tiesa darbojas ātrāk un efektīvāk, taču būtu jāvērtē tās izveidošanas ietekme uz pārējo tiesu sistēmu — vai varam secināt, ka kopš tās darbības uzsākšanas būtu atslogotas rajona un pilsētas tiesas? Vai pieaudzis citu lietu izskatīšanas ātrums un apjoms saistībā ar specializētas nozares nodalīšanu? Šie ir būtiski jautājumi, uz kuriem valstiskā līmenī, iesaistot darba devējus, būtu jāspēj atbildēt, lai varam pārliecināties par ieviesto reformu efektivitāti,» aicina K. Gorkšs. 

Arī Tieslietu ministrija (TM) pārliecināta, ka Ekonomisko lietu tiesas ieviešana attaisnojusies. TM secinājusi, ka «tiesa tās pirmajā darbības gadā ir bijusi efektīva, un tās darba rezultāti liecina par augstu profesionalitāti gan vērtējot nolēmumu stabilitātes rādītājus, gan vidējo lietas izskatīšanas termiņu, gan izskatīto lietu sarežģītību un apjomu.» Tomēr, neraugoties uz šo veiksmes stāstu, Ekonomisko lietu tiesas darbības koncepta paplašināšana arī otrajā tiesu instancē neesot plānota — apelācijas lietas joprojām tiks izskatītas Rīgas apgabaltiesā un lietu specializāciju esot iespējams veikt tās iekšienē. «Šobrīd nav plānots veidot jaunu specializētu apelācijas instances tiesu. Apelācijas vai blakus sūdzības kārtībā Ekonomisko lietu tiesas nolēmumus pārskata viena tiesa — Rīgas apgabaltiesa. Specializāciju jautājums tiesā ir tiesas priekšsēdētāja kompetences jautājums,» informē TM. Ministrija gan pieļauj, ka resursu (tiesnešu skaita, infrastruktūras) palielināšanas gadījumā varētu vēl paplašināt esošās Ekonomisko lietu tiesas darbību: «Tieslietu ministrija ir apzinājusi iespējamos tiesas kompetences paplašināšanas virzienus kā civillietās, tā krimināllietās un strādā pie šo risinājumu ieviešanas.»

LDDK pārmetums tieslietu jomā ir «ieilgusi tiesu sistēmas digitalizācija», kas kavējot straujāku efektivitātes uzlabošanos. TM gan norāda, ka Latvija tiesu sistēmas digitalizācijas ziņā esot starp ES pirmrindniecēm. «Latvija Eiropas Komisijas vērtējumā ir viena no divām valstīm ar visaugstāko informāciju un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas indeksu (9,8 no 10 punktiem 2020. gadā, tāds pats līmenis kā 2018. gadā). Tādēļ tiesu digitalizācijas līmenis un efektivitāte uz citu Eiropas valstu fona ir vērtējams kā ļoti augsts,» apgalvo TM. 

Ministrija gan atzīst, ka līdz 2026. gada 31. maijam pagarināts pārejas periods e–lietas ieviešanas procesā — līdz minētajam datumam jāīsteno «pilnīga procesu digitalizācija, nodrošinot datu apriti starp pamatdarbības informācijas sistēmām un e–lietas datu pieejamību e–lietas portālā.» Patlaban noritot e–lietas ieviešanas 2. posms, kur «tiek strādāts pie e–lietas platformas un e–lietas portāla darbības pilnveides, nodrošinot to ērtāku un pieejamāku lietotājam. E–lietas portālā ir nodrošināts, ka vienas stundas laikā no datu reģistrēšanas Tiesu informatīvajā sistēmā tie ir pieejami arī lietas dalībniekiem. Šobrīd ir noslēdzies darbs pie advokātu darba vietas e–lietas portālā sakārtošanas, uzlabojot advokāta kalendāra skatu un ieviešot risinājumu ērtākai lietas materiālu aplūkošanai. Tāpat arī e–lietas portālā ir pieejams jauns e–pakalpojums, kas nodrošina iespēju sazināties ar jebkuru tiesu, iesniedzot iesniegumu par personai interesējošo jautājumu. Iepriekš bija nodrošināta iespēja iesniegt iesniegumu tikai tai tiesai, kurā bija aktīva lietas izskatīšana,» informē TM.

Projektu «Latvija Baltijas ekonomikā: kā panākt un apsteigt Lietuvu un Igauniju?» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Kā atbrīvot biznesu no liekajiem birokrātijas valgiem» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2023

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada februāra (506.) numurā.

Jums arī varētu interesēt…